Bauskas pašvaldība turpinās meklēt iespējas, kā izmantot aptuveni 70 hektārus lielo platību pilsētas robežās, kurā paredzēta industriālā apbūve.
Par industriālā loģistikas parka (ILP) izveidi Bauskā, bijušā lidlauka teritorijā 70 hektāru platībā, runā jau daudzus gadus, taču piepildīt ieceri neizdodas. Zemgales plānošanas reģions, izmantojot Norvēģijas līdzfinansētās programmas «Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām» piešķirto finansējumu, noslēdzis līgumu par izpēti ar SIA «Konsorts». Izlietojot nepilnus 30 tūkstošus eiro, firmai līdz septembra beigām jāizstrādā investīciju piesaistes plāni un jāizpēta tirgus Jelgavas, Jēkabpils un Bauskas novadā.
Vajag darba vietas
Jūlija beigās Bauskā bija ieradies SIA «Konsorts» izpilddirektors Kaspars Timofejevs un par projektu Bauskā atbildīgais Ivars Bergs. Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone ar Rīgas speciālistiem apsprieda iespējas apgūt ILP teritoriju. Investīciju piesaistes materiālus pašvaldība varētu piedāvāt iespējamiem investoriem. Oktobra beigās Bauskā paredzēta plaša projekta vērtēšanas konference.
R. Ābelnieks uzsver – laikā, kad novada lielākais uzņēmums SIA «Lielzeltiņi» samazina strādājošo skaitu, svarīgi radīt jaunas darba vietas. I. Tijone pastāstīja, ka interese par zemesgabala izmantošanu bijusi, tomēr līdz darbiem neviens potenciālais investors nav nonācis – ieceres galvenokārt atdūrušās pret infrastruktūras problēmām.
Lai attīstītu uzņēmējdarbību, jāuzbūvē krustojums no ceļa A7 uz parka teritoriju. Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts ceļi» atrunājas, ka neredz pamatojumu ieguldīt vairākus miljonus eiro infrastruktūras būvē, ja ceļš neved uz uzņēmumu vai ražotni. Pilsētai būtu izdevīga jaunas ielas izbūve, jo pa to novirzītu kravas transporta plūsmu.
«Ir problemātiski kaut ko piedāvāt investoram, ja nav infrastruktūras,» atzina I. Bergs. Viņš ieteica padomāt par parka sadalīšanu mazākos zemesgabalos no viena līdz trim hektāriem. Izskanēja priekšlikums piedāvāt iespēju parka teritorijā izvērsties uzņēmumam «Lielzeltiņi», piemēram, paplašinot putnu barības ražotni vai saldētavas.
«Vienas muļķības»
Vairākums «Bauskas Dzīves» uzrunāto novada uzņēmēju pauda neticību ILP sekmīgai attīstībai. Daudzi atsaucās uz iepriekšējiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem šeit sākt uzņēmējdarbību. Citiem šķiet, ka rūpnīcā, ja tādu Bauskā uzbūvētu, nebūtu, kas strādā.
Kategorisku viedokli izteica SIA «Uldis Biķernieks» valdes loceklis Uldis Biķernieks: «Šīs visas ieceres ir vienas vienīgas muļķības. Nevienu investoru neinteresē ar krūmiem aizauguši lauki. Arī runas par darba vietu radīšanu ir tukšas fantāzijas. Bauskā nav strādnieku, normālu, zinošu un kārtīgi strādātgribošu speciālistu. Es esmu iecerējis jaunu ražotni atvērt Mārupē, jo tur ir darbaspēks. Tad labāk atdodiet šo zemi zemniekiem, lai viņi to apstrādā!»
Kāds uzņēmējs, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt, norādīja, ka jāiegulda prāvi līdzekļi ielu un angāru būvē, jāsakārto elektrības piegāde. «Ja pašvaldībai ir tik daudz liekas naudas, tad to te var ieguldīt. Es ieteiktu vispirms pabeigt iesāktos un apsolītos darbus – uzbūvēt baseinu, izremontēt ģimnāziju, sakārtot ūdenssaimniecību Īslīcē,» sacīja novadnieks. Viņš piebilda, ka pašlaik situācija investoru piesaistei neesot labvēlīga, jo bankas tikpat kā apturējušas kredītu izsniegšanu.
Lauks nav meliorēts
Taču arī zemniekiem šī teritorija nešķiet pievilcīga. SIA «Ceraukste Agro» vadītājs Andis Maskalis teic, ka 70 ha zemes būtu gatavs apsaimniekot, taču ne šajā vietā. Bijušā lidlauka teritorija, kur tagad vēlas izvērst industriālo parku, nav meliorēta. Līdz ar to graudaugu sējai tā īsti nederēs. Ja būtu cerības uz lopkopības attīstību, te varētu iekopt zālājus, taču arī šajā jomā patlaban nav pozitīvas perspektīvas.
SIA «Mālnieki» līdzīpašnieks Atis Slakteris no Codes pagasta atzina, ka zeme lauksaimniekiem ir nepieciešama. Ja pašvaldība piedāvātu, brauktu teritoriju apskatīt: «Taču, ja runājam nopietni un domājam saimnieciski, pašvaldībai nav izdevīgi tik stratēģiski izdevīgā vietā zemi atdot lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Lielākus ienākumus varēs iegūt, izvēršot šeit industriālo ražošanu. Lai cik tas kādam šķistu jauki, labības lauks pilsētā īsti neiederēsies.»
«Varbūt baušķeniekiem vairāk jākonsultējas ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu? Viņš ik pa laikam kādu ražotni vai noliktavu korpusu atklāj. Ja viens investors ir kaut ko iesācis darīt, tas ieinteresē arī citus,» ieteic A. Slakteris.
Akmensvati negribēja
«Bauskas Dzīves» arhīvā atrodamas vairākas publikācijas, kurās plaši stāstīts par ILP projektu. 2005. gada novembrī pilsētā notika plaša starptautiska konference, kura noslēdza «PHARE 2002» sadarbības programmas Baltijas jūras reģiona projektu «Industriālais un loģistikas parks Bauskas pilsētā. Pirmā fāze». Tajā piedalījās projekta īstenotāji – Bauskas pilsētas dome un partneri no Hames reģionālās pašvaldības Somijā. Projekta kopējais budžets bija 362 357 eiro, no kuriem 87 437 eiro bija Bauskas pašvaldības ieguldījums. Par šo naudu notika ILP teritorijas sākotnējā izpēte, attīstības un mārketinga stratēģijas izstrāde, tika izbūvēta elektrolīnija uz perspektīvo ILP teritoriju, augstsprieguma elektrokabelis un apakšstacija, izdarīta teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana, izstrādāts teritorijas detālplānojums, kā arī noticis Bauskas pilsētas uzņēmēju un projekta vadības grupas dalībnieku pieredzes apmaiņas brauciens uz Hames reģiona pašvaldību Somijā.
Nākamais mēģinājums notika 2008. gada pavasarī, kad Bauskas domes pārstāvji apskatīja akmensvates rūpnīcu «Rockwool» Dānijā un līdzīgu ražotni Vācijā. Pirms šīs vizītes «Rockwool» pārstāvji bija apmeklējuši Bauskas domi, paužot vēlmi būvēt pilsētā ražotni. Kad ziņa tika publiskota, sabiedrības reakcija bija negatīva. Pēc kāda laika dāņu uzņēmēji no ražotnes būves Bauskā atteicās, kā vienu no iemesliem minot sabiedrības noliedzošo attieksmi.
Igauņi nopērk zemi
Interesi par Bauskas ILP 2008. gada pavasarī bija izrādījis Igaunijas uzņēmums «VWF». Uzņēmējiem par 680 000 latu (967 552 eiro) pārdots 4,8 ha zemesgabals. Uzņēmuma pārstāvji «Bauskas Dzīvei» tolaik apgalvoja, ka 2009. gada pavasarī Bauskā varētu sākt darbu uzņēmums, kurā izgatavos dažādu tilpumu plastmasas tvertnes. Ražošanas izejvielas – plastmasas granulas – ievedīs, te tās karsēs un veidos nepieciešamās formas produktus. Objektu paredzēja sākt būvēt 2008. gada beigās, rūpnīcā bija plānotas ap 30 darba vietu. Diemžēl finanšu krīze šo ieceri izjauca. Atbilstīgi nosacījumiem, pašvaldības budžetā palika 10% no kopējās zemes pirkuma līguma summas.
Kompānijas «Agro Food Holding Lily» pilnvarotais pārstāvis Genādijs Smirnovs 2011. gada nogalē novada domes deputātus iepazīstināja ar grandioziem plāniem ILP teritorijā izveidot uzņēmumu, kurā būtu ap 2000 darba vietu. G. Smirnovs deputātiem stāstīja, ka šeit būs siltumnīcas, kur audzēs baklažānus, gurķus, zirņus, pētersīļus, piparmētras, pupiņas, atsevišķi vēl trušus, zivis. Ar vismodernākajām tehnoloģijām aprīkotajās siltumnīcās izmantošot saules, vēja, zemes enerģiju. Objektā būs pārstrādes uzņēmumi, plānots būvēt daudzstāvu dzīvojamās mājas. Firma bija gatava uzbūvēt Bauskā publisko baseinu, ekoloģisko preču tirgu, ģeotermālo staciju. Produkciju plānoja eksportēt, daļu atstājot vietējam tirgum. G. Smirnovs solīja izmantot vietējo darbaspēku un 2012. gadā sākt projektēšanu. Tomēr arī šī iecere, šķiet, tā arī palikusi tikai gaisa pils.
Uzņēmējs no Ukrainas
«Bauskā radusies cerība jauna uzņēmuma būvei,» tā «Bauskas Dzīve» vēstīja šī gada janvārī. Novada domes vides attīstības komitejas sēdē deputāti akceptēja SIA «Bauskas rūpnīca siltums» valdes locekļa Oļega Golovijčuka iesniegumu par zemesgabala iznomāšanu 1,2 ha platībā apkures iekārtu ražotnes izveidei. Šajā un nākamajā gadā uzņēmējs iecerējis sākt darbību, radot desmit jaunas darba vietas. Pēcāk plānots nodrošināt darbu vēl 50 strādājošajiem.
O. Golovijčukam Ukrainā ir līdzīga ražotne, izveidot tādu Latvijā viņš vēlas, lai varētu iekļūt Eiropas Savienības tirgū. Bauskā plānots montēt dažādas jaudas apkures katlus, kuros izmantotu cieto kurināmo. Iekārtām uzņēmējs paredz plašu pielietojumu gan individuālajās mājās, gan sabiedriskajās ēkās.
Kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», pēdējo mēnešu laikā nav ziņu par ukraiņu uzņēmēja tālāku rīcību. Ir reģistrēts uzņēmums, biznesmenis Bauskā iegādājies vairākus dzīvokļus. Tiek pieļauts, ka aizķeršanās varētu būt saistīta ar kredītu ieguves grūtībām.
UZZIŅAI
Lielākie loģistikas centri Latvijā
«Central Euro-Asia Gateway» – multimodālais konteineru loģistikas centrs Krustpilī, teritorija 68 ha;
«Dominante Park» – A klases loģistikas parks Ķekavā, 65 ha;
«DOMMO» – biznesa parks Olaines novadā, 58 ha;
«Eirkel» – biznesa centrs Jelgavā, 49 ha;
NP Jelgavas biznesa parks Jelgavā, 23 ha;
«Kuehne + Nagel» – loģistikas centrs Stopiņu novadā, 14 ha.
Dati: Natalja Podberezska, Rīgas Tehniskā universitāte.
