Raiņa – latviešu saules dzejnieka – 150. dzimšanas dienu piektdien, 11. septembrī, Bauskā, tās apkaimē un kaimiņnovados, kur notika Dzejas dienas, jo spoži apspīdēja saule.
«Ir skaisti un simboliski, ka šodien, Raiņa dzimšanas dienā, mūs visus šeit sveicina Raiņa daiļrades mīļākais simbols – saule. Sasmelsimies arī mēs šajā dienā saules, lai pietiek mums tās ilgam laikam!» atklājot Dzejas dienu pasākumu pie Viļa Plūdoņa pieminekļa pilsētā, vēlēja Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotāja Vija Cerusa.
Visi nevar mīlēt
Bauskas Tautas teātra aktieri literārajā uzvedumā rosināja sanākušos rast atbildi uz jautājumu «Raini, kas Tu esi?». Anastasija Jankevica «Bauskas Dzīvei» atzina, ka Rainis nebūs viņas mīļāko dzejnieku saraksta augšgalā: «Man tuvāks ir Čaks, savulaik saistīja Harija Heislera dzeja. Raiņa dzeju es zinu, tā ir īpaša, skaista, taču visi nevar mīlēt Raini.»
Ģimnāziste Karolīna Dievaite pavēstīja, ka, gatavojoties pasākumam, daudz lasījusi Raiņa dzeju un secinājusi, ka tā viņai ļoti patīk: «Tajā es atradu skaistus dabas tēlojumus, daudz drūmu pārdomu, mani tas vairāk uzrunāja nekā citu autoru salkanā mīlas dzeja. Es atklāju, ka Rainis ir ļoti dziļš dzejnieks un man vēl daudz jālasa, lai visu izprastu.»
Bauskas pilsētas pamatskolas 7.b klases skolnieks Oskars Vulfs vaļsirdīgi teica, ka Raiņa dzejoļi noteikti ir lasīti, taču neko konkrētu viņš neatceras: «Mūsdienās jauniešiem ir tik daudz dažādu iespēju, ar ko nodarboties. Laiku grāmatām, arī dzejoļu lasīšanai nav viegli atrast. Es pagājušajā gadā izlasīju divas grāmatas, man tas šķiet normāli.»
Jālasa ģimenē
Viļa Plūdoņa muzejā «Lejenieki» Ceraukstes pagastā 11. septembrī uz pasākumu «Kā savu dzimteni lai tēloju?» bija ieradušies Bauskas novada skolu 5. un 6. klašu audzēkņi. Viņi bija sagatavojuši Raiņa, Aspazijas un arī V. Plūdoņa dzejoļus, kas skanēja no Mēmeles krastā uzbūvētās skatuves, pļaviņā pie lielā šķūņa, kā arī no mājas lieveņa.
Lielākā atbildība šajā sarīkojumā bija tiem pusaudžiem, kuriem bija uzdots iemācīties dzejoli un norunāt to auditorijai. Vienam otram šāda publiskā uzstāšanās bija liels pārdzīvojums, īpaši tad, ja klausīju vidū bija līdzaudži no citām skolām.
Bauskas novada Vecsaules pamatskolas literatūras skolotāja Linda Krūmiņa «Bauskas Dzīvei» apliecināja, skolēni alkst dzejas. Vienīgi viņi to mājās maz dzird, jo reti kur pērk dzejas grāmatas un vakaros pirms iemigšanas mazuļiem nelasa dzeju. «Lirika kā izpausmes veids skolēnus saista. Es viņus ar to iepazīstinu it kā spēlējoties. Daudziem iepatīkas pašiem sacerēt mazus dzejolīšus,» pieredzē dalās pedagoģe.
Uzkāpt stikla kalnā
Vecumnieku novada Stelpes pagasts šogad bija viena no Dzejas dienu kupli apmeklētajām vietām. Te pašvaldība sadarbībā ar vietējiem kultūras dzīves aktīvistiem organizēja pasākumu ciklu «Rainim un Aspazijai 150 «Pliekšānu» mājās».
«Bauskas Dzīve» Stelpi apmeklēja 11. septembrī, kad Raiņa vecāku mājās «Pliekšānos» multimediālā izglītojošā un izklaidējošā sarīkojumā bērniem un jauniešiem «Bērnu gadi, saules gadi» pulcējās novada skolu audzēkņi, kā arī pusaudži no Neretas novada Mazzalves pamatskolas.
«Es šeit ļoti labi jūtos, pavisam citādā rakursā ieraugu savus audzēkņus. Mums patīk ideja, kā skolēnus dzejas pasaulē ieinteresēt, iesaistoties dažādās radošajās aktivitātēs,» «Bauskas Dzīvei» sacīja Mazzalves pamatskolas skolotāja Silvija Lisovska. Ar saviem audzēkņiem viņa vadīja radošo darbnīcu «Zilā puķe».
Šīs, kā arī pārējo aktivitāšu nosaukumos izmantoti Raiņa un Aspazijas dzejas motīvi. Stelpes pagasta kultūras darba organizatore, pedagoģe Sandra Neliusa «Bauskas Dzīvei» atzina, ka noturēt pusaudžu interesi kļūst arvien grūtāk. Tādēļ viņa meklējusi atraktīvas izpausmes formas, kurās iesaistoties skolēni sevī nostiprinātu asociācijas ar literatūru. «Mums iekārtota augstuma siena «Stikla kalns». Kad bērni iepazīs Raiņa «Zelta zirgu», kādam varbūt atmiņā raisīsies šodienas kāpšana kalnā. Tādējādi mēs būsim palīdzējuši skolēniem apvienot atraktīvo ar izzinošo,» skaidro pedagoģe.»
Novada literāte Guna Viegliņa-Valliete uzsvēra, ka «Pliekšāni» ir Stelpes pagasta svētvieta, jo te jūtama īpaša, radoša aura. Pozitīvu vērtējumu par organizatoru prasmi dzejai rast tik dažādus izpausmes veidus pauda Aloīda Baķe no Vecumniekiem: «Tas ir liels talants – dzejai, kas tapusi pirms gandrīz simt gadiem, atrast tik mūsdienīgas, modernas izpausmes formas.»
