Interesanta bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja vietas izpildītāja Ivara Zariņa un ekonomikas ministra Arta Kampara diskusija. Tā parādīja mūsu politiķu nespēju ieklausīties citu viedoklī. Sarunas temats – plānotie grozījumi tarifu metodikā, kas paredz sadaļu par neatgūstamiem parādiem, kurus segtu tie, kas maksā. I. Zariņš uzskata, ka šāda metode nav pieņemama, bet A. Kampars pārmet situācijas pārspīlēšanu un jaukšanos politikā.Tagad redzam, cik lielā mērā politiķi ir gatavi pieņemt citu idejas. Iepriekšējā SPRK padomes priekšsēdētāja apmierināja valdību, jo apstiprināja tarifus un nemēdza iebilst. I. Zariņš cenšas pievērst uzmanību parādu nemaksātājiem, kurus ikviena valdība ignorē kopš Latvijas neatkarības dibināšanas. Nepieņemama ir Ekonomikas ministrijas ideja panākt, ka daļu parādu nastas uzņemas tie, kas maksā regulāri. Visi zina, ka uzņēmumi ļoti grūti atgūst parādus un nodrošina pakalpojumus arī nemaksātājiem uz maksātāju rēķina. Tomēr – vai ir prāta darbs šo situāciju legalizēt ar likumu?Ekonomikas ministrs A. Kampars uzreiz pacentās norādīt I. Zariņam viņa darbības rāmjus. Jādomā, ka nākotnē no vietas izpildītāja par priekšsēdētāju cilvēks ar savu iniciatīvu vien nekļūs. Latvijas politiķi vienmēr centušies parādīt, ka tikai viņi ir tiesīgi domāt un lemt. Viņu viedokli nemainīja baušķenieki uz Mēmeles tilta, 13. janvārī grautiņi Rīgā, arodbiedrību streiki un mītiņi, kur nu vēl kaut kāds priekšsēdētāja vietas izpildītājs. Šķiet, ka ministrs pats negrib ķēpāties ar parādniekiem un arī citiem neļaus. Skumji kļūst, atceroties, kā katra partija solīja ieklausīties vēlētājos, bet tagad nedzird pat amatpersonas.
