Šogad Rundāles novadā, Saulaines profesionālajā vidusskolā, diplomu par mācību iestādes beigšanu un kvalifikāciju kādā no četrām profesijām ieguva 59 audzēkņi. Viņu vidū arī 5000. absolvents skolas vēsturē.
Sestdien, 28. jūnijā, Saulaines profesionālajā vidusskolā aizritēja 129. izlaidums. Svinīgajā sarīkojumā priecīgi bija absolventi, pedagogi, viņu vecāki un citi piederīgie. Cits citu sveica ar ziediem un laba vēlējumiem.
Trīs novēlējumi
Pēc četru gadu studijām valsts kļuvusi bagātāka, jo ieguvusi desmit jaunus lauku īpašuma apsaimniekotājus, 20 ēdināšanas pakalpojumu speciālistus, 16 viesmīlības pakalpojumu speciālistus un 13 automehāniķus.
Izglītības iestādes direktors Jānis Beķeris izlaidumā svinīgi sveica skolas beidzējus, uzslavējot cītīgākos mācībās, aktīvākos sportā un neatlaidīgākos pašdarbībā. «Vecāki var būt lepni, jo jaunieši ir sasnieguši nozīmīgu virsotni – beiguši ne tikai vidusskolu, bet ieguvuši arī profesiju. Ceru, ka viņiem tā būs vieglāk iekļauties darba tirgū un ka šie jaunieši nepapildinās bezdarbnieku rindas. Aicinu būt lepniem par sasniegto, būt patriotiskiem – nebraukt prom un meklēt darbu Latvijā,» iedrošināja J. Beķeris.
Direktors skolas absolventiem bija sagatavojis sirsnīgus atvadu vārdus: «Novēlu trīs lietas. Pirmkārt, veselību, bet lauziet tradīciju, ka līdz 50 gadiem tā jābojā un pēc tam jādomā, kā to saglābt. Esiet gudrāki! Otrkārt, nekautrējieties uzstādīt augstus mērķus. Tie, kuri spēj un grib, mācieties tālāk, pārējie – strādājiet labos darbos un kļūstiet par īsteniem darītājiem! Treškārt, dzīvojiet pēc principa – citiem nedarīt to, ko negribat, lai dara jums.» J. Beķeris mudināja jauniešus neaizmirst skolu un pedagogus, kā arī braukt ciemos un apmeklēt salidojumus.
Tradīciju turpinātāji
Pērn skola nosvinēja 105. jubileju un nākamgad organizēs 130. izlaidumu. «Gadu gaitā izglītības iestādi absolvējuši dažādi speciālisti, bet šis gads bija īpašs, jo Saulaini beidza 5000. students – Māris Karašnieks no Bauskas novada Vecsaules pagasta,» atklāj direktora vietniece audzināšanas darbā Anita Jumburga. Viņš apguva lauku īpašuma apsaimniekotāja profesiju, jo ģimenei pieder zemnieku saimniecība «Karašnieki». Zīmīgi, ka puiša vecāki savā laikā beiguši šo pašu skolu.
Lauksaimniecības kursa vadītāja Maija Staņulāne stāsta, ka grupā mācījās apzinīgi jaunieši, arī viena meitene: «Viņi ir lielu lauksaimnieku bērni – dzimtas uzņēmuma turpinātāji. Jau pašlaik jaunieši strādā savās saimniecībās, daļai ir traktorista tiesības. Te viņi jau ir atnākuši ar skaidru mērķi – iegūt nākotnei nepieciešamo kvalifikāciju.»
Pēc otrā un trešā kursa studenti varēja papildināt zināšanas vasaras praksēs ārzemēs. Vairāki visu četru kursu pārstāvji dažus mēnešus neaizmirstamu pieredzi guva Itālijā, Portugālē, Vācijā, Spānijā un Zviedrijā, stāsta A. Jumburga.
Atšķirībā no pārējiem trim kursiem, kuriem skolas prakse notiek pēdējā pusgadā pirms absolvēšanas, lauku īpašuma apsaimniekotājiem tā ir rudenī un pavasarī. Tas ļauj strādāt ne tikai savā saimniecībā, bet arī zināšanas paplašināt kādā lielsaimniecībā. M. Staņulāne informē, ka daļa kursa audzēkņu kārtoja eksāmenus bioloģijā, lai nepieciešamības gadījumā varētu iestāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.
Labāki nekā rīdzinieki
Ēdināšanas pakalpojumu kursa vadītāja Jadviga Narvaiša atklāj, ka viņas audzināmie jaunieši īpaši neplāno turpināt mācības, jo vairāk nekā puse no visas grupas jau strādā algotu darbu. Daļa to ieguvuši pēc veiksmīgas sevis pierādīšanas praksē. Skolā apgūtās zināšanas papildinātas smalkos Rīgas restorānos, Jūrmalā, arī mūspusē – Rundāles novada viesu namā «Baltā māja», Bauskā restorānā «Bērzkalni», kafejnīcā «Aveņi» un citur.
Kursa vadītāja stāsta, ka nereti prakses sākumā studentiem jāspodrina glāzes, bet vēlāk prasmīgākajiem uztic sarežģītākus darbus – pieredzi var gūt kāzās un banketos. «Profesija ir ļoti pieprasīta, jo labu pavāru ir grūti atrast. Vienīgi garās darba stundas un zemās algas veicina kadru maiņu uzņēmumos,» uzskata skolotāja.
Viesnīcas pakalpojumu speciālistus četrus gadus audzināja Inta Kirilko. Viņa par savējiem teic: «Grupā ir daudz līderu, katrs ar savu vērtību. Tādus grūti ielikt vienotā rāmī. Netrūkst aktīvu pašdarbnieku, sportistu un arī apzinīgu studentu.» I. Kirilko atzīst, ka jauniešiem kvalifikācijas eksāmens bija grūts. Tas aizritēja trijās daļās – teorija, aprēķini un praktiskais zināšanu pielietojums. Studentu prasmi apkalpot pie galda, uzkopt istabiņu un saklāt gultu komisija vērtēja Bauskas viesnīcā. «Viens no komisijas locekļiem atklāja, ka mūsu jaunieši ir labāk sagatavoti nekā studenti Rīgas skolās,» piebilst kursa vadītāja.
«Izlaidumā visi viesnīcas pakalpojumu speciālisti apgalvoja, ka ir gandarīti ar izvēlēto profesiju, un tas ir galvenais,» secina I. Kirilko.
Vīriešu kolektīvs
Četru gadu garumā par saliedētu komandu kļuva automehāniķu kurss. Tā vadītāja Ingūna Šekava nevar atminēties laikus, kad šajā grupā būtu izglītojusies kāda meitene. «Mēs ar zēniem labi saprotamies. Ir vieglāk sastrādāties un komunicēt – viņi nav tik emocionāli, neapvainojas par aizrādījumiem un ātri aizmirst negludumus,» stāsta skolotāja, piebilstot, ka kursa puiši ir arī izveicīgi sportisti. Īpaši labu sniegumu rādījuši volejbola sacensībās.
Šī gada absolvents Jānis Krastiņš nāk no Neretas puses, bet pēdējos gadus aizvadījis mūspusē. Viņš atklāj, ka šis bijis piedzīvojumiem bagāts laiks, tāpēc labprāt vēl gadu uzkavētos skolā. Jaunietis plāno rudenī turpināt mācības Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņa kursabiedrs Kristaps Ozoliņš stāsta, ka praktizējies autoservisā Bauskā «Auto G.M.». Viņš novērtē skolā iegūtās zināšanas, kas labi sagatavo darba tirgum. Tālab jaunietim ir iespēja turpināt strādāt izvēlētajā prakses vietā.
A. Jumburga stāsta, ka daļa absolventu izteikuši vēlmi turpināt mācīties Saulainē. Skolā iespējams apgūt bārmeņa, metinātāja, pavāra, klientu apkalpošanas speciālista un lauku īpašuma apsaimniekotāja profesiju jauniešiem arī pēc vidusskolas beigšanas, papildus par to saņemot valsts un Eiropas Savienības stipendiju.
UZZIŅAI
Labākie mācībās:
Linda Jēkabsone, Agita Ķince, Agnese Škapare (ēdināšanas pakalpojumu speciālisti);
Jana Valdovska, Diāna Vitkovska (viesmīlības pakalpojumu speciālisti);
Edmunds Zariņš (automehāniķis);
Kristīne Dalbe un Oskars Smirnovs (lauku īpašuma apsaimniekotāji).
Labākie profesionālās kvalifikācijas eksāmenā – ieguva deviņas balles:
Nadīna Miļauska, Zane Jumiķe, Agnese Škapara (ēdināšanas pakalpojumu speciālisti);
Anda Ilma Radziņa (viesmīlības pakalpojumu speciāliste);
Kristīne Dalbe, Māris Karašnieks, Mārtiņš Lielcepurs, Oskars Smirnovs (lauku īpašuma apsaimniekotāji).
Aktīvākie sportisti:
Jānis Razalinskis – futbolā, vieglatlētikā, basketbolā (viesmīlības pakalpojumu speciālists);
Lauris Āboliņš – basketbolā, volejbolā, futbolā, Oskars Kalniņš – basketbolā, volejbolā, Jānis Krastiņš – galda tenisā, volejbolā, Egīls
Ķirķis – vieglatlētikā, basketbolā, volejbolā, Ainārs Logins – volejbolā (automehāniķi);
Monta Grīnberga – vieglatlētikā, Zane Jumiķe – vieglatlētikā (ēdināšanas pakalpojumu speciālisti);
Didzis Rumba – volejbolā, Oskars Smirnovs – volejbolā, vieglatlētikā, futbolā (lauku īpašuma apsaimniekotāji).
Aktīvākie pašdarbnieki:
Nadīna Miļauska, Līva Sekste, Zane Jumiķe, Monta Grīnberga, Ilga Kurta, Sandra Polone, Sintija Uršte.
