Bauskas pilī 23. jūlijā un Rundāles pilī 24. jūlijā senās mūzikas starptautiskā grupa «Seconda Pratica» publiku sajūsmināja ar viņnedēļ iestudētās jaunās programmas atklātu bezmaksas ģenerālmēģinājumu.
Tā bija pirmā mūziķu grupa, kas nedēļu dzīvoja nupat atvērtajā Bauskas pils radošajā rezidencē, lai apgūtu jaunu koncertprogrammu, ko šogad izpildīs Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Slovēnijā un citās valstīs. Baušķenieki un rundālieši bija pirmie, kam laimējās noklausīties «Seconda Pratica» izcilo sniegumu.
Izvēlas talantīgākos
Par to, kā jaunie, talantīgie un aizrautīgie mūziķi nokļuva Bauskas pilī, laikraksts «Bauskas Dzīve» pirms koncerta iztaujāja Māri Kupču – Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru, Senās mūzikas katedras vadītāju, diriģentu un Rīgas Senās mūzikas centra valdes locekli. Eiropas finansētajā projektā, kas ietver grupas «Seconda Pratica» rezidēšanu Bauskas pilī, jaunas koncertprogrammas sagatavošanu un atskaņošanu Bauskā un Rundālē, Māris Kupčs bija mentors.
Profesors stāsta: ««Seconda Pratica» šogad izturēja atlasi Eiropas lielākajā senās mūzikas festivāla konkursā Ambronē abatijā Francijā. Tā atrodas netālu no Lionas. Ambronē ir Eiropas senās mūzikas festivālu centrs, šeit darbojas arī Baroka mūzikas akadēmija. Šogad konkursā piedalījās ap 70 grupu, bet atlases augstajiem kritērijiem atbilda tikai dažas. «Seconda Pratica» bija vislabāko grupu vidū. Idejas mērķis ir atlasīt visprofesionālākos, visperspektīvākos sastāvus un sagatavot tos tirgum, ja tā drīkst izteikties, lai varētu uzstāties pašos nozīmīgākajos senās mūzikas festivālos.»
Grupā «Seconda Pratica» ir apvienojušies studiju biedri, kuri absolvēja Hāgas (Nīderlande) Karalisko konservatoriju. Gandrīz visi joprojām dzīvo Nīderlandē. Vairākums dalībnieku ir spāņi un portugāļi. Šo valstu senā mūzika Latvijā tiek atskaņota reti. «Lai cik profesionāli būtu mūsu izpildītāji, neviens nespēj Spānijas un Portugāles sakrālo un laicīgo seno mūziku atskaņot tā kā viņi paši. Tajā ir īpašs nervs, nianses, tradīcija. Jums un Rundāles publikai ir laimējies par to pārliecināties,» akcentē Māris Kupčs.
Viņš skaidro, ka Rīgas Senās mūzikas centrs šajā starptautiskajā projektā ir iesaistīts kā mentors. Tas neiejaucas radošajā procesā, bet palīdz atrisināt praktiskas problēmas, kā, piemēram, atvest no Rīgas uz Bauskas pili klavesīnu. To mūziķi nevar paņemt līdzi lidmašīnā kā mazākus instrumentus. Projekta līdzfinansētāja ir Latvijas Kultūras ministrija, kā arī privātie fondi, informē M. Kupčs.
Sakrālais un laicīgais
Sarunā ar Māri Kupču gribējās noskaidrot, ko nozīmē grupas nosaukums «Seconda Pratica». «Tas ir speciāls jēdziens senajā mūzikā, ko nevar iztulkot burtiski, tomēr mēģināšu. Ir «Prima Pratica» un «Seconda Pratica». Ļoti vienkāršoti skaidrojot, pirmā metode ir vairāk barokāla, laicīga, otrā – sakrālāka,» atbild profesors.
Grupā «Seconda Pratica» ir desmit jauni mūziķi. Viņi spēlē renesanses un baroka laikmeta autentisko mūzikas instrumentu kopijas un vienlaikus ir apbrīnojami vokālisti. Koncerta sākumā klausītājus uzrunāja grupas līderis Nuno Atalaia – portugālis. Viņš pateicās Bauskas pils muzejam un pašvaldībai par brīnišķīgo iespēju pilī pavadīt ārkārtīgi radošas un piesātinātas dienas, iestudējot jauno programmu.
Tā nebija rutinēta obligātā pateicība. Nuno acis dzirkstīja, viņa un pārējo mūziķu emocijas bija dziļas un neviltotas. Nuno arī vienkāršā valodā pastāstīja par koncerta pirmajā daļā ietvertajiem skaņdarbiem, kas pārstāv gan viduslaiku laicīgās romances, gan Ibērijas pussalas sakrālos dziedājumus.
Jau pēc pirmajām taktīm publika dziļi ieelpoja un absolūtā klusumā pavadīja koncertu. «Seconda Pratica» pārspēja visas gaidas. Tas bija sastāvs, kura visi dalībnieki līdz sirds dziļumiem ienirst mūzikā apskaidroti, skaisti, emocionāli, ar izcili skolotām balsīm un savu senās mūzikas redzējumu.
Uzvedums izraisa katarsi
Pirms koncerta otrās daļas rituāla Nuno Atalaia lūdza publiku nepārtraukt vairākus uzveduma vēstījumus ar aplausiem. Klausītāji bija ļoti disciplinēti senās mūzikas pieredzējuši baudītāji. Uzvedums bija simbolu valodā interpretēts stāsts gan par laicīgo, gan pārlaicīgo. Zālē valdīja milzīgs emocionāls spriegums – tāda līdzdalības enerģija, ko tikai retu reizi gadās piedzīvot. Uzvedums, kura režisore ir grupas dalībniece argentīniete Sāra de Kastro, piedaloties Nuno Atalaiam un Džonatanam Alvarado, bija stilizēts kustību teātris ar apbrīnojamām vokālajām partijām. Tās neticami vijīgi un maigi iekļāvās vēstījumā, daži klausītāji teicās esam piedzīvojuši katarsi.
Pils muzeja direktors Māris Skanis mūziķiem pēc koncerta rīkoja pieņemšanu. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, kā pirmajiem viesiem patika jaunā radošā rezidence un askētiskās gultiņas, Nuno Atalaia un viņa kolēģi iesaucās: «O! Super!» Mūziķi uzsvēra, ka Eiropā piļu nav maz, bet tik organiska vieta kā Bauskas pils viņiem šķiet apbrīnojama. Turklāt pilis, uzsver mūziķi, tikai retos gadījumos ir tik īpaši piemērotas radošam darbam.
Savukārt mentors Māris Kupčs piebilst: «Tas, ko patlaban redzu Bauskas pilī, iemieso manu un citu Latvijas mūziķu kādreizējo sapņu piepildījumu Bauskas Senās mūzikas pirmajos festivālos pagājušā gadsimta 90. gados. Izmantošu savas daudzās iespējas, lai Bauskas pili Eiropā popularizētu kā īpaši pievilcīgu kultūras tūrisma un radošo rezidenču vietu.»
