Iecavā «tarkšķis» ir mīļvārdiņš, jo asociējas ar spriganiem, dzīvespriecīgiem un radošās izpausmēs brīviem bērniem un jauniešiem.
Iecavā “tarkšķis” ir mīļvārdiņš, jo asociējas ar spriganiem, dzīvespriecīgiem un radošās izpausmēs brīviem bērniem un jauniešiem.
Tāds nosaukums ir skolotājas Kristīnes Kareles vadītajai folkloras kopai, kurā darbojas ap 50 dalībnieku vecumā no četriem līdz 17 gadiem.
Ierodas nopietni draugi
Šonedēļ kopa svin piekto dzimšanas dienu un 14. decembrī Iecavas vidusskolā rīkos koncertu saviem draugiem atbalstītājiem un daudziem jo daudziem ciemiņiem. Kas ir “Tarkšķu” sadarbības partneri? Mazos kolēģus sveiks Rīgas Danču kluba dalībnieki, Rīgas Skolēnu pils ansamblis “Kokle”, Jelgavas folkloras ansamblis “Dimzēni”, Zaķumuižas folkloras kopa “Pērkonītis”, Limbažu rajona Pociema folkloristi un skolotājas Kristīnes domubiedrs Pēteris Jansons, kurš Latvijā pirmais iedibināja bērnu folkloras grupu nometņu tradīcīju. Iecavas skolotāja to veiksmīgi turpina, ik gadu Bauskas rajonā vairākkārt rīkojot bērnu radošus saietus neatkarīgi no gadalaika.
Patiesībā “Tarkšķi” ir Bauskas rajona vienīgā folkloras kopa, ko pazīst visā Latvijā. Šī gada sākumā iecavnieki Latvijas Radio 1. studijā bija uzaicināti ierakstīt koncertprogrammu ar 13 dziesmām. Tā jau ir kļuvusi par metodisko materiālu citiem folkloras ansambļu vadītājiem. Visi bērni, kas darbojas “Tarkšķos”, spēlē vairākus tautas mūzikas instrumentus, dzied un dejo. “Ja ir vajadzīgs, vijolnieks, flautists vai cītaras spēlmanis noliek savu instrumentu malā un sāk griezt danci,” faktu ilustrē skolotāja Kristīne.
Kļūst par putniem
Bērnu folkloras kopa bija vienīgā, kas 8. decembrī Jelgavas rajona Zaļeniekos piedalījās Zemgales folkloristu konkursā. Rezultāti teju, teju kļūs zināmi. Tie iecavniekiem ir ļoti svarīgi, jo vērtētāji izvēlēsies kopas, kas novadu pārstāvēs 2008. gada Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Rīgā. Ar konkursā prezentēto programmu “Bauskas Dzīvi” iepazīstina dalībnieki Eduards Cers, Gatis Beikmanis, Alvis Līrums, Līva Puisāne, Renāte Zabarovska un Linda Līva Mora. “Mums bija programma par putniem. Atdarinājām tos, izmantojot balsi un mūzikas instrumentus. Noslēgumā bija uzvedums “Cīruļa kāzas”, kura laikā publika vētraini aplaudēja. Visiem patika,” priecājas Alvis un Linda Līva un, lai būtu pavisam skaidri saprotama kopas programma, atveido putnu balsis. Tas viņiem izdodas teicami, jo arī “Bauskas Dzīve” dažas spēj atpazīt.
Kad bērni tiek aicināti fotografēties, viņi ierosina no skolotājas mašīnas atnest dažus instrumentus un laikā, kamēr tiek meklēts īstais rakurss bildei, nevis imitē darbošanos, bet sāk dziedāt no sirds. Uz jautājumu, kāpēc folkloristi allaž ir tik atraisīti, Renāte, kura mācās 4. klasē, atbild: “Mēs jūtamies priecīgi, jo varam izdziedāties un neviens nebaras, ka neesam to izdarījuši tik pareizi, kā tiek prasīts mūzikas stundās. Katrs sapņo dziedāt solo. Man ļoti, ļoti patīk, ka “Tarkšķos” tas ir iespējams.” Dalībnieces sacītais atspoguļo Kristīnes metodes principus par tautas muzicēšanas tradīciju turpināšanu.
Instrumentu meistari
Eduards Cers, Iecavas vidusskolas 6. klases audzēknis, kopas sastāvā ir jau ceturto gadu: “Sākumā atnācu līdzi māsai Gintai. Viņa tagad mācās vidusskolā. Pirmajā reizē man ļoti iepatikās danči un nolēmu pieteikties “Tarkšķos”. Esmu iemācījies pats būvēt vairākus mūzikas instrumentus, piemēram, lietuskoku, ko gatavo no izžuvuša latvāņa stumbra. Tajā iepilda šķeltus zirņus, tad abus galus aizlīmē ar papīru. Ja instrumentu prasmīgi kustina, rodas lietum līdzīgas skaņas. Protu spēlēt blokflautu un pavisam mazliet – kokli.”
Kristīne Karele, ko daudzi uzskata par profesionālu mūziķi, ne pa jokam izbrīna “Bauskas Dzīvi”, atklājot, ka folklora ir viņas lielā aizraušanās kopš bērnības. Skolotājas specialitāte ir angļu filoloģija. Tas nozīmē, ka “Tarkšķu” vadītāja Bauskas rajona otrajā lielākajā izglītības iestādē ir ļoti, ļoti noslogota. Taču azarts, ar kādu jaunā sieviete nododas tautas tradicionālās mākslas saglabāšanai, nevienam nepaliek apslēpts. “Pirms sešiem gadiem no Rīgas pārcēlos uz Iecavu. Man jau bija desmit gadu ilga pieredze bērnu folkloras kopas vadīšanā Rīgas 99. vidusskolā, jo sāku ar to nodarboties 18 gadu vecumā. Arī mani bērni – deviņus gadus vecā Katrīna un Anna, kurai ir seši gadi, – protams, darbojas “Tarkšķos”. Dēlam Albertam vēl nav divi gadiņi, taču arī viņš ir visu koncertu, festivālu, nometņu un konkursu līdzjutējs.
