Grafiķa Gunāra Kroļļa ofortu sērijas «Livonijas krustcelēs» deviņi darbi ļoti harmoniski iekļaujas Bauskas pils muzeja interjerā ar grubuļaino apmetumu. Maigajā puskrēslā krāsainie oforti iemirdzas, it kā paši pienākot tuvāk skatītājiem. Izstādē, kas būs atvērta līdz 29. martam, ir eksponētas arī Rīgas 800. gadadienai veltītās grafikas.
Lutina vietējo publiku
Bauskas pils muzejā 19. februārī Latvijas vecākās paaudzes izcilākais grafiķis Gunārs Krollis un viņa dzīvesbiedre keramiķe Izabella Krolle piedalījās mākslinieka personālizstādes atklāšanā.
Ekspozīcijas kuratore, pils muzeja speciāliste Vineta Skalberga Bauskas publiku lutina ar mūsdienu latviešu klasiķu mākslas darbu izstādēm un tikšanos ar autoriem. Iepriekšējā viešņa bija tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, kuras darbu izstādi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma varēja aplūkot vairākus mēnešus, bet janvārī Edīte atbrauca uz Bausku, lai piedalītos sarunā ar izstādes apmeklētājiem.
Procesa nepārtrauktība
Pils muzejs piedāvā patiesi izmeklētu iespēju iepazīstināt vietējo publiku ar 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas vecmeistariem, kuri joprojām aktīvi darbojas. Kopš vidusskolās izvēles priekšmets «mākslas vēsture» tika aizstāts ar kulturoloģiju, jaunākajai paaudzei trūkst stingra pamata un orientieru, lai aptvertu mākslas kopainu.
Laikmetīgās glezniecības un citu mākslas veidu pārstāvju vārdus un darbus jaunieši uzzina galvenokārt virtuālajā vidē, bet vecākās paaudzes latviešu mākslinieki viņiem šķiet kā neatklātas planētas. Izņēmums ir mākslas skolu, vidusskolu audzēkņi un Mākslas akadēmijas, Kultūras akadēmijas studenti, lai gan mākslas procesa fragmentēta uztvere sastopama arī šajā vidē.
Vineta Skalberga un viņas kolēģi veic svētīgu izglītojošu darbu, izkausējot aizspriedumu robežas, kas šķir padomju perioda un mūsdienu profesionālo mākslu, pierādot procesa vienmērīgo plūdumu bez pārrāvumiem.
Radoši un priecīgi
«Bauskas Dzīve» pavadīja neaizmirstamu stundu aizraujošā sarunā ar Izabellu un Gunāru Kroļļiem – elegantiem, dzirkstošiem un dzīvespriecīgiem. Mākslinieku pārim vaicāju, vai Latvijas Mākslas akadēmijā abi ir studējuši kopā ar Rundāles pils muzeja direktoru Imantu Lancmani. «Ko jūs! Viņš vēl ir jauns! Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā es iestājos 1948. gadā, bet akadēmijā – 1954. gadā,» attrauc Gunārs Krollis.
Izabella stāsta, ka ir Daugavpils meitene, kura 1946. gadā kopā ar mammu pārcēlusies dzīvot pie Rīgas vecmāmiņas. Mācījusies poļu skolā, pēc tam Rīgas 49. pamatskolā. Māksliniece atklāj: «Manī radās spīts, jo gandrīz visas mūsu klases meitenes nolēma pabeigt vidusskolu un studēt medicīnu, bet es izvēlējos Rīgas Daiļamatniecības skolu (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). Tolaik pat nesapratu, ko nozīmē vārds «keramika», bet šajā nodaļā iestājos. Pēc tam uzreiz – akadēmijā, kur keramiku mācīja Georgs Kruglovs.»
Izvēlas ofortu
Mākslas akadēmijas Stājgrafikas nodaļā Gunāra Kroļļa pasniedzēji bija slavenie grafiķi Pēteris Upītis un Arturs Apinis, kura netiešā ietekmē viņam sevišķi iepatikās oforta tehnika. Tā gan ir cilvēkam un videi nelabvēlīga, jo procesā jāizmanto indīgas ķimikālijas. Zīmējumu ar ļoti smalku instrumentu iegravē cinka plāksnē, pēc tam kodina ar skābi, kas izgrauž zīmējuma līnijas. Plāksni pārklāj ar krāsu un gatavo novilkumus uz papīra. Ilgus gadus tā bija Gunāra iemīļotākā tehnika, kurā radītas Latvijā un pasaulē pazīstamu grafiku sērijas.
Pedagoģiskajai darbībai Gunārs Krollis veltīja 30 gadus, būdams Mākslas akadēmijas profesors un grafikas meistardarbnīcas vadītājs. Viņš vadīja arī baušķenieču Mārītes Šulces un viņas māsas Signes Pansovas diplomdarbus. Bijušās studentes izstādes atklāšanā sveica mākslinieku un priecājās par satikšanos.
Taškentas iespaidi
Sarunu ik pa brīdim ietonē jautrības dzirksts. Īpaši, kad Izabella stāsta par Latvijas piecu jauno keramiķu grandiozo pasūtījumu padomju laikā – jaunā Taškentas metro māksliniecisko noformējumu. Izabellas atmiņas ir kā dzirkstošs vīns.
Keramiķe stāsta: «Mēs veidojām lielizmēra bareljefus. Keramikas darbus paši iesaiņojām, nogādājām Rīgas dzelzceļa stacijā. Protams, ka Taškentā paši tos instalējām jaunajās metrostacijās. Strādāt varēja tikai naktīs, kad elektrovilcieni nekursē un uz sliedēm ir atslēgta strāva. Taškentas partijas komitejas pirmais sekretārs (padomju laikā tas bija ļoti augsts postenis) katru nakti ieradās pazemē, atnesdams mums kafijas kārbu, labu desu un sieru. Tolaik pārtikas veikalos valdīja tukšums. Mūs savā dzīvoklī pieņēma arī Taškentas pilsētas galvenais arhitekts. Mana mamma un meita Inguna atlidoja uz Taškentu, es varēju viņām parādīt pilsētu, jauno metro, skaistos arhitektūras un mākslas objektus. Ar Latvijas keramiķu veikumu uzbeki bija ļoti apmierināti, bet mēs novērtējām viņu viesmīlību un labvēlīgo attieksmi.»
Hronikas iedvesmots
Gunārs un Izabella radoši strādā katru dienu, piedalās izstādēs. Pagājušajā gadā Kroļļiem bija izstādes M. Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Vasarā Izabella parasti piedalās mākslinieku starptautiskos plenēros.
Par savu ikdienu stāsta Gunārs: «Esmu disciplinēts, katru dienu zīmēju. Mana pašreizējā aizraušanās ir filozofiskas tēmas. Oforta tehnikā vairs nestrādāju. Savulaik man bija tāds princips – kuru zemi apceļoju, par to arī veidoju grafiku ciklu. Esmu bijis Japānā, Kanādā, Jordānijā, Sīrijā, Libānā, Mongolijā, daudzās Eiropas valstīs. Reiz Izabella mani pamudināja izlasīt «Indriķa hroniku». Vairākus gadus to uz naktsskapīša turēju un daudzas reizes pārlasīju. Tā radās Livonijas vēsturei veltītu 29 krāsu ofortu cikls. Izvēlējos zīmējumus drukāt uz melna papīra, un iznākums bija ļoti veiksmīgs. Šī kolekcija ir tikusi eksponēta daudzviet, bet tik labi kā Bauskas pilī nekur citur neizskatījās.»
