Stāsta rundāliete LĪGA ŽUKAUSKA.– Pirms nedēļas atgriezos mājās ar māla pikuci. To iedeva mana zīmēšanas skolotāja Laura Ikerte. Jau vairākus gadus ik svētdienu dodos uz Rundāles novada «Balto māju», lai mācītos zīmēt un gleznot. No bezformīgās māla pikas man bija jāizveido trauciņi, ko ielikt apdedzināšanai jaunajā keramikas ceplī «Baltās mājas» pagalmā. Tā kā sestdien, 25. septembrī, bija paredzēti Latgales podnieku mūrētā cepļa atvēršanas svētki, pa vakariem mīcīju mālu, gatavoju trauciņus un bēdājos, ka tie slikti žūst. Daudzi rundālieši – bērni un pieaugušie – darīja to pašu. Pat necerēju, ka trauki izrādīsies daudz labāki, nekā iepriekš savu veikumu biju novērtējusi.Vienlaikus katru vakaru veltīju vaļaspriekam – dekoratīvu auduma ziedu gatavošanai. Man palīdzēja meita Dita, 5. klases skolniece. Bijām nolēmušas piedalīties Miķeļdienas tirdziņā Svitenes parkā pagājušajā sestdienā.Paguvu tikt galā ar pēdējiem rudens darbiem. Mazdārziņā izraku gladiolu sīpolus, salasīju ābolus ziemas krājumiem. Piedalījos arī Pilsrundāles vidusskolas audzēkņu vecāku sanāksmē. Mani ievēlēja vecāku domē. Šajā nodibinājumā darbojos arī pirms dažiem gadiem un iemantoju uzticību. Vecāku dome manas meitas skolā nav formāls veidojums. Mēs esam skolotāju palīgi un apzināmies, ka spējam piedalīties daudzu svarīgu jautājumu risināšanā.Visspilgtākais nedēļas pārdzīvojums bija keramikas cepļa atvēršana «Baltajā mājā». Kad no krāsns tika izņemti priekšmeti, nevarēju vien jūsmot par brīnumainajām pārvērtībām. Patīkamas emocijas guvu arī Miķeļdienas tirdziņā. Satiku pazīstamus cilvēkus, vēroju koncertu un priecājos par silto un saulaino dienu.
