Katrs zemkopju gads iezīmējas ar savām īpatnībām, un tās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) «Latraps» tradicionālajā lauku dienā bija «uz mēles» oficiālajās runās un savstarpējā domu apmaiņā.
Aplūkojot demonstrējumu laukus, «Latrapa» agronoms Ģirts Ozols akcentēja, ka «saimniekojot Latvijā, viena no svarīgākajām ir augu ziemcietība». Pagājusī ziema to pierādīja kā neviena cita iepriekšējā, atzīst ilggadējie agronomi un tie, kam pieredze nav tik liela. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Edgars Ruža, «Latrapa» ģenerāldirektors, precizēja kailsalā cietušo reģionu, kas ir izteikts Zemgalē un kaimiņu valsts Lietuvas daļā, kura robežojas ar Latviju. Tādējādi šajā gadā prāvai grupai graudaudzētāju bija jāmaina ierastais pavasara ritms pret pavisam citādāku.
LPKS «Saimnieks V» valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure cītīgi lūkoja demonstrējumu laukus, lai secinātu, kādas šķirnes izvēlēties ziemāju sējai. Īslīcietis Alfons Zaķis vēroja un vērtēja, kāds ir jaunās tehnikas piedāvājums.
Pārsēj lielas un mazas platības
Viesturu pagasta zemnieku saimniecībai «Ceriņi» bija jāpārsēj gandrīz visa platība, vairāk par septiņiem simtiem hektāru. Pavasarī saimnieks Rūdolfs Mackevičs, pirmo reizi piedzīvojot tādu situāciju un, tāpat kā citi, pētot sējumus, lēsa, cik sēklas vajadzēs. Pieteikumu iesniedza «Latrapam», un viss nepieciešamais tika sagādāts. Tagad jācer, ka dabas apstākļi būs labvēlīgi zemes kopējiem, lai pavasara neparedzētos tēriņus varētu līdzsvarot ar labu iznākumu ražas laikā, kas šajā gadā būs spriegāks. Jauniegādātajiem kombainiem «Ceriņos» pirmā sezona būs īsts pārbaudījums.
Gailīšu pagasta zemniekam Aigaram Zālem ir savi saimniekošanas principi, daļēji izmantojot bioloģiskās metodes. Arī par šķirnēm secinājumi, un viņš atzīst, ka, piemēram, ’Pamjati Fedina’, ko tagad sēj retumis, iztur kailsalu un dod labu ražu. Latvijā selekcionētais ‘Fredis’ pacietis skarbos apstākļus. Svitenieks Raimonds Ripa atklāja, ka ziemu izturējušais rapšu lauks, viņaprāt, «ir fantastisks». Kaut arī kultūraugi pārcietuši stresu ar sausumu, lietus visu atdzīvinājis, un sējumi attīstās labi.
Nevar uzticēties tikai ziemājiem
Rezumējot šī gada īpatnības, «Latrapa» lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža stāsta: «Visu sabiedrības biedru pieprasījumus apmierinājām, iepirkām sēklu Igaunijā, Somijā, Polijā, arī no Latvijas sēklaudzētājiem. Apjoms bija liels, jo pēdējos gadus ierasts, ka sēj gandrīz ziemājus vien, tomēr simtprocentīgi tiem uzticēties nevar. Ilgie un siltie rudeņi ļauj to darīt, taču ziemošana nav paredzama.»
Tādēļ svarīgi dažādot sējumu struktūru, un šajā gadā pirmo reizi tiek izmēģinātas lauka pupas.
L. Ruža raksturo šo kultūraugu: «Ar gumiņbaktēriju palīdzību pupas piesaista atmosfēras slāpekli, un augu atlieku iestrāde nodrošina pēcaugiem slāpekli. Pupām ir dziļa sakņu sistēma, kas uzlabo augsnes struktūru un palīdz uzņemt barības vielas no dziļākiem slāņiem. Šis augs uzlabo augsnes auglību, jo ir labs tās kondicionētājs, atstāj aiz sevis stabilas humusvielas un veicina mikrobioloģisko aktivitāti, efektīvi sagrauj daudzu augsnē esošu slimību patogēnu attīstības ciklus.»
Agronoms konsultants Uvis Jaunzemis stāsta, ka zemnieki pieraduši kooperatīvās sabiedrības mājaslapā uzzināt aktualitātes. Tā sniegts ieteikums par vasarāju audzēšanu, jo dažs saimnieks pat izteicies, ka «aizmirsts, kā tas jādara». Mēslošana, ja grib iegūt augstas ražas, jānodrošina gandrīz tāda pati kā ziemājiem. Vasaras kviešus audzējot intensīvi, īpaša uzmanība jāpievērš augu aizsardzībai, jo tas var izrādīties viens no galvenajiem iemesliem, kas liedz iegūt labu un kvalitatīvu ražu. Tāpēc ir izveidota tabula, kurā iekļauta visu «Latrapa» piedāvāto vasaras kviešu augšanas regulatoru un fungicīdu stratēģija. Katram zemniekam iespējams saņemt individuālu konsultāciju atbilstīgi konkrētai situācijai.
Baušķenieku kārts
«Latrapa» darbība Bauskas novadā jūtama aizvien vairāk. Vispirms ar sabiedrības atbalstu pilnveidots LPKS «Saimnieks V» graudu pirmapstrādes punkts Codes pagastā. Edgars Ruža informē, ka pārvērtības piedzīvo «Bauskas klēts» komplekss, kas tagad ir «Latrapa» īpašums. Līdz jaunās ražas pieņemšanai šeit uzstādīs jaunas modernākas iekārtas, būs jāpatērē mazāk laika graudu nodošanai.
Bauskas apkaimes iedzīvotāji ir atraduši darbu arī Elejā, «Latrapa» dažādās nozarēs. Piemēram, Sandris Spundiņš vada sabiedrības veikalu, tajā strādā codietis Kristaps Paegle. Īslīcietim Krišjānim Sondoram veikalā pašlaik ir prakses laiks, taču darbs jau zināms, jo viņš te strādājis arī vasarās.
Mācās un atpūšas
Mūspuses novadu zemnieku pārstāvniecību 30. maijā Elejā varēja pamanīt, un bija patīkami redzēt, ka ieradušās ģimenes, līdzi ņemot jaunus un pat gluži jaunus ziķerus. Tā varēja sastapt Rundāles novada Svitenes pagasta Ripu saimes trīs paaudzes – seniorus Raimondu un Viju, dēlu Raivilu ar meitu Renāti. Viņu attālāka kaimiņa Valērija Kukuta pavadonis bija jaunākais dēls Jānis. Tādu uzskaitījumu varētu turpināt.
Organizatori, rīkojot šī gada Lauku dienu, bija gādājuši, lai visai ģimenei būtu interesanti. Kamēr vīri iepazinās ar lauksaimniecības tehnikas jaunākajiem modeļiem un vērtēja izmēģinājumu laukus, sievas ieklausījās psiholoģes Ainas Poišas atziņās un pārdomās. Modes mākslinieks Gints Bude raksturoja aktuālākās tendences šajā jomā. Bērniem bija izveidots savs rotaļu laukums, kur viņiem bija gana interesanti darboties.
It bieži laukos jāsecina, ka ģimenes spēks nodrošina stabilāku saimniekošanu, tādēļ jo vērtīgāk, ka saimes ir kopā izglītošanās reizēs un atpūtā, kā tas bija pagājušajā piektdienā. Ja vien vēlējās baudīt visu programmu, varēja arī izdejoties, nogaršot kvasu un miestiņu, kura ražošanā izmantots «Latrapa» audzēto alus miežu iesals. Ar to tagad apgādā vairākas alus darītavas Latvijā.
UZZIŅAI
«Latraps» lauku dienā darbībā demonstrēja šādu tehniku:
«FarmGem» pašgājēju miglotāju;
«Sulky» minerālmēslu izkliedētāju, jauno «Econova», kas ir pirmais tirgū ar iespēju daļēji atslēgt izsēju tīrumu ķīļos;
«Gregiore Besson» arklu RW8 ar revolucionāri jaunu statni, kas samazina aršanas pretestību un līdz ar to degvielas patēriņu;
«Kockerling» rugaines kultivatoru «Vario»;
«Quivogne» smagos diskus atmatu apstrādei;
«Daniele & Geraudo» uzkarināmo ekskavatoru;
ATF meliorācijas tranšeju racēju.
