«Bauskas Dzīve» turpina publikāciju sēriju, kurā lasītājiem piedāvā Bauskas rajona pagastu pašreizējo ekonomisko raksturojumu un attīstības plānojumu. Šoreiz apskatām Rundāles pagastu.
“Bauskas Dzīve” turpina publikāciju sēriju, kurā lasītājiem piedāvā Bauskas rajona pagastu pašreizējo ekonomisko raksturojumu un attīstības plānojumu. Šoreiz apskatām Rundāles pagastu.
Savs novads
Rundāles pagasts atrodas Bauskas rajona dienvidrietumos un robežojas ar rajona centru. Tā kopējā platība ir 9143,8 hektāri – 6831 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 1366 ha aizņem meži, bet 3,7 ha ir purvi. Pagastā ir 2450 pastāvīgu iedzīvotāju, kuru galvenā nodarbošanās ir lauksaimnieciskā ražošana. Ievērojama iedzīvotāju daļa strādā mācību iestādēs – Pilsrundāles vidusskolā, pirmsskolas izglītības iestādē “Mārpuķīte” un Saulaines profesionālajā vidusskolā. Viena daļa darbaspēka plūst arī uz Rīgu, jo galvaspilsētā ir lielākas izaugsmes iespējas, kā arī dāsnāks atalgojums nekā vietējā pagastā. Teritoriālās reformas 102 novadu modelis Rundāles pagastu paredzēja pievienot Bauskas novadam. Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis norāda, ka pagājušajā gadā kopā ar kaimiņu pagastiem Sviteni un Viesturiem nolemts apvienoties Rundāles novadā, tādējādi izslēdzot iespēju piesaistīties Bauskai un radot savu ekonomisku savienību.
Progresīvas saimniecības
Pagastā ir virkne daudzsološu un progresīvu zemnieku saimniecību, piemēram, “Druvas”, “Riekstiņi”, “Straumēni”, “Būčas”, “Vīstiķi” un “Dālderi”. Kopskaitā Rundāles pagastā ir 314 zemnieku un 233 piemājas saimniecības, informē A. Okmanis.
Zemnieku saimniecībai “Būčas” šis ir 15. darbības gads. Tas ir izteikts ģimenes uzņēmums. Saimniecība aprūpē 50 hektāru zemes un pārsvarā nodarbojas ar augļkopību. No 50 apsaimniekojamiem hektāriem zemes 44 ha ir pašu īpašums, bet pārējo saimnieki izvēlējušies nomāt. Vislielāko platību – 15 hektāru – aizņem cukurbietes, pieci hektāri atvēlēti smiltsērkšķiem, četri hektāri saldajiem ķiršiem, divi hektāri zemenēm, viens hektārs zemenēm un ābelēm, bet pushektārs – avenēm un skābajiem ķiršiem.
Saimniecības vadītājs Leons Undzenko norāda, ka, iestājoties ES, izdzīvot ir daudz grūtāk. Viņaprāt, atvērtais tirgus Latvijas zemnieku izputina. Par to liecina arī paša pieredze. “Šogad upenes atstājām nenolasītas, jo Latvijā tās ieplūda no Polijas par 20 santīmiem kilogramā. Es saviem līgumstrādniekiem par nolasīšanu maksāju 15 santīmu, tāpēc ar tik zemu cenu es nevaru konkurēt. Tāpēc pieļauju, ka nākamgad upenes nīcināsim ārā,” stāsta L. Undzenko.
Smiltsērkšķus – Vācijai
Lielāku perspektīvu saimnieks redz smiltsērkšķu audzēšanā. “Smiltsērkšķi ir perspektīva kultūra, jo augļos ir augsts C vitamīna sastāvs un eļļa, kuras sastāvā ir E, K1, A, B1, B2, B6 vitamīni un citi. Eļļai piemīt dziednieciskas īpašības, tā derīga apdegumu, kuņģa čūlu ārstēšanai un ir līdzeklis cīņai pret vēzi. Līdz šim gadam Latvijā izaudzēto smiltsērkšķu lielāko daļu eksportēja uz Somiju. Taču tagad Somija ir atteikusies no mūsu ogām, iespējams, tās izkonkurēja Ķīnā augošās un daudz lētākās ogas. Tāpēc šogad došos uz Vāciju, lai mēģinātu slēgt līgumus par ogu realizāciju,” atklāj L. Undzenko.
Iepriekš saimniecībā tika ražoti arī smiltsērkšķu produkti, taču, kā uzskata L. Undzenko, Latvijā pagaidām nav pieprasījuma pēc smiltsērkšķu ogām vērā ņemamos apjomos. Ražotie produkti bija samērā dārgi, un saimnieks secinājis, ka mūsu vidējais ienākumu līmenis vēl neļauj tērēt naudu veselīgai pārtikai. Šogad saimniecība ir sākusi arī smiltsērkšķu stādu pārdošanu.
L. Undzenko ES finansiālos līdzekļus nav izmantojis, jo neapmierina augstās birokrātiskās prasības. Tāpēc visi spēki ieguldīti saimniecības stabilizēšanā.
Jau vienpadsmit gadu SIA “Kommats” nodarbošanās ir sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana Rundāles pagastā. Kā stāsta uzņēmuma vadītāja Anita Leitlante, šogad pirmo gadu uzņēmums atvēris kafejnīcu “Staļļi” Rundāles pils pagrabā. Iepriekš SIA “Kommats” veicis vien mazumtirdzniecību pie Rundāles pils muzeja.
Ēdināšanas bizness
“Esot telpās, ir grūtāk piesaistīt patērētājus. Agrāk, kad darbojāmies ārpusē, jau ar smaržu pievilinājām klientus. Taču tagad nākas meklēt tūristu grupas, slēgt līgumus par viņu ēdināšanu. Jāstrādā ļoti cītīgi un jāsaprot, ka neko gatavu uz paplātes jau neviens nepienesīs,” stāsta A. Leitlante. Lielākā uzņēmuma problēma ir uzticama darbaspēka trūkums.
Vairākus gadus uzņēmums nodrošina arī ēdināšanu Pilsrundāles vidusskolā. A. Leitlante uzskata, ka sabiedriskajai ēdināšanai mūsu rajonā ir lielas attīstības iespējas. Taču tā var būt, tikai palielinoties iedzīvotāju ienākumiem un pieaugot tūristu skaitam. A. Leitlante norāda, ka arī pagasts vienmēr ir pretimnākošs un atvērts jaunām idejām.
Vietvaras paveiktais
A. Okmanis uzskata, ka pagastam ir iespējas veiksmīgi ekonomiski attīstīties. Līdz šim pašvaldība ir iesaistījusies kopējā projektā “Bauskas, Rundāles un Mežotnes piļu apvienošana un savstarpējā integrācija vienotā tūrisma produktā” pieteikuma sagatavošanā un projekta realizācijā. Tāpat kā vairums pārējo pašvaldību, arī Rundāles vietvara ir pievienojusies projektam “Bauskas rajona ūdenssaimniecības attīstība”, un tagad realizācijas stadijā ir projekta “Rundāles pagasta ūdenssaimniecības attīstība” pirmā kārta. Pašlaik turpinās arī Pilsrundāles vidusskolas energoefektivitātes projekta īstenošana.
Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību, pašvaldībā ir nodarbināts lauku attīstības speciālists, kura pienākumos ir sniegt atbalstu uzņēmējiem. Daudzas uzņēmēju problēmas risina arī sabiedriskās organizācijas “Rundāles lauksaimnieku biedrība” un “Rundāles attīstības projekti”.
Svarīgākais ir ieinteresēt
A. Okmanis norāda, ka turpmāk vietvara centīsies stimu lēt lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un būt atvērta visiem, kas patiesi vēlas attīstīt uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā.
Tāpat pagasts mēģinās piesaistīt ārvalstu ekspertus un labāko pieredzi gan lauksaimnieciskās ražošanas un informāciju tehnoloģijas, gan arī tūrisma attīstības jomā. Priekšsēdētājs uzskata, ka nākotnē svarīgi aktivizēt un ieinteresēt pagasta iedzīvotājus uzņēmējdarbības attīstīšanai tūrismu apkalpojošā jomā.
***
Uzziņai
– Pagastā ir 23 individuālā darba veicēji, 6 SIA, 314 zemnieku saimniecības un 233 piemājas saimniecības;
– bezdarba līmenis – 6,03%.
