Pūpolsvētdienā, 13. aprīlī, Bauskas novada Īslīces kultūras namu piepildīja pamatīgs gaišās enerģijas lādiņš – uz skatuves dēļiem gada laikā padarīto Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada skatē rādīja kopumā 24 tautas deju kolektīvi.
«Iesvēta» žūriju
Pasākuma ieskaņā, ievērojot latviešu tautas tradīciju, ar pūpolu zaru pērienu tika «iesvētīta» žūrija – horeogrāfs, režisors, Deju svētku virsvadītājs un ansambļa «Līgo» māk-slinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, Jelgavas skolēnu tautas deju virsvadītāja, bērnu un jauniešu kolektīva «Vēja zirdziņš» vadītāja Alda Skrastiņa un Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa, kā arī Bauskas deju apriņķa virsvadītāja Guna Trukšāne.
Kopumā deju kolektīvi dalāmi sešās grupās. A grupā ir tautas deju ansambļi – augstākā līmeņa kolektīvi, kuros 12 pāri izpilda tehniski sarežģītākās dejas. B un C grupā dejo jauniešu deju kolektīvi, D un E grupā – vidējās paaudzes. Savukārt F grupā ir senioru deju kolektīvi.
Katrs kolektīvs izpildīja divas izvēles dejas – vienu no Bauskas apriņķa koprepertuāra, otru – no pašu krājuma, abas grupai atbilstīgā sarežģītības pakāpē.
Izcils sniegums
Skatē vienīgais A grupas pārstāvis bija tautas deju ansamblis «Jandāls» Tamāras Ļisovcovas vadībā. Dejotāji rādīja izcilu sniegumu ar Ulda Žagatas «Aiz ezera augsti kalni» un Jāņa Ērgļa «Jāņu nakti neguļat». Lieliski uzstājās Iecavas kultūras nama jauniešu kolektīvs «Jezga» ar J. Purviņa «Stihija – Zeme» Jura Kulakova mūzikas pavadījumā, kā arī Bauskas bērnu un jauniešu centra kopa «Mēmelīte» ar enerģisko Arta Puriņa «Mūžam citas nemīlēš’».
Lielākā konkurence bija vidējās paaudzes dejotāju grupā, kur šogad nākuši klāt vairāki jauni kolektīvi – no tiem D grupas repertuāru izvēlējas seši, E grupas repertuāru – pieci.
Šī bija pirmā skate Bauskas kultūras centra senioru kolektīvam «Biguļi», kas izveidots šajā sezonā, daļai ilggadējo dancotāju aizejot no vidējās paaudzes kopas. Vairākums dalībnieku deju gaitas sākuši vēl horeogrāfes Birutas Hegenbartes laikā.
Žūrijas komisija kolektīvu māk-sliniecisko un tehnisko izpildījumu vērtē, piešķirot punktus par horeogrāfiskā teksta precizitāti, dejas rakstura atklāsmi, muzikalitāti, tautas tērpa valkāšanas kultūru un kopiespaidu. Augstākās pakāpes diplomu saņem kolektīvs, kas novērtēts ar 45 – 50 punktiem, I pakāpe atbilst vērtējumam 40 – 44,9 punkti, II pakāpe – 33 – 39,9 punkti, III pakāpe – 26 – 32,9 punkti. Pateicību par piedalīšanos saņem kolektīvs, kam nav izdevies gūt vairāk par 25,9 punktiem.
Bauskas deju apriņķa kolektīvi var pamatoti lepoties ar skates rezultātiem – augstākās pakāpes vērtējumu ieguva septiņi kolektīvi,
I pakāpe piešķirta 13, II pakāpe – trim deju grupām. III pakāpi saņēma viena kopa.
Dzīvas tradīcijas
«Šodien uz skatuves bija ļoti daudz spilgtu priekšnesumu, ļoti daudz spēcīgu izpildījumu,» pēc priekšnesumu noskatīšanās teica J. Purviņš, «diena bija emocionāli tik ļoti piepildīta, ka varētu pat jaunu deju uzrakstīt.»
Horeogrāfs, bijušais Bauskas deju apriņķa virsvadītājs pauda pārliecību, ka «ir svarīgs solis, ko izdomājis autors, svarīga ir mūzika, un svarīgs ir dejas zīmējums». «Bet, ja ir tikai šīs komponentes, sanāk vien ritmiskā vingrošana. Pati būtiskākā daļa ir dejotāju emocijas – spēks, kas nāk no skatuves uz zāli. Tikai tad deja ir dzīva.» J. Purviņš uzsvēra, ka B. Hegenbartes veidotās dejošanas tradīcijas šajā Zemgales pusē ir dzīvas.
G. Trukšāne pēc koncerta pateicās kolektīviem, to vadītājiem un atbalstītājiem un novēlēja pozitīvo lādiņu saglabāt vēl ilgi: «Lai jums sirdī ir tāds pats gaišums, kādu es saņēmu šodien, baudot koncertu!»
