Kad pagājušajā desmitgadē sākās ēku siltināšanas bums, eksperti uzreiz uzsvēra – šajā jomā vēl aizvien ir ļoti daudz jāmācās. Tagad beidzot pienācis brīdis, kad jāatzīst – Marijonu ielas 31. mājas iedzīvotāji Panevēžā Lietuvā atraduši gandrīz ideālu risinājumu.
2010. gadā minētā nama siltināšanas un rekonstrukcijas projekta atklāšanā svinīgo lentīti pārgrieza Lietuvas eksprezidents Valds Adamkus. Apvienoto Nāciju Organizācija 2012. gadā uzņēma speciālu video par dažādiem enerģijas taupīšanas projektiem visā pasaulē, un pusstundu garajā filmā pusotra minūte veltīta šai mājai. Kas šajā ēkā īpašs – to šopavasar uz Lietuvu devās noskaidrot codietis Uldis Osītis, kurš aizraujas ar energoefektivitātes problēmām un bija atradis šo interesanto siltināšanas piemēru, māju pārvaldniece no Bauskas Ingrīda Liepa un «Bauskas Dzīve».
Sistēmas mazās «sirdis»
Atšķirībā no iepriekš pieredzētā, Marijonu ielas 31. ēka pārsteidza ar visu – ar interesantu rekonstrukcijas pieeju, ar nebaidīšanos realizēt nepieciešamos darbus un sakārtotu dzīvi pēc siltināšanas.
«Dzīvokļos atrodas tas, kas ļauj mums tērēt piecas reizes mazāk nekā pirms siltināšanas,» tiekoties teic mājas pārvaldniece Birute Valkūniene. Viņa ved nevis uz mājas jumta vai rāda konstrukcijas, bet gan demonstrē mazo siltuma «sirdi», kas atrodas katrā no nama 36 dzīvokļiem un ir visas sistēmas pamatā, – individuālais siltummezgls. «Kad sākām domāt par siltināšanu, uzreiz vienojāmies – viens no galvenajiem uzdevumiem ir samazināt apkures cauruļu garumu, lai būtu mazāks siltuma zudums,» atceras pārvaldniece. Izveidota sistēma, ka māju visā garumā šķērso centrālā apkures sistēma, no kuras savukārt atzarojas 12 stāvvadi.
Katrs stāvvads nodrošina ar siltumu trīs siltummezglus, kas savukārt silda katrā dzīvoklī atsevišķi izveidotu horizontālu apkures sistēmu. Nekādu stāvvadu dzīvoklī, caur kuriem cirkulē kopējais un neuzskaitāmais siltums. Nekādu alokatoru – viss siltuma patēriņš uzrādās siltummezglā. Lai arī negaidīts risinājums, tas tomēr nebija kas pārsteidzošs – pirms pieciem gadiem līdzīgu siltināšanas projektu vēlējās īstenot arī Bauskā – Salātu ielas 8. mājas vecākā Vēsma Saulīte. Iedzīvotāji toreiz pēdējā brīdī izlēma atteikties no rekonstrukcijas.
Iztiek bez caurulēm
Tomēr individuālais siltummezgls apkures sistēmā ir tikai viens no inovatīvajiem risinājumiem. Otra ideja, kas pārsteidz, saistīta ar siltā ūdens patēriņu. Dzīvokļu īpašnieki labi zina, cik maksā tikai par karstā ūdens cirkulāciju. Savukārt mājā Marijonu ielā 31 nav tādas sadaļas kā maksājums par karsto ūdeni, jo karstā ūdens cauruļu nav.
Lai siltuma zudums būtu pēc iespējas mazāks, projektā atteicās no karstā ūdens caurulēm un individuālajā siltummezglā ierīkoja siltummaini karstajam ūdenim. Iekārta ir neliela – apmēram desmit centimetrus augsta un plata un pusmetru gara. Cena un garums atkarīgs no tā, kāds ir dzīvokļa ūdens patēriņš. Tur, kur dzīvo ģimenes ar bērniem, izvēlējušies lielākus, pensionāri – mazākus.
Tikpat karstu ūdeni kā mūsu mājās gan neredzēt. Lai taupītu enerģiju, siltais ūdens apkures sistēmā apmēram 50 grādu temperatūrā tiek padots no rīta un vakarā vairākas stundas. Pa dienu temperatūra ir apmēram 43 – 44 grādi – lai var nomazgāt rokas, neradot diskomforta sajūtu.
B. Valkūniene atzina, ka siltummezgls katrā dzīvoklī izmaksājis apmēram 580 eiro. Šādas sistēmas izveide apvienojumā ar siltuma režīmiem vien ļauj ietaupīt 25 – 30 procentus siltuma.
Silda saules kolektori
Atšķirībā no mūspusē ierastajiem projektiem ir atšķirības ēkas ārsienu siltināšanā. Sienas siltinātas ar putupolistirolu 15 centimetru biezumā, turklāt logu ailas papildus izkaltas, lai siltinājuma slānis pie logiem būtu biezāks un siltuma zudums zemāks. B. Valkūniene atzina, ka pietrūcis apņēmības veikt darbus pēc visiem noteikumiem, «iznesot» logus siltinājuma slānī.
Lielu daļu siltuma ēkā nodrošina uz jumta uzstādītie saules kolektori. Energoefektivitātes sistēmu speciālists Gintars Preskienis parādīja pagrabā ierīkotos siltuma akumulatorus – trīs lielas tvertnes, kurās uzkrāj saules kolektoru sagādāto siltumu. Diena bija saulaina, un pusdienlaikā ūdens jau bija iesilis līdz apmēram 50 grādiem. G. Preskienis atzina, ka vakarpusē ūdens tvertnēs būs pietiekami iesilis, lai nodrošinātu mājas iedzīvotāju vajadzības. Reizēm saules kolektori uzsilda ūdeni līdz 90 grādu temperatūrai. Kad saules kolektoru sagādātā siltuma ir par maz, to saražo pagrabā novietotais gāzes katls. Vidējais maksājums par gāzi gada griezumā, kas nodrošina gan siltumu, gan silto ūdeni dzīvokļos, 60 kvadrātmetru dzīvoklim ir apmēram 18 eiro mēnesī jeb 220 eiro gadā. Atkarībā no platības un enerģijas patēriņa summa var nedaudz mainīties.
Siltuma uzskaites sistēma ir ļoti vienkārša – katrs siltummezgls noraida datus uz kāpņu telpas uztvērēju un no turienes pārraida uz centrālo datu saņēmēju katlumājā. Mājas pārvaldniece pieslēdz pie datu saņēmēja datoru, saņem informāciju, un grāmatvede izraksta rēķinus. Nekādu starpnieku firmu – datu nolasītāju.
Kaimiņzemē atbalsts lielāks
«Tas nebija viegli. Vispirms vairāk nekā pusgadu apspriedām idejas, kāds varētu būt siltināšanas projekts. Pēc tam mēs bijām tie sliktie, kas ilgi cīnījās, lai šādu variantu atļautu realizēt. Bija jāiegūst ļoti daudz atļauju. Lai arī nebijām vietējā pašvaldības siltuma uzņēmuma klienti, arī no viņiem vajadzēja atļauju. No turienes atnāca atzinumus, ka viņi nav kompetenti šādu projektu izvērtēt. Kopumā tas bija kā mans personīgais «Trešais pasaules karš»,» atmiņās kavējas B. Valkūniene.
Projekta izmaksas bija 125 eiro uz kvadrātmetru, kur tiešais Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums bija 30 procenti. Bankas piedāvāja kredītu ar zemiem procentiem – trīs procenti gadā uz 20 gadiem. Turklāt lietuvieši izmantojuši visas ES fondu dotās iespējas un radījuši iespēju iegūt vēl papildu maksājumus – tiem, kas spēj pierādīt, ka saņem mēnesī mazāk par 320 eiro, mēneša kredītmaksājumu sedz no speciāla fonda, kuru veido 15 procenti valsts un 85 procenti ES finansējums. Ja ienākumi pieaug, tad jāsāk maksāt pašam. B. Valkūniene atzina, ka vienu brīdi šādā veidā sedza apmēram pusi nama iedzīvotāju kredītmaksājumu.
Šī sistēma pierāda – siltināšana ir vairāk mājas iedzīvotāju iniciatīvas, nevis izmaksu jautājums. Panevēžā, kur dzīvo 96 328 cilvēki, siltinātu namu ir maz. Vairākas ēkas rekonstruējis vietējais pašvaldības apsaimniekotājs. G. Preskienis gan uzsver, ka tie ir tipveida projekti, kas bieži vien realizēti, neņemot vērā mājas īpatnības, un ne vienmēr rezultāts ir gaidītais. Daļa namu rekonstruētas līdzīgi kā pie mums, bet citos veikti būvdarbi, kas izraisa negatīvu izbrīnu.
Sods par radiatoru noslēgšanu
I. Liepu interesēja arī cits jautājums – kā tiek sadalīti siltuma maksājumi starp mājas iedzīvotājiem? Lai arī ēkā ir izdarīts viss iespējamais, lai kopējais siltuma zudums būtu pēc iespējas mazāks un maksājumi līdzīgāki, tomēr pastāv iespēja, ka apkuri kāds atslēdz. «Pēc saņemtajiem siltuma datiem noskaidrojam mājas vidējo siltuma patēriņu. Ja kādā dzīvoklī ir tērēts mazāk nekā 70 procentu no nama vidējā, tad viņš maksā soda naudu kaimiņu dzīvokļiem. Savukārt, ja kāds izmanto vairāk par 130 procentiem, tad viņam siltums būs dārgāks,» tā B. Valkūniene skaidro izveidoto maksājumu sistēmu, kuras mērķis ir novērst lielu siltuma patēriņu un tajā pašā laikā nepieļaut, ka kādā dzīvoklī apkures radiatori vispār tiek noslēgti.
Mājas pārvaldniece uzsver, ka savulaik neizdevās īstenot rekuperācijas izveidi. Vēdināšana mājā esot noteikta obligāta – atkarībā no aukstuma ārpusē no rīta un vakarā piecas līdz desmit minūtes tur atvērtus logus. «Ja tagad veidotu tādu projektu, noteikti iekļautu katrā dzīvoklī rekuperācijas iekārtu. Lielās rekuperācijas sistēmas mājai ir ļoti dārgas, bet katrā dzīvoklī varētu atļauties,» uzskata B. Valkūniene.
Panevēžas Marijonu ielas 31. mājā izdevies atrisināt daudz siltināšanas problēmu, izmantojot jaunas sistēmas – individuāla siltuma uzskaite, karstā ūdens cirkulācija, saules enerģijas izmantošana, sakārtota maksājumu sistēma. «Biju lielā izstādē Vācijā, kura veltīta tieši energoefektivitātes jautājumiem. Tur šajā mājā īstenoto pasniedza kā nākotnes tehnoloģijas,» smej G. Preskienis.
P. S. «Bauskas Dzīve» sirsnīgi pateicas codietim Uldim Osītim par atbalstu raksta tapšanā.
