Visus, kuri sirdī jūtas piederīgi Bauskai, iepriecinās unikāla pilsētas ainavu izstāde Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Pilsētas 405. jubilejai veltīto ekspozīciju atklāja 1. augustā, tā būs aplūkojama visu mēnesi. Muzejā todien atvēra arī plenēra «Bauskas vasara» darbu izstādi. Abas kolekcijas ir kvalitatīvas un daudzveidīgas.
Darbi no dažādām kolekcijām
Bauskas ainavu ekspozīcija ir īpašs notikums, jo pirmo reizi muzejs izrāda sava krājuma, Bauskas novada domes un privātkolekcijās esošos mākslas darbus. Lielākā daļa gleznu ir tapušas desmit plenēros «Bauskas vasara». Izstādes idejas autore ir muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode. Viņa stāsta: «Baušķenieki bija ļoti atsaucīgi. Diemžēl trijās zālēs nebija iespējams eksponēt visu, ko cilvēki piedāvāja. Izvēlējāmies tikai izstādes koncepcijai atbilstīgus darbus – pilsētas ainavas, nevis citus attēlotos objektus. Izņēmums ir amatiermākslinieka Augusta Kristiņa akvarelis un mākslas pedagoģes rīdzinieces Marijas Vīksniņas gleznojums uz zīda, kurā atainota Bauskas pils.»
Izstādes veidošanā iesaistījās seši privātkolekcionāri, Bauskas novada dome ar plenēra «Bauskas vasara» iepriekšējo gadu gleznu krājumu, laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcija, kam pieder mākslinieku dāvinātie četri darbi, un galerija «Meistars Gothards» ar savu Bauskas ainavu kolekciju. «Manuprāt, īsti šedevri ir rīdzinieces Agnijas Ģērmanes daži darbi, jaunās gleznotājas baušķenieces Ilzes Dābolas «Plūdoņa iela lietū», vecmeistaru Jurģa Skulmes un Jura Ģērmaņa ainavas. Bauskas vecpilsētas garu neizsakāmi precīzi jūt Mārtiņš Krūmiņš. Šajā žanrā viņš jau pretendē uz mūslaiku klasiķa statusu,» vērtē Ilga Balode.
Negaidīti atradumi
Izstādes īpaša vērtība ir pāragri aizsaulē aizgājušā gleznotāja rīdzinieka Jonasa Bajaruna ekspresīvās, dzirkstīga prieka un gaismas piepildītās Bauskas ainavas. Pilsētas tēla interpretācijā viņam nav līdzinieku. Par laimi, divi darbi atrodas privātkolekcijās, tāpēc daudzi cilvēki izstādē tos var redzēt. Jonasu Bajarunu kā neordināru personību mīlēja un viņa stilu apbrīnoja arī kolēģi – citi mākslinieki.
Negaidīts atradums ir profesionāla gleznotāja baušķenieka Voldemāra Mīlgrāvja (1923–2003) darbs – pagājušā gadsimta 70. gados gleznotā Rīgas iela ar kravas automašīnu priekšplānā. Darbs atrodas Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā. Būtu vērts pamatīgāk izpētīt viņa mantojumu, kas pašlaik dominē izsoļu namu piedāvājumos. «Bauskas Dzīve» par to pārliecinājās, atverot interneta meklēšanas sistēmu.
Dimanta šļakatas Mūsā
Šī gada plenēra «Bauskas vasara» darbu izstādi var aplūkot muzeja lietišķās mākslas studijas zālē. Tā ir ļoti labu darbu kolekcija, kurā daži autori atklājas negaidītā ampluā. Arī Bauskas mākslas skolas pedagoģe Signe Pansova. Būdama mākslas klasisko vērtību piekritēja, viņa ir uzgleznojusi ļoti interesantu darbu it kā sirreālisma stilā.
«Katru vakaru eju peldēties Mūsā – netālu no jaunā veikparka jeb ūdensslēpju trases. Tur es vēroju, kā parka īpašnieks izkarina žāvēties hidrotērpu un piestātnē noliek savus oranžos zābaciņus. Manā gleznā nav it nekā sirreāla – tikai mirkļa atspoguļojums. Tās ūdens šļakatas, kas uzvirmoja, veikbordistam braucot pa upi, man atgādināja dimanta dzirkstis. Vēlāk to visu mēģināju ietvert gleznā,» skaidro Signe Pansova.
Savās kompozīcijās Bauskas vecpilsētas logu motīvu oriģināli atklāj baušķeniece Aija Ušerovska. Krodziņa «Taverna» īpašnieki kompozīcijā atpazīs savu suni, bet pārējie skatītāji jutīs Rīgas ielas savdabīgo kolorītu.
Noteikti vajag ielūkoties mākslas studentes baušķenieces Dārtas Stafeckas plenēra skiču albumā. Tam ir divas sadaļas – diena un nakts Bauskā. Dārta ļoti labi glezno, bet viņas grafikas ir neatvairāmas – tik dziļi uztverta Bauskas būtība mākslā parādās, šķiet, pirmo reizi.
Plenēra izstādē notika apmeklētāju tradicionālais balsojums par labāko darbu. Balvu – firmas «Ozolu optika» dāvanu karti – saņēma Veļikijnovgorodas māksliniece Darja Sokolova. Viņa turpināja codietes Ingas Celmas zemnieku saimniecībā pērn sākto piena lopkopības tēmu.
