Vasara tevī atstāj pēdas – kā pēdas liedaga smiltīs, kā kaķpēdiņas smaržīgā pļavā.
Vasara tevī atstāj pēdas –
Kā pēdas liedaga smiltīs,
Kā kaķpēdiņas smaržīgā pļavā.
Un Pienceļa mūžības straumē
Skatos: pēdas, pēdas, pēdas.
Cilvēki tevī atstāj pēdas.
Viņu mīlošās rūpes par tevi
Un rētas, kas ilgi vēl sūrst.
Viņu smaidi, dziesmas un asaru
kauss,
Bet plaukstu līnijās – pēdas,
pēdas.
Dzīve tevī atstāj pēdas
Kā atmiņu pērles lielceļa smiltīs,
Kā sāpju un rūpju rievas sejā,
Pār akmeņiem mēs ejam basi,
Bet debesīs – pēdas, pēdas.
