Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolā aizritējusi Ekoskolu rīcības nedēļa, kuras gaitā apgūta resursu taupīšana klimata pārmaiņu mazināšanai, «Bauskas Dzīvi» informēja direktores vietniece Lolita Krēmere.
Skolēni uzzināto un secināto atainojuši plakātos, kas nogādāti Ziemeļu bibliotēkā. «Tā varam popularizēt zaļu dzīvesveidu vietējā sabiedrībā,» skaidro «zaļo» projektu koordinatore skolotāja Velga Ērgle.
Maza darba svars
Nedēļa ievadīta, skolēniem tiekoties ar iecavnieci Agitu Hauku, sieviešu kluba «Liepas» dibinātāju un Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāju, kura šogad ir viena no Eiropas gada attīstībai labas gribas vēstniekiem. Kaut sākumā bērni bija skeptiski, vai ar saviem mazajiem darbiem var ietekmēt pasauli, Agita ar vienkāršu piemēru pārliecinājusi viņus. Skolēni bija ļoti iespaidoti ar filmu par Gvatemalas ģimenēm, kas no eiropiešiem ziedojumā saņēmušas vistas un var daudz labāk nodrošināt pārtiku – olas – saviem bērniem.
Dzimtmisas ekoskolas galvenā tēma šogad ir transports, kas rada daudz globālo sasilšanu veicinošu gāzu izmešu. Mazākie skaitījuši automašīnas, kas brauc gar skolu, savukārt 8. klase saskaitīja automobiļus, kas 40 minūtēs pabrauc gar Dzimtmisu uz šosejas A7.
«Jaunieši secināja, ka uz šosejas dominē vieglās automašīnas, kurās atrodas viens vai divi cilvēki, reti tajās ir maksimālais braucēju skaits,» stāsta V. Ērgle, «nākamais solis būtu ar izpratni par situāciju mainīt domāšanu un vairākiem cilvēkiem censties pārvietoties ar vienu mašīnu.»
Indikatori gaisa dzīvībai
Otrs galvenais rīcības nedēļas uzdevums bija izpētīt gaisa tīrību skolas tuvumā, kam izmantota metode ar ķērpju daudzuma un veida noteikšanu. «Bērni iepazina ķērpjus kā bioindikatoru gaisa dzīvībai,» stāsta V. Ērgle, «izmantojām vienkāršu metodi – izmērīt ķērpju aizņemtos laukumus uz dažādiem kokiem – liepām, kļavām. Pēc tabulas bērni salīdzināja, vai gaisa piesārņojums zems vai augstāks.»
Pirmsskolas grupa ar pedagoģi Intu Ozoliņu pētīja ķērpjus pie skolas ceļa, secinot, ka gaiss te ir samērā piesārņots garāmbraucošo mašīnu dēļ.
7. klase noteikusi ķērpju daudzumu parka alejā, secinot, ka te gaiss ir tīrs.
Daļu laika skolēni veltījuši nokritušo lapu grābšanai. Tās Dzimtmisā nenonāk ugunskuros, kas piesārņo gaisu, bet gan kompostā, un to pavasarī izmanto dobju augsnes uzlabošanai, akcentē pedagoģe. «Skolēniem lieli palīgi bija vecāki,» teic V. Ērgle.
Trešdien notika Dzimtmisā jau tradicionālās rodaininga jeb meža orientēšanās sacensības, kurās 8. klases komanda – Kaspars Ziemiņš, Rolands Sopko, Jurģis Jurkovskis, Alise Luidmane, Edijs Puks, Sibilla Anna Salgrāve, Uldis Freimanis – ieguva maksimālo 150 punktu skaitu. V. Ērgle uzsver, ka rīcības nedēļas papildu darbi nekādi netraucē mācību procesam, jo stundas notiek ierastajā kārtībā, papildinot to saturu ar «zaļajām» tēmām.
Pašu gatavoti gardumi
Rīcības nedēļas kulminācija bija ceturtdienas pēcpusdiena, kad bērni grupās gatavoja tikai vietējo izejvielu salātus no kāpostiem, burkāniem, bietēm, kartupeļiem, sīpoliem, puraviem u. c. «Noskaidrojām, kā vidi ietekmē no Āfrikas vai Eiropas dienvidiem līdz mums vestie dārzeņi, kam turklāt vajadzīgs vairāk iepakojuma,» stāsta V. Ērgle, «bērniem nebija grūti secināt, kāpēc labāk ir ēst vietējos produktus.» Katras grupas sagatavoto garšoja visi, īpaši uzslavējot burkānu salātus. «Vienā nedēļā aktīvi sakopām apkārtni, sportojām, apguvām enerģijas taupīšanu,» saka V. Ērgle, «jaunās zināšanas bērni nodos savām ģimenēm.» Vecākās klases devās ekskursijā uz Ceļu laboratoriju Rīgā.
Ekoskolu programmā piedalās arī Iecavas bērnudārzs «Dartija», vairākas Vecumnieku un Bauskas novada izglītības iestādes.
