Divos vārdos – latviski Ķepa un krievu valodā Lapa – sauktā kaķenīte aktīvi «piedalās» jaunā Mūsas tilta būvē. Minces izdzīvošanā liela loma ir arī Bauskas veterinārārstei Līgai Truntikai.
Uzzinot Ķepas dzīvesstāstu, jāteic, laimīgs liktenis viņai stāvējis klāt.
Dzimusi Rīgā
Bauskas tilta būvnieki pirms diviem gadiem strādāja Dienvidu tilta celtniecībā. Reiz pie strādnieku vagoniņiem pieklīda kaķene, kurai pēc pavisam neilga laika piedzima kaķēni. No mazo mincīšu pulka izdzīvoja tikai viena – Ķepa. Tilta būvētāju lutināta, mazā meitenīte auga un aprada ar celtnieku darba ikdienu.
Kad pirms gada brigāde ieradās objektā Bauskā, līdz ar vīriem te atbrauca arī Ķepa. Celtnieks Mārtiņš Krencs stāsta, ka Ķepa, mēnešiem ritot, kļuvusi par visas brigādes mīluli. Par ikdienas iztiku viņa gādā pati, noķerdama kādu peli, cirslīti. Taču vai katrs brigādes vīrs par savu pienākumu uzskata pamielot čaklo peļu ķērāju ar kādu našķi no savas pusdienu tiesas. Tā kā darbs tiltu celtniekiem vienmēr pie ūdeņiem, kaķenītes ēdienkartē nereti gadās arī pa kādai zivtelei. Pie vīru vagoniņiem, dažkārt arī tajos Ķepa radusi naktsmājas.
Jāmeklē dakteres palīdzība
Tomēr reiz celtnieku lutinātajai kaķenītei gadījās «kļūme», un viņai pieteicās kaķēni. Diemžēl to piedzimšana nevedās, kā nākas, un Ķepas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Neko sliktu savai mīlulei vīri nevarēja pieļaut, tādēļ tika meklēta Bauskas veterinārārste Līga Truntika.
«Bauskas Dzīvei» daktere pastāstīja, ka dzīvnieciņš pie viņas atvests ļoti sliktā stāvoklī. Kaķenītei bija plīsusi dzemde, divās dienās radies iekaisums. Mincīte bija kļuvusi pavisam vārga, un tad arī vīri viņu nogādāja klīnikā. «Kaķīti atveda visa brigāde – ap 30 vīru piepildīja pieņemšanas telpas, visi bija satraukti, runāja reizē. Kaķenītes stāvoklis bija smags, uzreiz to operējām. Pēc tam Ķepa pāris nedēļu pavadīja klīnikā,» stāsta ārste.
Latviski nesaprot
Brigāde ieradusies mīluli apciemot. Vīri nav nākuši visi reizē, bet gluži kā pēc sastādīta grafika. «Kaķenīte pamazām atlaba, pēc vairāku dienu ārstēšanas minka jau sāka staigāt pa klīniku, izpētīt teritoriju, acīmredzami jutās labāk. Mēs viņu visādi uzrunājām, bet dzīvnieciņš nekādi nereaģēja. Savukārt atnākušie celtnieku puiši ar viņu runājās valodā, kas atgādināja kādu no kaukāziešu dialektiem. Kaķene viņiem atbildēja, bet ar mums, kad uzrunājām viņu latviski, nekādi nesazinājās,» stāsta L. Truntika.
Dakteres teiktajam ir vienkāršs izskaidrojums. Tiltu būvē internacionāla brigāde. Vīru valodām, kā nu mācējusi un pratusi, pielāgojusies arī Ķepa. Tādēļ īsta latviešu valoda dzīvnieciņam nav saprotama.
Vetārste atzīst, ka, mediķe būdama, viņa vienlīdz rūpīgi gādā par visiem sasirgušajiem. Taču par Ķepas izdzīvošanu viņai bijušas ļoti lielas raizes un tādēļ dubultas rūpes. «Es sapratu, cik celtniekiem šī kaķenīte ir svarīga. Tas bija vēl viens no motīviem, kas palīdzēja dzīvnieciņam izdzīvot,» piebilst ārste.
Nu kaķenīte ir atveseļojusies. Pirms pāris dienām bija aizvesta vēlreiz pie dakteres atrādīties. Secinājums bijis viennozīmīgs – Ķepa var droši turpināt «strādāt» Mūsas tilta būvniecības darbā.
