Mežotnes pagasta teritoriālajā plānojumā iezīmējas vairākas apdzīvotas vietas, ar kuru attīstību saistās pašvaldības nākotne.
Mežotnes pagasta teritoriālajā plānojumā iezīmējas vairākas apdzīvotas vietas, ar kuru attīstību saistās pašvaldības nākotne.
Saglabāsies pieci ciemi, kuros iedzīvotāju skaits ir, sākot ar nepilnu pusotru simtu, bet lielākajā tas pārsniedz sešus simtus. Pagasta padomes darbinieki novērtē teritorijas īpatnības, un secinājums ir nešaubīgs – kultūrvēsturiskajiem un arhitektūras objektiem vajadzīgs saimnieks, tikai tad tie saglabāsies, tiks uzturēti un kopti.
Jaunie saimnieki uzņemas smagas rūpes
Vispārzināms un pozitīvs piemērs ir Mežotnes pils, kas pieder Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai (VNĪA). Pagasta padomes grāmatvede kasiere Nijole Koļesņika teic, ka aģentūra ir lielākā un disciplinētākā nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja. Pērn nodokļa kopējā summa bija 18 376 lati, un iemaksas tiek saņemtas katru mēnesi. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumos mežotnieki nav iekrājuši lielus parādus un parasti tos nokārto pēc brīdinājuma saņemšanas.
Pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska pauž gandarījumu, ka cerīgs saimnieks beidzot atradies Jumpravmuižas kompleksam. Rīgas uzņēmēju ģimenei, kas iegādājusies šo īpašumu, ir vērienīgas ieceres, kuras viņi saskaņo ar daudzajām prasībām, kas noteiktas parka teritorijai un apbūves rekonstrukcijai. Nodomi ir pamatīgi un virzīti tālākā nākotnē, bet pašlaik jaunie īpašnieki par tiem nevēlējās izteikties plašāk.
No ilglaicīga sastinguma, cerams, izkustēsies arī Garozas muiža. Pašvaldība to uz desmit gadiem ir iznomājusi biedrībai “Laika zīmes”, kas paredzējusi atjaunot veco ēku, iekārtot tajā konferenču telpas, veidot mākslinieku plenēriem saistošu vietu. Biedrība iegūs arī šīs ēkas pirmpirkuma tiesības. Arhitekts ir iecerējis sniegt tematisku skaidrojumu vietējiem bērniem par Garozas muižas kompleksu. Pārveidojot šo vidi, Mežotnes profesionālās vidusskolas audzēkņos stabilizētos saudzīga attieksme pret kultūras vērtībām.
Pamestības apņemta pēc ugunsgrēka ilgus gadus stāvējusi arī kādreizējā Bērzu muiža, kas savulaik bijusi skaisti sakopta un ainavā izcēlusies ar veco parku. Pagasta padomē par šī īpašuma iegādi bijusi interese, un tas vieš cerības, ka muižai, tāpat kā jau diviem iepriekš minētajiem objektiem, saimnieki beidzot atradīsies.
Jāsāk mainīt viss novecojušais
Visās pagasta apdzīvotajās vietās ir sava infrastruktūra, kuras uzturēšanā rodas aizvien vairāk problēmu. Armands Šilbergs, atbildīgais par komunālo saimniecību, ir apsvēris dažādus variantus, kā nodrošināt pašu nepieciešamāko, jo vienlaikus ar inženiertehniskajām komunikācijām ir novecojusi arī tehnika, kuras remonts regulāri prasa izmaksas. Armanda skatījums ir vairāk praktisks. Kopumā komunālajai saimniecībai pagastā budžetā ievērtēti 64 688 lati. Šogad nepieciešams veikt katlumājas jumta remontu Mežotnes centrā un gāzes piegādes iekārtu rekonstrukciju. Plānots izmantot pašvaldības līdzekļus, kā arī ņemt Valsts kases kredītu.
Mežotnes pagasta galvenā grāmatvede Selga Ivanauska, izstrādājot bakalaura darbu “Mežotnes pagasta budžeta analīze un pašvaldības attīstības perspektīvas”, vērtē dažādus risinājumus. Secinājumu vidū ir arī tāds – pagasta ūdenssaimniecības sakārtošanai vajadzīgs kredīts. Rēķinot remontizmaksas, kas aizvien palielinās, izdevīgāks tomēr aizņēmums un sistēmas rekonstrukcija, nevis lāpīšanās. Mežotnes pašvaldība ir to desmit skaitā, kur paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības naudu šīs jomas sakārtošanai. Taču pagaidām tam ir šķērslis – ūdenstorņi, kas atrodas pagasta valdījumā, bet nav ierakstīti Zemesgrāmatā. Pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska atzīst, ka ne tikai mežotniekiem tas ir sarežģīti, jo sadabūt šai formalitātei nepieciešamos dokumentus līdz šim nav izdevies. Klupšanas akmens esot objektu nodošanas akti. Nevarot taču ūdenstorni tagad noformēt kā nepabeigtu celtniecību un nodot vēlreiz ekspluatācijā. Vēl kāda cerība saistās ar meklējumiem arhīvos, par ko arī nav drošas garantijas.
Lielākajā daļā pašvaldības objektu veikta inventarizācija, lai tos ierakstītu Zemesgrāmatā. Tas ir īpaši aktuāli, lai piesaistītu Eiropas līdzekļus, ko mežotnieki līdz šim nav aktīvi apguvuši.
***
Uzziņai
Mežotnes pagasta iedzīvotāju skaits:
– Jumpravā 325,
– Ceplī 134,
– Mežotnes centrā 670,
– Strēlniekos 513,
– Garozā 247.
