Pie Svitenes tautas nama Rundāles novadā sestdien, 19. septembrī, viesi un ciema iedzīvotāji sarīkojumā «Rudens meta zelta vilni» ieskandināja Miķeļdienu.
Apmeklētājus priecēja tirdziņš un dažādi pasākumi, mazākie ciema iedzīvotāji piedalījās radošajās darbnīcās. Svētkos bija čigāniski akcenti – divas deju kopas izpildīja čigānu dejas, Bauskas novada Īslīces amatierteātra «Dadži» aktieri ieradās kā čigānu tabora pārstāvji.
Mazliet kontrastu
Svitenes amatierteātra «Šurumburums» dalībnieki sanākušos izklaidēja ar lauku ainiņām miķelīšu ziedēšanas laikā. Viņi skatītājiem veltīja stāstu par vecākās paaudzes attiecībām ar jauniešiem un nedaudz iesirmo kundžu attiecībām ar otrajām pusītēm. Stiprā dzimuma pārstāvji gan vairāk cienīja «zaļo pūķi», nevis atbildēja uz mīlestības vārdiem. «Ir rudens, zied miķelīši, mazliet žēl aizejošās vasaras. Uzvedumā akcentējām rudens tēmu,» stāsta amatierteātra vadītāja Ilga Vaičūne. Izrāde svētku programmā veidoja kontrastu – smeldzīgais aktieru stāsts skanēja draisko deju un dziesmu starplaikā.
Kāzu jampadraci rādīja Īslīces amatierteātris «Dadži» Evitas Vanagas vadībā. Īslīcieši izrādē iesaistīja apmeklētājus un izklaidēja ar čigānu dziesmu un deju motīviem.
Skatītāji sākumā aizņēma visus krēslus, bet vēlāk pajuka pa malu malām – aizvējā karsēja saulīte, tāpēc daudzi apsēdās koku paēnā.
Dejo visi
Mierīgi sēdēt neļāva folkloras kopas – «Dreņģeri» no Codes pagasta, «Dzedzieda» no Olaines, «Tīrums» no Vecumnieku novada Bārbeles pagasta un pašu folkloras kopa «Svitene». Skatītāji cēlās kājās, un dancotāju virtene vijās cauri visai svētku vietai Saules dārzā.
Kopā ar Rundāles novada deju kopu «Ir varianti» uzstājās divi viesu kolektīvi – eksotisko deju izpildītājas no Bauskas novada Gailīšu pagasta «Nazira» un čigānu tautas deju grupa «Rademila» no Elejas. Pēdējās izcēlās ar krāsainiem tērpiem un aizrautīgām dejām. «Kolektīvs pastāv tikai gadu, bet mūs jau ir pamanījuši deju skatēs kultūras dzīves vadītāji – uzstāšanās dažādos pasākumos ir katru mēnesi,» lepojas «Rademila» vadītāja Līga Drelinga. Viņa stāsta, ka viss sācies ar pašas vēlmi dejot čigānu dejas, pārējās dalībnieces pievienojušās, jo gribējies izmēģināt ko jaunu. Daļa dejotāju piedalās arī Elejas amatierteātra izrādēs, apgūtie deju soļi esot ļoti noderīgi.
«Man patika visi priekšnesumi. Kādu laiku uz pasākumiem nenācu, taču šoreiz bija vērts te būt,» teic skatītāju pulkā sastaptā sviteniece Emma Kačinska.
Uzveduma noslēgumā visus klātesošos uz dančiem aicināja Rīgas danču kluba muzikanti. No vietējiem pats aktīvākais dejotājs bija Svitenes folkloras kopas vadītājs Leons Zarāns.
Tirgojas savējie
Sanākušajiem bija iespēja iepirkties nelielajā Miķeļdienas tirgū. Visveiksmīgāk ar andeli veicās siera pārdevējiem – abi stendi jau pasākuma vidū bija tukši, jo ātri izpārdeva produkciju. Ne tik labi veicās Bauskas novada Brunavas pagasta Ivetas Ļekūnes zemnieku saimniecības skābēto kāpostu tirgotājām – pircēju nebija daudz. Viens no iemesliem, visdrīzāk, ir tas, ka Svitenē pašiem ir gana daudz lauku, kas dižojas ar labu kāpostu ražu.
Rita un Ivars Vāveres no Bauskas pārdošanai bija atveduši tulpju un nedaudz arī liliju sīpolus. Sirmā kundze stāsta, ka pircējus visvairāk interesējot narcišu sīpoli, bet tie aizpagājušajā ziemā izsaluši, kailsals iznīcinājis arī daudzus liliju sīpolus. «Piedāvājām selekcionāru veidotās tulpju šķirnes,» stāsta R. Vāvere. Baušķenieki atklāja, ka ar šo nodarbi saistīti jau 45 gadus. Esot pienācis laiks atpūsties, vienīgi neesot, kas pārņem iesāktos darbus – jaunieši nevēlas audzēt un pārdot puķu sīpolus.
Vīžu laiks
Interesenti varēja piedalīties radošajās darbnīcās. Vairāki pulcējās pie īslīcietes Ainas Pikas, vērojot vīžu pīšanu. «Lai būtu kvalitatīvi, jāliek trīs kārtas lūku apakšā, tad vīze būs stipra,» stāsta A. Pika. Viņa vīžu pagatavošanu apguvusi pie Pētera Zvirbuļa. Meistare stāsta, ka problēmas rada lūku trūkums – labākie nāk no liepām, bet šo koku mūspusē maz. Savulaik prasījusi meistaram, kāpēc kārkli neder. Izrādās, tie lūst. Ar pašas darinātajām vīzēm esot gājusi dārzā, neesot ne vainas.
Mazie bērni radošajās darbnīcās zīmēja un gatavoja rozītes no rudens lapām. To ierādīja Īslīces tautas nama vadītāja Aiga Baltalksne, nodarbības vadīja Diāna Turka. Meitene atzina, ka bijis daudz interesentu.
Svitenes bibliotēkas vadītāja Ārija Geidāne visus dalībniekus aicināja aust trīsstūrveida lakatu. «Pa visiem kopā pamazām top. Lakats atradīsies Svitenes bibliotēkā, ikviens to varēs turpināt veidot,» stāsta Ā. Geidāne. Noausto lakatu plānots dāvāt kultūras centram.
Rundāles novada kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica sacīja, ka Miķeļdienas svinības izskanējušas arī kā aicinājums iesaistīties novada amatierkopās: ««Rundāles Novada Ziņās» būs aplūkojams mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu nodarbību grafiks. Laukos kultūra balstās uz amatierkopām un to dalībnieku ģimenēm.»
