Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

FOTO: Bārbeles skolai salidojumā atzīmē 150 gadu jubileju

Lielu apaļo jubileju nosvinējusi Bārbeles skola, kas tagad ir Bārbeles Zēnu skola. Izglītības iestādes vadība par godu apaļajam skaitlim rīkoja bijušo darbinieku un absolventu salidojumu. Skolas absolventi pozitīvi novērtēja ar izglītības iestādes ēku notikušās pārmaiņas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Absolventus uzrunāja vairāki pazīstami skolas absolventi – gan pašreizējās Bārbeles Zēnu skolas dibinātājs Andrejs Mediņš, gan Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika, gan Bauskas novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš.

Viena no pasākuma organizatorēm, Bārbeles Zēnu skolas pirmsskolas pedagoģe Kristīne Beitiņa, atzina, ka izglītības iestāde turpina organizēt salidojumus, tādā veidā pārņemot Bārbeles skolas vēsturi un tradīcijas. «Pats dibinātājs ir skolas bijušais audzēknis Mārtiņš Mediņš. Tā ir viņa skola, viņa saknes. Viņš uzskata par pienākumu rīkot salidojumus,» pauda K. Beitiņa. Viņa pastāstīja, ka pašai Zēnu skolai pirmais izlaidums vēl nav bijis – trīs grupas ir beigušas pirmsskolas izglītības apmācību, turpina mācīties skolā.

Absolventi pozitīvi novērtēja pašreizējo skolas skatu. «Citus gadus uz salidojumiem netiku, bet šoreiz izdevās. Gribēju atcerēties vecos laikus. Absolvēju skolu 1992. gadā. Bērnu toreiz skolā bija daudz. Ēka tagad ir ļoti pārmainījusies uz labo pusi. Pagājušā gadsimta 90. gados bija sajūta, ka skola ir nolaista,» stāsta Dace Gūtmane, meitas uzvārdā Buliņa. Viņa atzīst, ka daži absolventi ir ārzemēs, bet tie, kas Latvijā, sazinājušies sociālajos tīklos un vienojušies tikties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Apaļos datumos uz salidojumiem regulāri cenšas atbraukt Irma Āboltiņa, bijusi uzvārdā Šteinberga. Viņa skolu pabeigusi 1961. gadā. «Mēs bijām izsūtītās meitenes – kopā ar Birutu Grodumu. Izveda uz Sibīriju mani septiņu gadu vecumā, atgriezāmies 1957. gadā,» atceras I. Āboltiņa. Sibīrijā gājis smagi, bet atmiņas tomēr palikušas labas.

«Mācījāmies sākumskolā, bet pēc tam vajadzēja iet uz lielo skolu. Piecus kilometrus – arī ziemā un salā. Neviens jau neveda. Bet cilvēki tur bija labi, un draudzenes – ļoti labas. Latvijā atkal bija ļoti smagi, vajadzēja meklēt, kur dzīvot un strādāt. Bārbeles pamatskolā dzīvoju internātā, bet ik pa brīdim ar kājām aizstaigāju uz Valli pie mammas. Ja jau bija vēlme, tad pa visiem dubļiem, krūmiem un zālājiem uz mājām varēja aiziet. Bārbeles skolā pārsvarā skolotājas bija labas, lai arī bija tāda, kas dikti sekoja padomju garam un tāpēc izsūtītās nemīlēja. Kad aizgāju baznīcā uz iesvētīšanu, tad vēl vairāk aizsvilās,» stāsta I. Āboltiņa. Tomēr atmiņas no skolas palikušas labas.

Tikmēr K. Beitiņa norāda, ka skola turpina attīstīties. Šogad gaidāmas pārmaiņas – ar septembri skolā sāks uzņemt arī meitenes.

«Bauskas Dzīve» atgādina, ka Bārbeles skolas ēka celta 1871. gadā no vietējo saimnieku saziedotiem būvmateriāliem un savu atrašanās vietu nekad nav mainījusi. Bārbeles pamatskola tika slēgta 2012. gadā, bet 2018. gadā šajā vietā durvis vēra Bārbeles zēnu pamatskola «Saknes un spārni».

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.