50 gadu jubileju svin ceraukstietis Aigars Ancāns.
Pussimta dzīves stāžu sasniegušais Aigars Ancāns no Ceraukstes pagasta teic, ka par gadu skaitu viņam bēda maza. Jubilārs jūtas gana jauns, ir laimīgi precējies un ar nepacietību gaida vasaru, kad ar ģimeni dosies kārtējā braucienā.
Radu būšana
Jubilāram 50 gadi aprit šodien. Viņam par godu sievasmāte Lilita un viņas vedekla Liene gatavo pārsteiguma ballīti. «Man pateica, lai septiņos esmu sapucējies un gatavs braukt. Kur – man nav ne jausmas,» ar patiesu interesi atzīstas gaviļnieks.
Aigara radu saimē ir «svētki svētku galā». «Mēs svinam katra radagabala jubileju. Tā nav plika ēšana un sēdēšana, bet gan spēļu, deju, aizraujošu pavērsienu pilns vakars. Mums ir tematiskās un pārsteiguma ballītes un kaislīgas balles. Vasarā svētkus svinam laukos. Radi cits citu atbalsta arī ikdienas likstās. Esam ļoti spēcīga saime. Tāda liela un laimīga radu būšana,» par savējiem saka Aigars.
Jubilārs jaunībā iemantojis iesauku «zaķis» sava īsā auguma un ātro kāju dēļ. Viņš skolas gados bijis varens skrējējs. Labāk padevušies garie gabali, kur vajag izturību. Gribējis spēlēt volejbolu vai basketbolu, bet auguma dēļ nav izdevies. Tagad sporto amatieru sacīkstēs vai radinieku pasākumos.
Māsa «nodevēja»
Aigars dzimis un audzis Dobelē. Viņš Jāņa un Silvijas ģimenē pieteicās otrais – divus gadus pēc vecākās māsas Aijas un tikpat pirms jaunākās māsas Sarmītes. Jaunākajam brālim Sandrim ar Aigaru ir 15 gadu starpība. Jubilārs bērnībā vislabāk sadzīvojis ar vecāko māsu. «Ar Aiju Sarmītei likām iet pie tēva un izlūgties kādu saldumu, vienmēr piekodinot, lai nesaka, ka mēs prasījām. Protams, māsa tēvam sacīja: «Māsa ar brāli lika tev pajautāt…» Vienmēr mūs nodeva,» smejas Aigars.
Jaunībā strādājis daudz, «bet laukos citādi nevarēja – pēc skolas mājās izmācījos un darbos iekšā». Aigars Olainē izmācījās par virpotāju, darba gaitas sāka Daugavpilī. «Tur bija vecāku dzimtās mājas. No Dobeles pārcēlāmies uz Latgali. Man zilo ezeru zemē patika,» tā jubilārs.
Aigars sievu Maiju satika sava brāļa kāzās. «Sākām dejot, pārmijām pāris vārdu, un man viņa ļoti iepatikās. Viens pie otra braucām ciemos, un tā kopīgais dzīves ceļš sākās,» atmiņās kavējas gaviļnieks.
Apceļo Latviju
Noteiktais laiks pavadīts padomju armijā. Aigars uzskata, ka ikvienam jaunietim būtu jāizbauda dienests. «Armijā iemāca būt patstāvīgam, disciplinētam un atbildīgam par ikdienas pienākumiem. Mūsdienās šo īpašību trūkst vairākumam jauniešu. Sešus gadus strādāju Saulaines tehnikumā par galdnieku un remontstrādnieku. Manuprāt, jaunieši nenovērtē, ka teju viss viņiem tiek pasniegts kā uz paplātes. Iespējas ir neierobežotas, vien pašiem tās jāizmanto. Ir projekti, sporta nodarbības, papildu mācības, bet jaunieši tikai bļauj, ka viss ir slikti. Ja armijā pagulētu mīnus 20 grādos teltī zem sasalušām segām vai bumbu mētātu miskastē, nevis basketbola grozā, domāju, ka mūsdienu komfortablā dzīve un brīvā laika iespējas liktos citādas,» Aigars neiztiek bez vecās paaudzes «dziesmas».
Aigars kopā ar radiem krustu šķērsu izbraukājis visu Latviju. Pērn kopā ar vedējiem devušies uz Igauniju, kur vīram ļoti paticis. «Bildes no braucieniem ir liecība par jaukajiem ģimenes brīžiem,» tā jubilārs.
