Rundāles novada domes delegācija no 14. līdz 16. augustam devās pieredzes apmaiņā uz sadraudzības pašvaldību Halingu Igaunijā.
Tā bija pirmā Rundāles novada domes delegācijas oficiālā vizīte Halingas pašvaldībā. Sadarbības līgums noslēgts šovasar Rundālē.
Lauž stereotipus
Kaimiņu valsti trīs dienas iepazina novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, projektu speciāliste Laura Ārente, kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica, speciāliste izglītības un IT jomā Zinaida Sparāne un kancelejas vadītāja Santa Švāģere. Halingas pašvaldības pārstāvji atklāja darba organizāciju, pakalpojumus, kultūras, izglītības, sociālo un tūrisma piedāvājumu.
Rundāles pašvaldības darbinieces atklāj, ka vizītes laikā igauņi palīdzējuši lauzt stereotipus. «Viņi nav nedz lēni, nedz vēsi. Tieši pretēji – enerģiski,» tā darbinieces. Kolektīvā uztur tuvas un draudzīgas attiecības, novēroja S. Švāģere. Pašvaldības administrācijai atvēlētas mazas telpas, neformālā gaisotnē katru rītu visi kopīgi brokasto virtuvē un turpat arī sagaida darbdienas beigas.
Latvijas delegācija ievēroja, ka iedzīvotāji tur godā vēsturi. Halingas pašvaldībā ir vairākas piemiņas vietas kara upuriem, izsūtītajiem, brīvības cīnītājiem. Iedzīvotāji paši ierosināja un organizēja ziedojumu vākšanu neatkarības atjaunošanas piemineklim. Atceres pasākumi ir ļoti apmeklēti.
Būs reformas
Tikpat enerģiski vietējie iesaistās sabiedriskajās aktivitātēs. Pašvaldībā darbojas brīvprātīgais ugunsdzēsēju depo, mazā ciemā sporta kompleksu, kurā ir trenažieri, sauna, slidu noma, cīņu zāle, katru dienu izmanto ap 40 cilvēku. Ar apmeklētājiem pilna zāle divreiz mēnesī ir kultūras namā, kad notiek filmu vakari. Baznīckunga vecajā mājā dāmas ada jaundzimušajiem bērniem dāvanas, stāsta Z. Sparāne.
A. Okmanis skaidro, ka Igaunijā jau sen iedzīvotāji vairāk koncentrējas pilsētās un ciematos. Tas veicinājis kopības izjūtu un biznesa attīstības iespējas, jo mazā ciematā var atvērt skaistumkopšanas salonu, izveidot šūšanas uzņēmumu vai veikalu. Rundāles novadā daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo izklaidus viensētās.
Pēc diviem gadiem Halingas pašvaldība piedzīvos teritoriālo reformu un tiks apvienota ar Saugas pašvaldību. «Daudz kas mainīsies. Neko labu tas nesola,» paredz A. Okmanis.
Saceļ ažiotāžu
Halingas pašvaldībā nav jurista, tā pienākumus pilda kancelejas vadītāja, taču aktīvi darbojas vides speciālists. Igauņi rūpējas par vides aizsardzību un augstu vērtē ekoloģisku dzīvesveidu, saka Z. Sparāne.
No pērnā gada pašvaldībā vairs nav vidusskolas, ir saglabājusies tikai pamatskola. Cilvēki to uztvēra negatīvi, tika sacelta ažiotāža. Pret vidusskolas likvidāciju bija pat tie vecāki, kuri savus bērnus jau ved uz skolu Pērnavā. Tagad cilvēki lēmumu pieņēmuši kā loģisku un pareizu, zina stāstīt Rundāles pašvaldības pārstāvji. Vietējie jaunieši katru darbdienu mēro ceļu uz Pērnavu, kur 30 minūšu brauciena
attālumā atrodas tuvākā vidusskola.
L. Ārente atzinīgi vērtē maziem bērniem pieejamo atpūtas istabu skolā. Tur iekārtots rotaļu stūris, uzsliets vigvams, lai bērniem būtu, ko darīt, kamēr jāgaida transports uz mājām.
A. Okmani pārsteidza, ka maza ciemata centrā ir izveidota pietura ar uzgaidāmo telpu. Nākamajā rītā pēc pasākuma ciematā tur valdīja tīrība, bet pirms kāda laika pašvaldības mājaslapā publicēts video ar ēkas postītājiem. Pēc tam jaunieši nav vairs tik naski uz nedarbiem. Rundāles novada galva uzskata, ka līdzīga pieturvieta iederētos pie tirgus laukuma Pilsrundālē.
Senā skolu draudzība
Lai arī oficiālā draudzība sākta vien šovasar, faktiski tā mērāma jau 40 gadu griezumā, stāsta L. Ārente. Tās aizsākumi meklējami 1967. gadā, kad notika pirmais draudzības festivāls starp Pilsrundāles vidusskolu un Pjarnu-Jāgupi ģimnāziju Igaunijā.
S. Švāģere atminas, ka pirms desmit gadiem viņa kā vidusskolniece devās pieredzes apmaiņā uz Lietuvu. Jaunieši no Baltijas valstīm kopā zīmēja, dejoja, izklaidējās. Par ikgadēju tradīciju kļuvusi kopīgu gleznu veidošana. Rundālieši bija priecīgi tās aplūkot Pjarnu-Jāgupi ģimnāzijā. Nākamgad maijā skolēni no kaimiņu valstīm gaidāmi ierodamies Pilsrundālē.
Kaimiņvalstī risinājās sarunas par amatierkopu apmaiņu kultūras pasākumos. Vasaras sākumā sadraudzības pasākumā Rundālē ciešas attiecības izveidojās vidējās paaudzes tautas deju kolektīvam «Rundāle» un «Laieldes» dejotājiem, tāpēc Halingas pašvaldības jubilejas sarīkojumā rundālieši būs viesmākslinieku godā, atklāj L. Ārente.
Tolerance pret imigrantiem
Vizītes laikā tika meklētas idejas starptautiskam projektam programmā «Eiropa pilsoņiem». Ar tās atbalstu šovasar Rundālē īstenots projekts «Iesaisties un iegūsti» piecu valstu pašvaldībām. To vidū bija Pakrojas rajona pašvaldība no Lietuvas, kas ir ilggadēja Rundāles novada domes sadarbības partnere. Lai spriestu par nākotnes iespējām, vizītē Igaunijā piedalījās kolēģi no Lietuvas.
Diskusijās nolemts, ka martā programmā «Eiropas pilsoņiem» projektu iesniegs Pakrojas pašvaldība, pieaicinot Rundāli un Halingu, kā arī savus ilggadējos partnerus no Vācijas un Francijas, stāsta L. Ārente. Projekts rosinās iedzīvotāju diskusiju par toleranci pret imigrantiem. Ar to ikdienā saskaras tā sauktās vecās Eiropas valstis, un jau tuvākajā nākotnē tas varētu kļūt aktuāls arī Baltijā, skaidro L. Ārente.
Igaunijas pašvaldība apņēmusies kopīgu sadarbības projektu iesniegt 2017. gadā.
UZZIŅAI
Halingas pašvaldība
Iedzīvotāju skaits – 2941;
Teritorija – 363 km²;
Lielākā pilsēta ir Pjarnu-Jāgupi, teritorijā ir 43 ciemi;
Pašvaldība ir 101 kilometra attālumā no Tallinas, to šķērso autoceļš «Via Baltica»;
32 procentus no teritorijas aizņem meži;
Pašvaldību vada Ūle Vapera, padomes vadītājs ir Tarvi Tasane.
