Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Vecumnieku pagastā atklāts Sīpolu pilskalns

Foto: Vigo Leitholds,facebook.com

Pateicoties LIDAR jeb aerolāzerskenēšanas datiem, Latvijā atklāti vairāk nekā 70 iepriekš nezināmi pilskalni, arī Sīpolu pilskalns Bauskas novada Vecumnieku pagastā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

«Kopš 2018. gada, kad Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sagatavotais LIDAR zemes reljefa modelis par Latvijas austrumu daļu kļuva publiski pieejams, ir atklāts vairāk iepriekš nezināmu pilskalnu nekā laika posmā pēc Otrā pasaules kara kopā,» skaidro arheologs Jānis Meinerts, «par jaunatklāto pilskalnu «birumu» galvenokārt jāpateicas entuziastiem, kas pavadījuši neskaitāmas stundas, caurskatot LIDAR reljefa kartes un meklējot zemes virsmas pārveidojumus, kuri atgādina seno pilskalnu nocietinājumus. Katru no turpmāk uzrādītajiem jaunatklātajiem pilskalniem uz vietas dabā ir pārbaudījis un par pilskalnu atzinis arheologs, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts,pētniecības projekta «Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018. – 2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība» vadītājs Juris Urtāns.»

Publiskajā Latvijas Kultūras akadēmijas paziņojumā Jānis Meinerts atklāja, ka, ņemot vērā iespaidīgo jaunatklāto pilskalnu skaitu, problemātiski saprast, vai par LIDAR ieraudzīto aizdomīgo objektu, kas atgādina pilskalnu un nav ierakstīts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, jau nav ziņots speciālistiem. «Lai sniegtu pārskatu par jaunatklātajiem pilskalniem un iedrošinātu arī jaunus meklētājus, sniedzam visu kopš 2018. gada pārbaudīto un par īstiem pilskalniem atzīto objektu uzskaitījumu, kas tiks atjaunināts, ja atklās vēl citus iepriekš nezināmus pilskalnus,» teic J. Meinerts.

Foto: opendata.latvijas-pilskalni.lv/Pilskalnu_3D_modelji

Par jaunatklāto Sīpolu pilskalnu

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vecumnieku pagasta līdzenajā reljefā aptuveni divus kilometrus uz dienvidaustrumiem no Vecumniekiem ir kāds plašāks aptuveni divus kilometrus garš, nepilnu kilometru plats ziemeļrietumu un dienvidaustrumu virzienā orientēts reljefa izcēlums, kam ir atsevišķi lokāli pacēlumi un iedobes. Pilskalns iekārtots diezgan zemā kalnā, nodalot reljefa izcēluma galu tā rietumu pusē ar diviem izteiktiem aprakumiem un terasi. Ārējais aprakums plānā ir gandrīz taisns, tikai tā abi gali nedaudz aizliecas, divus metrus augsts, bet ziemeļu pusē tā augstums sasniedz trīs četrus metrus. Te aprakums gals apraujas aptuveni septiņus astoņus metrus augstas stāvas nogāzes malā. Pretējā, dienvidu pusē reljefa izcēlums bijis lēzenāks, te aprakums kļūst zemāks un ir postīts ar karalaika rakumiem. Aprakuma garums – 40 metru. No šīs puses kalns virs tuvākās apkārtnes izceļas par astoņiem, desmit metriem.

Apaļais Sīpolu pilskalns ar terasēm pa perimetru ir ļoti interesants pilskalns, kas stipri līdzinās Sakaiņu pilskalnam, netālu no Daugmales, kurš gan ir daudz lielāks par šo. Visvairāk šādi pilskalni raksturīgi Sēlijai, bet ir sastopami arī Latgalē, Vidzemē un arī Kurzemē. Foto: Vigo Leitholds

Pētījumā minēts, ka virs aprakuma ir plaša, izlīdzināta terase, kas arī šķērso visu reljefa izcēlumu. Tās rietumu pusē ir nākamais aprakums, kas ir pusotru metru augsts. Terase austrumu pusē ir aptuveni septiņus astoņus metrus plata, par pāris metriem platāka ziemeļu un dienvidu galā. Terases iekšmalā otrā aprakuma pakājē jūtams grāvītis, kas pamazām pārveidojas par pilskalna austrumu daļas ietverošo grāvi. Terase, pamazām sašaurinoties, turpinās arī izcēluma ziemeļu un dienvidu pusē. Ziemeļu pusē tā ir izteiktāka, dienvidu pusē – mazāk izteikta, postīta ar karalaika rakumiem. Reljefa izcēluma rietumu un dienvidrietumu pusē terase transformējas par aptuveni metru dziļu puslokveida grāvi, no kura izmestā zeme veido nepilnu pusmetru augstu valni grāvja ārmalā.

Pilskalna caurmērā 15 metru lielais plakums ir izlīdzināts un ar noteiktu pāreju uz nogāzēm ziemeļu, austrumu un dienvidu daļā, bet ar četrus piecus metrus augstu slīpumu pret ietverošo grāvi pilskalna rietumu pakājē. Pilskalna virsmas garums starp grāvi rietumos un aprakumu austrumos – 27 metri. Plakuma austrumu mala pret aprakumu ir par nepilnu pusmetru izcelta, kas, iespējams, uzrāda kādreizējo valni plakuma malā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kultūrslānis pilskalnā nav jaušams. Zeme ir tumšāka, tomēr tikai virskārtā. Pēc senām aparām un tīrumu malām var jaust, ka pilskalna apkārtne kādreiz ir intensīvi un ilgstoši lauksaimnieciski izmantota. Pieļaujams, ka arī pilskalna terase, mainot tās izskatu, agrāk ir arta.

Pilskalnam tuvākās Melderu mājas būvētas agrāko lielo Sīpolu māju tiešā tuvumā, tāpēc tika lemts pilskalnu, saglabājot kādreizējo ēkas vārdu, saukt par Sīpolu pilskalnu.

Pilskalna aprakstu sagatavojis Juris Urtāns. Vieta apsekota 2021. gada oktobra sākumā. Par iespējamo pilskalnu savā 2018. gada 29. augusta ziņojumā informēja vēsturnieks Jānis Goldšmits.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

  1. Man pie mājas pilns ar tādiem pilskalniem, vecais patēvs spaini katru rītu gāza pie kūts, smird, bet sīpoli gardi izaug, galvenais tik zupā nelikt, nepietiks ar vienu karoti. Žēl. Kuldis.

    3
    2
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.