Ceraukstietis Jānis Dubinskis ar draudzeni Diānu Jaunzēlandes iepazīšanu sāka pērn novembrī.
Ceraukstietis Jānis Dubinskis ar draudzeni Diānu Jaunzēlandes iepazīšanu sāka pērn novembrī.
Ieraksti senajās hronikās vēstī, ka 1642. gada 12. decembrī holandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmāns balto civilizācijai atklājis Jaunzēlandi – teiksmainu salu zemi pasaules viņā pusē, dienvidu puslodē, netālu no Austrālijas.
Niansēm bagāti iespaidi
Jānis un Diāna ceļojumā devās no Londonas, lidojumā uz Honkongu un tālāk līdz Ouklendai pavadot 25 stundas. Biļetes ceļojumam tika sagādātas gadu iepriekš. Šādu rīcību Jānis uzskata par īpaši prātīgu gan tāpēc, ka tas ir krietni lētāk, gan tāpēc, ka ir pietiekami daudz laika, lai savāktu maksimāli daudz informācijas par tālo zemi.
Jau skatoties materiālus internetā, jauniešus izbrīnījusi dabas daudzveidība. “Eiropā ir būts daudzviet, filmās un attēlos skatīta Āfrika, Amerika. Trīs nedēļas pavadot Jaunzēlandē, secinājām, ka apceļot pārējo pasauli tuvākajā laikā mums negribēsies,” atzīst Jānis.
Jaunzēlandē jaunieši ir redzējuši visu: fjordus un ūdenskritumus kā Norvēģijā, sniegotas kalnu virsotnes gluži kā Alpos, debesskrāpjus kā Ņujorkā, tuksnesi, savannu, palmas kā Āfrikā, geizerus kā Īslandē, mežu ieskautus ezerus kā Latgalē, saules pielietas smilšainas pludmales kā Havaju salās. Šo uzskaitījumu, izvēršot niansēs, varētu vēl turpināt.
Nobraukti 5000 kilometru
Salu valsti ceļotāji iepazina, šķērsojot to virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, īrētā automobilī. Nobraukti tika ap 5000 kilometru. Novembrī Jaunzēlandē ir pavasara beigas, tuvojas vasara. Piemērots laiks tūristiem, jo karstā sezona vēl tikai būs, cenas par pakalpojumiem nav vēl sakāpušas jo augstas. Naktsmītnēm tika izraudzīti kempingi, kuros varēja uzsliet teltis. Patvaļa naktsguļas vietas izvēlē nav vēlama, jo tā daudz kur ir ļoti ierobežota, lieguma vietās visur ir norādes.
“Ceļojām divatā, mūsu mērķis bija atpūsties un baudīt dabu. Skaistā vietā uzturējāmies ilgāk, jo paši noteicām sev laiku. Varējām vērot saulrietus, gaidīt, kamēr aizbrauc projām citi tūristi, lai interesantos objektus iemūžinātu, ļaužu nepiepildītus. Pilsētās uzkavējāmies pavisam nedaudz. Brauciens atbilda plānotajam, beigās vēl pāris dienu bijām ietaupījuši. Tās vadījām, laiski baudot sauli un jūras viļņus.
Ja vien varējām atļauties, izmantojām dažādas ekstrēmākas izklaides. Viena no tādām bija lidojums ar planieri. Iedomājies, tu skrien pa līdzenu kalna virsotni, tā pēkšņi beidzas, un kustību tu turpini lidojot, protams, kopā ar instruktoru. Tā tu planē minūtes 20 virs brīnišķīgas ielejas. Tās ir neaprakstāmas izjūtas.
Citviet stūrējām pa upes gultni, tādu daļēji izžuvušu. Pirms brauciena bija norādes, ka nekādā gadījumā nedrīkst apstāties, automobilis iestigs mīkstajā zemē un būs problēmas ar laukā dabūšanu. Mūsu īrētā, vairs ne tik jaunā “Toyota” izturēja šo 30 minūšu ilgo pārbaudījumu, ļaujot mums tikt pie asām izjūtām,” stāsta Jānis.
Sapnis īstenots
Jaunieši atzinīgi izsakās par ceļotājiem paredzēto servisu. Materiāli tūrisma informācijas centros bagātīgi, interneta, mobilo sakaru pārklājums visur augstā kvalitātē.
“Jaunzēlande diezin vai būtu lēta zeme dzīvošanai, taču pasaules apceļotājiem noteikti iesakām pāris nedēļu šeit pavadīt. Pasaule, kādu to ieraudzījām Jaunzēlandē, mums tagad ļauj raudzīties uz to ar pavisam citādāku skatienu – skaistāku, laimīgāku,” par īstenoto sapni teic Jānis un Diāna.
***
fakti
– Jaunzēlandes galvaspilsē ta – Velingtona.
– Platība – 270 534 km2.
– Iedzīvotāji – 3 434 950.
– Oficiālā valoda – angļu.
– Naudas vienība – Jaunzēlandes dolārs.
– Jaunzēlande sastāv no divām lielām – Ziemeļsalas un Dienvidsalas –, kā arī no vairākām mazākām salām. Ziemeļsalā ir silts, maigs klimats, tā ir vulkāniski aktīva. Dienvidsalā ir vēsāk, augstas kalnu virsotnes, kuras sedz ledāji un meži.
– No 1840. gada līdz 1907. gadam Jaunzēlande bija Lielbritānijas kolonija, pilnīgu neatkarību tā ieguva 1947. gadā. Pirmiedzīvotāji maori veido deviņus procentus iedzīvotāju.
– Jaunzēlandes tuvākā kaimiņiene Austrālija atrodas 1500 km attālumā.
***
Padomi
13 lietu, ko der zināt, dodoties uz Jaunzēlandi, iesaka J. Dubinskis.
– Noteikti vajag ieskatīties . Manuprāt, tā ir viena no labākajām kādas valsts mājaslapām pasaulē.
– Zvanot uz fiksēto līniju Latvijā, vienas minūtes cena ir apmēram desmit santīmu.
– Internets ir pieejams visur, pat attālākajos valsts nostūros.
– Ja nav vēlēšanās tērēt daudz naudas nakšņošanai, iesaku paņemt līdzi guļammaisu, telti. Vislētākā palikšana ir tā saucamajos “Holiday park – Motor camp” jeb kempingos. Telts vietas cena vienai personai apmēram viens lats. Cenā ir iekļauta duša, koplietošanas telpas, arī virtuve ar gatavošanai paredzētajiem rīkiem. Ārpus “Holiday parkiem” teltis drīkst būvēt tikai speciāli apzīmētās vietās, citādi iespējami bargi sodi.
– Laika starpība Latvijā un Jaunzēlandē ir 11 stundu. Tur saule uzceļ agrāk nekā Japānā.
– Latvju puišiem otro pusīti iesaku meklēt Latvijā. Lai arī cik skaista daba būtu Jaunzēlandē, meitenes tur tomēr nav padevušās.
– ES pilsoņiem iebraukšanai Jaunzēlandē nevajag vīzas.
– Braukšanas kustība notiek pa ceļa kreiso pusi. Nav sarežģīti, tikai bieži sajūk loga tīrītāju un pagriezienu slēdži.
– Ceļi, izņemot atsevišķus posmus, ir perfekti.
– Iznomājot automašīnu, iesaku kompāniju “ww.omegarentalcars.com”. Priekšrocība ir tā, ka auto var izņemt vienā pilsētā, bet atdot citā, turklāt cenas vienas no zemākajām.
– Pilsētu centrā pie stāvvietām ir zīmes ar numuriem 5, 15, 30, 60 utt. Tas nozīmē, cik minūtes tajā vietā drīkst atstāt auto.
– Pametot valsti, jāmaksā tā saucamais prombraukšanas nodoklis – 25 Jaunzēlandes dolāri par personu.
– Abu salu apceļošanai pietiek ar trim nedēļām.
