No neārstēta vai nepareizi ārstēta akūta strutaina vidusauss iekaisuma slimība pāriet hroniskā formā. Strutu mikrobi iekļūst vidusausī pa dzirdes kanālu no deguna dobuma, deguna blakusdobumiem vai aizdegunes.
No neārstēta vai nepareizi ārstēta akūta strutaina vidusauss iekaisuma slimība pāriet hroniskā formā. Strutu mikrobi iekļūst vidusausī pa dzirdes kanālu no deguna dobuma, deguna blakusdobumiem vai aizdegunes.
Par šo slimību stāsta ausu, deguna un kakla slimību ārste VALENTĪNA PUNDURE.
Kā jūtas šādi slimnieki? Vai auss ļoti sāp, zūd dzirde?
– Reizēm tik ļoti nemaz nesāp, arī dzirdes zudumu piecieš. Tāpēc dažreiz akūts iekaisums vidusausī netiek pamanīts un kļūst hronisks jau kopš rašanās brīža. Šī slimība var skart visu vecumu cilvēkus. Gadiem ejot, iekaisums atkārtojas, jo neārstēts pāriet hroniskā formā. To veicina pazemināta imunitāte.
Lokālie cēloņi, kas veicina hroniska strutaina vidusauss iekaisuma attīstību, ir deguna un deguna blakusdobumu, aizdegunes vai dzirdes kanāla slimības. Tās traucē normāla bungdobuma ventilāciju, un mikrobi nokļūst vidusausī pa dzirdes kanālu. Slimnieki ar hronisku vidusauss iekaisumu parasti sūdzas par pastāvīgiem vai periodiskiem izdalījumiem no auss, sliktu dzirdi, nereti – troksni un niezi slimajā ausī. Ja sastruto viena auss, daži slimnieki pie ārsta negriežas, jo nepamana, ka kļuvuši vājdzirdīgi.
Kas notiek, ja slimību neārstē?
– Hronisks strutains vidusauss iekaisums klīniski var noritēt labvēlīgi un ļaundabīgi. Labvēlīgajā gadījumā process skar vidusauss gļotādu un nepāriet uz kaulu. Tāds iekaisums var ilgt gadiem un parasti nerada komplikācijas. Vājdzirdību nosaka bungu plēvītes plīsuma (perforācijas) lielums un lokalizācija, dzirdes kauliņu bojājums un gļotādas sabiezējums.
Ļaundabīgā forma ir daudz nopietnāka, jo komplicējas ar kaula destrukciju (kaulēdāju). Kaula puve no bungdobuma var izplatīties uz smadzeņu apvalkiem vai asinsvadiem. Nereti bungdobumā veidojas granulācijas vai polipi. Kaulēdājs var pāriet uz iekšējo ausi un izraisīt galvas reiboni un kurlumu.
Cilvēki pie ārsta nedodas, cerot, ka pasāpēs un pāries. Kā tas var beigties?
– Pašizveseļošanos novēro reti, un cerēt uz to nedrīkst. Katram slimniekam ar hronisku vidusauss sastrutojumu jāatrodas ārsta uzraudzībā. Nereti hronisks vidusauss iekaisums tiek ārstēts ar antibiotikām, kas var maskēt slimības komplikācijas un sagādāt grūtības ārstam izvēlēties pareizu ārstēšanu. Antibiotikas nepieciešamas tikai slimības saasinājuma gadījumos, tās nespēj apturēt hronisku kaula puvi. Slimniekiem ar kaites labvēlīgu gaitu nepieciešama konstruktīva terapija. Ja tā pāriet ļaundabīgā formā, vajadzīga operācija, lai likvidētu strutu perēkli deniņu kaulā un novērstu iespējamās komplikācijas.
Kā no šīs slimības izvairīties?
– Lai novērstu hronisku strutainu vidusauss iekaisumu, jāārstē akūtais iekaisums un jānostiprina organisma pretestības spējas.
Ja ir hronisks vidusauss sastrutojums, nedrīkst ausī ielaist ūdeni. Kopā ar ūdeni vidusausī var iekļūt mikrobi un no jauna izraisīt sastrutojumu. Mazgājoties vai peldoties slimā auss jāaizbāž ar eļļā samērcētu tamponu. Tā jārīkojas arī cilvēkiem ar sausām bungplēvītes perforācijām (plīsumiem). Slimā auss jāsaudzē, izejot ārā sliktos laika apstākļos. Peldoties nedrīkst nirt ūdenī. Ja tomēr radies akūts vai hronisks vidusauss iekaisums, nepieciešama ārsta palīdzība. Nedrīkst ļaut ausij ilgstoši strutot.
