Gājēju pārpilna sestdien, 24. maijā, bija Viļa Plūdoņa iela Bauskā.
Godinot novadnieku 140. dzimšanas dienā, pirmo reizi te svinēja Plūdoņa ielas svētkus.
Runā dzeju
Svētki sākās Bauskas pilsētas pamatskolas pagalmā. Daudzviet ielas garumā bija dzirdama V. Plūdoņa dzeja visdažādākajās interpretācijās. Pilsētas pamatskolas 3.a klases skolēni kopā ar audzinātāju Aiju Dūmiņu visus priecēja ar jautru «Zaķīšu pirtiņas» uzvedumu.
Bauskas Centrālās bibliotēkas darbinieces, iekārtojušās Plūdoņa un Strautnieku ielas stūrī, piedāvāja ikvienam interesentam norunāt vai izlasīt kādu novadnieka dzejoli. Noklausījusies pirmklasnieces Tīnas priekšnesumu, viņas mamma Inese Jakubone pauda prieku, ka mums ir tik brīnišķīgs bērnu dzejas autors. Viļa Plūdoņa dzejoļi bijuši vieni no pirmajiem, ko viņa pati savulaik iemācījusies.
Baušķenieka Edvīna Hegenbarta dārzā pulcējās Bauskas literātu apvienības «Akmeņi zied» dalībnieki. Apvienības vadītāja Ruta Keiša stāsta, ka tikšanās tveicīgajā dienasvidus stundā ritēja kā rudens Dzejas dienu mēģinājums. Savus darbus kolēģiem un klausītājiem lasīja Vita Dūra, Mārīte Čornaja, Dagnija Gasūna, Valija Reinicāne, Aiga Ludviga un Andris Ludvigs. Pašu autoru sniegums piešķīra darbiem plašāku kontekstu un īpatnu individualitāti.
Prieks par jauniešiem
Liela rosība valdīja Saules dārzā, kur dažādās darbnīcās iesaistīties aicināja pilsētas skolu audzēkņi. Rātslaukumā bija iespēja patukšot maciņu, iegādājoties kaut ko no skolēnu mācību uzņēmumos tapušā. Astoņdesmitgadīgā Bauskas vecpilsētas iedzīvotāja Jadviga pauda neizsakāmu prieku par rosību. Viņu priecē jauniešu uzņēmība, kundze slavēja skolēnu piedāvājumu, īpaši uzteicot brūkleņu ievārījumu. Tam bijusi tieši tāda pati garša kā viņas jaunībā.
«Prieks, lepnums un balta skaudība par baušķeniekiem,» tādas emocijas par Plūdoņa ielā notiekošo «Bauskas Dzīvei» atklāja mūzikas skolotāja no Iecavas Milita Pīlādze. Viņas skolēni bija uzaicināti dziedāt svētku atklāšanā. Iepazīstoties ar daudzveidīgajām laika pavadīšanas iespējām, iecavniece atklāja, ka līdzīga ideja esot arī viņiem, proti, Iecavā iela nosaukta novadnieka Edvarta Virzas vārdā. Kad tajā notiks svētki, ko noderīgu varēs aizgūt no baušķeniekiem.
Personības daudzveidība
Baušķeniecei Andai Smiltiņai-Plūdonei patika izpausmju daudzveidība. Plūdoņa daiļrade un personība šajā pasākumā izmantota kā lielisku ideju vācelīte. Pozitīvi apmulsis no daudzkrāsainajiem piedāvājumiem bija dzejnieka radinieks Elmārs Plūdonis. Rosinoši viņam šķita koka dēlīšos iededzinātie teksti, kas atklāja V. Plūdoņa personības iezīmes.
Citādāku svētku akcentu radīja veikala «Zoocentrs» skatlogi. Ar īpašnieces atbalstu te izstādīti Bauskas sākumskolas 5. klašu skolēnu zīmējumi. Ģimnāzisti Lejenieku mežā bija atraduši dažādus koka veidojumus un kopā ar sākumskolas audzēkņiem ielas malā izveidojuši izstādi «Lejenieku meža sakārnīši».
Plūdoņa daiļrades daudzšķautņainība atklājās jauniešu aktivitātēs. Orientēšanās sacensību «Slapjais Villijs» dalībniekiem vajadzēja atpazīt Plūdoņa ielas neparastākos elementus. Ģimnāzistes Krista Ruhocka un Madara Stankeviča atzina, ka šis bijis izzinošs un jautrs pasākums. Ģitāristam Edgaram Liepam Plūdoņa daiļrade neliekas īpaši saistoša, taču viņš atzinīgi vērtēja iespēju parādīt citiem savu muzicēšanas prasmi: «Tas ir lieliski, ka jauniešiem dod iespēju izpausties.»
Ideja pieņemta
Trīs stundas garās programmas idejas autore ir Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa. Īstenot iecerēto viņai palīdzēja baušķeniece, Alberta koledžas 3. kursa studente Agnese Drēgne, pasākumu atbalstīja novada pašvaldība.
Aptaujājot svētku dalībniekus, «Bauskas Dzīve» dzirdēja arī iebildes un priekšlikumus. «Pirmajā reizē ne viss izdodas. Taču man ir prieks par jauko laiku un daudzajiem apmeklētājiem. Tas liecina, ka ideja ir pieņemta, nākotnē būs jādomā par citādāku tās piepildījumu,» atzina pasākuma īstenotāja A. Drēgne.
Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks atklāšanas uzrunā atzinīgi novērtēja ideju un izteica vēlējumu, lai jautras, izzinošas un izklaidējošas izdarības Plūdoņa ielā kļūtu par tradīciju.
