Lai arī rudenīgo laikapstākļu dēļ peldētgribētāji paliek mājās un Bauskas iecienītāko upju krasti ir tukši un klusi, vasaru neviens nav «atcēlis». Ja ticam meteorologu prognozēm, ainavai krasi jāmainās jau šajās brīvdienās, kad, svelmes dzīti un valguma meklēdami, ļaudis piepildīs ūdenskrātuves. Tiesa gan, nevienā no Bauskas trim upēm nav oficiāli reģistrētas peldvietas, tikpat kā nav arī ērtību un drošības garantiju, tālab atbildība par peldēšanos jāuzņemas katram pašam.
Pārāk lieli tēriņi
Lai cik uzstājīgi būtu Bauskas iedzīvotāji un lai cik apnicīgi plašsaziņas līdzekļi gadu no gada taujātu, kad beidzot Bauskā būs oficiāla peldvieta, Bauskas novada pašvaldība ik gadu «iebaro» ar vienu un to pašu atbildi – šim mērķim budžetā nav līdzekļu un nav nekādu plānu par peldvietas ierīkošanu.
Kad šogad laikraksts jautāja Bauskas pašvaldības izpilddirektoram Jānim Kalinkam, cik izmaksātu peldvietas iekārtošana Mūsā, saņēmām strupu atbildi, ka šosezon peldvietas ierīkošanas un uzturēšanas izmaksu aprēķins nav veikts, jo šādi darbi nav plānoti. Pērn J. Kalinka gan varēja norādīt, ka peldvietas uzturēšanai gadā nepieciešami ap 70 000 latu jeb 99 601,03 eiro. «Vismaz 30 000 lati jāatvēl apsaimniekošanai, ūdens kvalitātes noteikšanai,» pirms gada skaidroja J. Kalinka.
Šogad izpilddirektors laikrakstam norāda, ka oficiālas peldvietas izveide Bauskā nav iespējama, jo, ievērojot Ministru kabineta (MK) noteikumus, peldvietu aizliegts ierīkot vietā, kur ir nelabvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms. Tāpat MK noteikumi nosakot, ka peldvietā ir nepieciešams smilšu klājums, kas palu un ledus iešanas dēļ pašvaldībai būtu jāatjauno katru gadu. «Šobrīd prioritāte ir rekonstruēt ielas un ceļus, izglītības un kultūras iestādes, nodrošināt vides pieejamību. Ir liela nepieciešamība uzlabot pašvaldības infrastruktūru,» apgalvo J. Kalinka.
Tikmēr iedzīvotājus izpilddirektors aicina izmantot par ES līdzekļiem labiekārtotās atpūtas vietas Mēmeles un Mūsas krastos. «Šajās teritorijās iespējams arī peldēties. Atpūtas zonā nodrošināta apkārtnes uzkopšana, ir tualetes un ģērbtuves, soli un galdi, kā arī atkritumu savākšana,» labumus uzskaita J. Kalinka.
Monitoringu apmaksā paši
Savulaik peldūdens kvalitātes laboratoriskie mērījumi tika veikti vairāk nekā 270 jūras un iekšzemes peldvietās, arī Bauskas iecienītākajās peldēšanās vietās. Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Gusarova stāsta, ka, ņemot vērā piešķirto līdzekļu apjomu valsts apmaksātā monitoringa veikšanai, pārbaudāmo objektu skaits 2010. gadā tika samazināts līdz 47 peldvietām. Šogad Veselības inspekcijas speciālisti veic pārbaudes 54 peldvietās visā Latvijā.
Veselības inspekcijas speciāliste gan piebilst, ka pašvaldībām, rūpējoties par iedzīvotājiem un administratīvo teritoriju labiekārtošanu, ir iespējams veikt peldūdens kvalitātes novērtējumu par saviem līdzekļiem. Gan pagājušajā, gan arī šajā peldsezonā vairākas pašvaldības ir organizējušas un finansējušas paraugu ņemšanu peldvietās, kuras nav iekļautas MK noteikumos kā oficiālās peldvietas. Tāda, piemēram, ir arī tepat līdzās esošā Vecumnieku novada pašvaldība, kas jau četrus gadus pati apmaksā ūdens monitoringu Vecumnieku Vecajā ezerā.
Lai noskaidrotu, cik lieli ir izdevumi, kas ir šķērslis Bauskas pašvaldībai rīkoties līdzīgi, sazinājos ar Pārtikas drošuma, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu «Bior». Institūta pārstāve Andra Utināne atklāja, ka paraugu ņemšanas, ūdens apraksta pakalpojums un laboratoriskā testēšana pašvaldībām izmaksā 28,54 eiro (bez PVN). Ja atbilstīgi MK noteikumiem ūdens monitorings jāveic četras reizes sezonā, tad gadā tie esot 114,16 eiro. «Bior» speciāliste minēja arī izbraukuma transporta izmaksas – 0,24 eiro/km.
Tikmēr iedzīvotājiem jāturpina pašiem pirms peldes novērtēt ūdens kvalitāti. Rodoties aizdomām, ka tā pasliktinājusies, iedzīvotāji aicināti par to informēt Veselības inspekciju.
Zilais karogs jēkabpiliešiem
Kamēr baušķenieki var tikai sapņot par labiekārtotu pludmali ar oficiāli atzītu peldvietu, «Bauskas Dzīve»» iepazinās ar citu Zemgales pašvaldību pieredzi. Pasaulē atzītākais īstu, drošu un labiekārtotu pludmaļu zīmols ir tā sauktais Zilais karogs. Tādu ieguvusi arī Radžu ūdenskrātuves peldvieta Jēkabpils pilsētas dienvidu daļā, kādreizējā dolomīta karjera vietā.
Pašvaldības būvniecības nodaļas komunālinženiere Anita Truksne stāsta, ka Radžu ūdenskrātuvi par peldvietu vietvara sākusi ierīkot vien pirms pieciem gadiem. Pēc platības pludmale nav liela, tikai 150 metrus gar karjera malu. «Cilvēki ir iecienījuši šo atpūtas vietu. Šeit ir izvietotas divas pārģērbšanās kabīnes, soliņi, atpūtas vieta ar iespēju izmantot «mangali», ūdenī uzstādīta laipa, uzliktas pārvietojamās tualetes. Šogad nopietni domāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un māmiņām ar bērniem, uzstādīts atbilstīgs sanitārais mezgls. Katru gadu pludmalē atjauno smilts segumu, izpļauj smilgas. Blakus peldvietai tiek piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas – rotaļu laukums bērniem, izveidoti vairāki volejbola laukumi, pirms gada ierīkota pēdotāju taka, izgatavots āra «domino», izveidota piedzīvojumu trase. Šogad uzstādītas šūpoles, plānots ierīkot āra trenažierus un nūjotāju taku. Šajā vasarā uzņēmēji netālu no peldvietas ierīkojuši veikborda tra-si,» par Jēkabpilī paveikto stāsta A. Truksne. Viņa akcentē, ka peldsezonas laikā nodrošināta glābšanas dienesta darbība.
Citviet summas nav milzīgas
A. Truksne ļauj iepazīties ar peldvietas labiekārtošanas izmaksām. Pludmales ierīkošanas izdevumi, kas ir vienreizēji: divas ģērbtuves – ap 500 eiro, laipa – ap 3000 eiro, soliņi + atkritumu urnas atkarībā no daudzuma – ap 800 eiro, tualete invalīdiem – 1700 eiro, tornis glābējiem – apmēram 150 eiro, brīdinājuma karogi – 60 eiro, smilts atkarībā no daudzuma, viens kubs maksā apmēram 7 eiro, kādi 200 ku-bi – 1400 eiro, stacionārā tualete – 600 eiro, neplānotie izdevumi – 1000 eiro. Kopā izlietoti apmēram 9210 eiro. Radžu ūdenskrātuves sezonas izdevumi arī nav apjomīgi. Četri glābēji «uz rokas» saņemot nedaudz vairāk par minimālo al-gu. Tualešu izvešanai tiek tērēti ap 300 eiro, atkritumu izvešanai – ap 500 eiro, bet smilts papildināšanai – 175 eiro. Par tīrību peldvietā rūpējas algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie, savukārt jaunu objektu izveide tiek īstenota, piesaistot vietējos uzņēmējus un Eiropas struktūrfondu līdzekļus.
MK noteikumi izpildīti arī Gaurata ezera peldvietā Dobeles pagastā. Tā atrodas četrus kilometrus no Dobeles pilsētas. Ezera krastā ierīkota atpūtas vieta ar soliem, galdiem, ugunskura un telšu vietām, skatu torni, slīdkalniņu un smilšu kasti bērnu rotaļām. Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja Dace Škorņika «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka peldvieta ir populāra gan vietējo, gan iebraucēju vidū. Gaurata ezerā nav glābēju, kopējie sezonas izdevumi nepārsniedzot 1500 eiro.
Pie dzērājiem un krauķu mēsliem
«Tas, ka Bauskā – pilsētā ar trim upēm – nav peldvietu, liekas dīvaini,» uzskata baušķeniece Ilze Cīrule. Viņasprāt, ne tikai vietējiem ļaudīm, bet arī viesiem tā būtu ļoti nepieciešama. Ilzei ar mazo dēlēnu ik reizi, aizbraucot uz peldēšanās vietu pie Bauskas pilsētas stadiona, nākas noraudzīties, kā pie galdiņiem sēž jaunieši «jautrā noskaņā», spļauj saulespuķu sēkliņas un rupji lamājas. «Esot ar bērnu, tas ir divtik nepatīkami. Saprotu, ka te nav Ventspils, bet tomēr – ar ko Bauska un baušķenieki sliktāki, vai mēs nemaksājam nodokļus savai pašvaldībai un neesam tiesīgi pretī saņemt vidi, kas dotu vēlēšanos te dzīvot ilgāk?» tieša ir I. Cīrule. Arī peldbaseina būvniecības sākumu baušķeniece nevarot sagaidīt.
Pašlaik jāstaigā pa takām ar garu zāli pie laivu piestātnes, var doties uz atpūtas vietu pie Mēmeles ar krauķu bļāvieniem un izkārnījumiem, braukt uz atpūtas vietu pie Mūsas ar skaistu skatu uz upi un cerēt, ka tur nesēdēs sadzērušies jaunieši un Bauskā taps peldvieta ģimenēm ar bērniem, kur būs piemērots rotaļu laukums nākamajiem nodokļu maksātājiem un patīkami jutīsies visi.
Vienisprātis ir arī atpūtas vietā pie Mūsas sastaptā pensionāre Mirdza. Viņa rāda uz nožēlojamo ai-
nu – izdedzinātajiem caurumiem galdos, neķītrajiem uzrakstiem, sašķobītajām pārģērbšanās kabīnēm, zirnekļu tīkliem tualetēs un vienīgo bērnu «smilšu kasti» – pludmales volejbola laukumu. Pat šūpoles Bauskas pašvaldība nav spējusi ierīkot, lai pie upes mazuļu atpūtu varētu dažādot. Mirdza vietvaras pārstāvjus aicina aizdoties kaut uz Vecumnieku novadu, kur labiekārtota Vecā ezera teritorija. Tur var smelties pieredzi, kā pareizi saimniekot un piesaistīt Eiropas naudu, ja pašu finansējuma nepietiek.
P. S. Iespējams, nojaušot par šādas publikācijas tapšanu, Bauskas novada pašvaldība savas domas nedaudz mainīja. Tagad sola, ka precīzāks redzējums par Mūsas peldvietas attīstību būs iespējams pēc veikparka izveides. Turpmāk pašvaldībai esot nodoms organizēt ūdens analīžu veikšanu divas reizes gadā – jūnijā, peldsezonas sākumā, un jūlija beigās – aktīvās veģetācijas posmā, par rezultātiem informējot sabiedrību pašvaldības mājaslapā.
UZZIŅAI
Veselības inspekcijā šogad nav saņemta informācija, ka Bauskas novadā tiktu veikts peldvietu monitorings par pašvaldības līdzekļiem.
Pašvaldībām ir iespēja pieteikt peldvietu oficiālo peldvietu sarakstam līdz gada beigām, vēršoties Veselības ministrijā vai uzrakstot brīvas formas pieteikumu Veselības inspekcijai.
Iedzīvotājiem, kas vēlas, lai kāda Bauskas novada peldvieta tiktu atzīta par oficiālu un peldūdens kvalitātes pārbaudes tiktu nodrošinātas par valsts līdzekļiem, jāvēršas pašvaldībā. Līdz šim Bauskas novada dome nav izrādījusi iniciatīvu.Avots: Veselības inspekcija.
