Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

«Bauskas alus» plāno kāpināt ražošanas apjomus un iekarot lielāku tirgus daļu

Viena no Jāņu neatņemamām tradīcijām uz svētku galda ir alus un siers. Tādēļ ne velti alus nozarē Jāņi ir viens no galvenajiem noieta laikiem gadā, kad alu dzer pat tie, kuri citkārt izvēlas kādu citu dzērienu. Kā svētkiem gatavojas šī dzēriena darītavā – «Bauskas alū»? Uzņēmumam jau vairākus gadus ir citi saimnieki – SIA «Cido grupa». Par aizvadīto un nākotnes plāniem aicinājām pastāstīt uzņēmuma valdes locekli Pauli Dālbergu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Trīs gadi ir aizritējuši, kopš mainījušies uzņēmuma «Bauskas alus» īpašnieki. Ko ir izdevies sasniegt?

– Mēs augam apjomos, bet jo īpaši naudā, kas atspoguļojas mūsu uzņēmuma peļņas rādītājos. Domāju, ja iepriekšējais «Bauskas alus» līdzīpašnieks un valdes loceklis Barskova kungs seko līdzi, var pārliecināties, ka izaugsme ir iespējama. Pieļauju, ka iepriekšējie īpašnieki saprata, ka viņu iespējas nodrošināt augšupeju ir ierobežotas vai pat izsmeltas, tālab, visticamāk, arī sekoja lēmums par uzņēmuma pārdošanu. Tās iespējas, kuras mēs redzējām, plānojām, arī realizējām.

 “Bauskas alus” valdes loceklis Paulis Dālbergs pozitīvi raugās uz alus darītavas attīstību. Foto: Ivars Bogdanovs

Kā panācāt uzņēmuma izaugsmi?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Galvenokārt šeit atklājās lielā spēlētāja ietekme. Ir lietas, ko varam darīt efektīvāk, – pirmais – procesi un darba organizācija, otrais – iepirkumi, trešais – pārdošanas tīkls. Neapšaubāmi mums kā daļai no lielākas grupas ir iespējas izdevīgāk nopirkt izejvielas, to pašu elektrību, ko ir grūtāk izdarīt nelielam uzņēmumam. Iepriekš «Bauskas alus» strādāja ar vairumtirgotājiem, kuri, protams, paņēma savu artavu un nosmēla krējumu. Tagad daļa «Bauskas alus» produkcijas nokļūst pa tiešo, daļa iet caur «Cido grupu», tur nav vairumtirgotāja uzcenojuma vai viņa peļņas daļas. Tā ir tā pieejamība, ko spējam nodrošināt caur «Cido grupas» pārdošanas spēkiem.

Cik lielu produkcijas daļu realizējat bāru, restorānu segmentā?

– HoReCa (apzīmē viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozari) joprojām esam salīdzinoši maz. Tas varbūt ir vienīgais punkts, kuru šajos gados nav izdevies realizēt. Tieši pirms trim gadiem notika līguma parakstīšana un īpašnieku maiņa, tomēr Konkurences padomes lēmumu nācās gaidīt līdz novembra beigām. Bāru, restorānu segments «izkrita» arī divu aizvadīto pandēmijas gadu laikā. Tagad plānojam pie šī punkta aktīvi strādāt. Potenciāls ir, iespējas ir, varu apgalvot droši, ka «Bauskas alus» noteikti būs daudz vairāk nekā līdz šim bāros un restorānos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: Ivars Bogdanovs

Kā «Bauskas alum» pagāja pēdējie divi pandēmijas gadi? Vai nācās lūgt arī valsts atbalstu?

– Jāteic godīgi, kritumu nepiedzīvojām un zaudējumos neiedzīvojāmies. Neskatoties uz pandēmiju ar paralizētu HoReCa (taču tajā mūsu daļa neliela, tālab no tā necietām), akcīzes nodokļa pieaugumu, nelabvēlīgajiem laikapstākļiem pagājušajā vasarā, abos aizvadītajos gados piedzīvojām augšupeju. 2020. gads ar augstu izaugsmi, 2021. gads ar mēreniem rezultātiem, un ar sasniegto esam apmierināti. Varbūt ir mazāki ieguvumi, nekā varēja būt, bet ne kritums un ne samazināšanās. Cilvēkiem ienākumi bija, arī tie, kuri saņēma pabalstus, necieta tik traki. Iespējams, daļa dzīvoja mājās un labprāt izvēlējās arī «Bauskas alus» produkciju. Pandēmija iemācīja sākt strādāt efektīvāk, kas ir zināmā mērā ieguvums, kas paliks arī turpmāk.

Alus darītāji norādījuši, ka Latvijā esošā akcīzes nodokļa politika veicina stiprā alkohola patēriņu. Ko vajadzētu mainīt?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Tas ir tiesa, taču vismaz nodokļi pēdējos gados ir bijuši prognozējami un netiek mainīti pēdējā brīdī. Ja runājam par nodokļu politiku, tad alus ražotājiem ir, pirmkārt, svarīga prognozējamība no valsts puses. Mums nepieciešams trīs četru gadu griezumā skaidri zināma pieauguma trepīte, kādā apjomā katru gadu pieaugs akcīzes nodoklis. Šajā ziņā nevarētu sūdzēties, jo nodokļu prognozējamība pēdējos gados ir stabilizējusies un tiek nodrošināta. Mēs saprotam, ka nodoklis pieaug, bet mums ir svarīgi, lai tas būtu zināms ilgtermiņā.

Negatīvi ir tas, ka šogad akcīzes nodoklis pieaug tikai alum un sidram. Te ir svarīga proporcija starp vīnu, stipro alkoholu un alu. Varbūt vīns nav tiešais alus konkurents, bet stiprais alkohols noteikti ir. Latvijā starp Baltijas valstīm ir viszemākā akcīzes likme stiprajam alkoholam un tas, protams, mūs dara bažīgus. Arī valstī kopumā, cenšoties mazināt alkohola patēriņu, vajadzētu iet pretējā virzienā, ka stiprais alkohols tiek aplikts ar lielākiem nodokļiem.

Ražotājiem liels izaicinājums pašlaik ir pieaugošās energoresursu cenas. Kā «Bauskas alus» to izjūt?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Protams, mēs neesam vientuļa sala okeānā, un visi globālie procesi vistiešākajā veidā mūs ietekmē. Īpaši liels pieaugums ir gāzes cenai, arī elektrībai. Mūsu ražošanas procesā visvairāk izmantojam gāzi – gan alus vārīšanai, kur vajag lielu temperatūru, gan pasterizācijai, gan līniju mazgāšanai un citiem procesiem. Dzesēšanā vairāk tiek izmantota elektrība, kur arī izdevumu palielināšanās. Jā, pašlaik tā ir tā cena, kas mums visiem jāmaksā par atteikšanos no Krievijas gāzes gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem. Tas ir ļoti sāpīgi, bet ir loģiski un saprotami.

Mums ir ambiciozi plāni, kas pat nav saistīti ar energoresursu cenu pieaugumu, bet ar grupas politiku, mūsu solījumu akcionāriem, ka trīs gadu laikā pilnībā atteiksimies no fosilajiem energoresursiem. Elektrība, ko izmantojam, jau ir pilnībā «zaļa» – tā iegūta no vēja, ūdens, saules. Arī dabasgāzes aizstāšanai tiek izskatītas vairākas alternatīvas, jau pieminētā «zaļā» elektrība, biomasas (granulu, šķeldas) katlu ierīkošana tvaika ražošanai. «Bauskas alus» teritorijā esam iecerējuši uzstādīt saules paneļus. Esam labā situācijā, te ir gana daudz zemes un arī jumtu, kur tos izvietot. Tās visas ir ievērojamas investīcijas uz ilgāku laiku, protams, lieliem projektiem ir jāaizņemas bankās, kā arī tiks izmantots pašu nopelnītais un neizņemtais finansējums.

Alus nav pirmās nepieciešamības prece, vai nav bažu, ka pieaugošās inflācijas, īpaši pārtikas cenu kāpuma dēļ, kritīsies alus pārdošanas apjomi?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Redzēju internetā joku, ka pat Bauskas alus tagad ir lētāks nekā degviela. Varbūt vēl ir daži ali, kas ir dārgāki nekā benzīns, bet mēs neesam tajā cenu kategorijā. Protams, ka vispārējam cenu kāpumam ir būtiska ietekme. Neapšaubāmi, arī alum maksa pieaugs, samazināsies tā patēriņš. Nav šaubu – alus nav pirmās nepieciešamības prece, visticamāk, cilvēki sāks no kaut kā atteikties. Tas ir risks, protams, bet mums ir mērķis izaugt un nopelnīt vairāk.

Vai Bauskas alus produkcija sadārdzināsies?

– Šogad uzņēmuma «Bauskas alus» produkcija ir sadārdzinājusies no 15 līdz 20 procentiem, mēs sagaidām, ka cenas kāps arī turpmāk. Protams, konkurences apstākļos par strauju cenu celšanu nevar būt ne runas. Varam paaugstināt tik, cik iespējams, tik, cik mēs varam vienoties ar saviem klientiem, tik, cik to atļauj tirgus. Pašlaik cenu pieaugums ir mazāks nekā izmaksu kāpums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Eiropas lielākie alus ražotāji uztraucas par stikla taras nepieejamību, jo iepriekš tā gādāta Krievijā un Baltkrievijā. Vai uzņēmumam arī ir grūtības ar taras sagādi?

– Jā, pašlaik ir daļa ražotāju, kas pauž, ka nevar piegādāt produkciju, jo trūkst pudeļu, bet mums šādas situācijas nav. Mēs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā nesadarbojāmies ar Krieviju un Baltkrieviju, jo neuzskatījām tās par ilgtermiņa stabiliem partneriem. Pudeles iepērkam no Baltijas ražotājiem, tālab tiešas ietekmes nav, taču pastāv netieša ietekme. Visi, kas veda no Baltkrievijas stikla taru, tagad nevar to piegādāt, tālab izvērtusies konkurence vietējā tirgū un tuvējās kaimiņvalstīs, kur ir izvērsta stikla pudeļu ražošana, un tā tikai palielinās. Otrs aspekts – stikla cenas pieaugums tieši korelē ar gāzes cenu, jo stikla ražošana ir ļoti energoietilpīga, un tieši dabasgāze ir vislielākā komponente. Trešais ir izmaiņas, ko ienesa ieviestā depozīta sistēma, kurai ne visi ir paguvuši pielāgoties. Pirmsdepozīta pudeļu praktiski nav, depozīta sistēma nav «ieskrējusies», un depozīta atgriešana no tirgus vēl nenotiek tik ātri. Viena pudele ir izmantojama no desmit līdz divdesmit reižu. Protams, simtprocentīgi pudeles neatgriežas, bet liela daļa atnāk atpakaļ. Tas arī ir viens no veidiem, kādā mēs sasniedzam klimata pārmaiņu ierobežošanu un tīrību, tas ir ļoti svarīgi, mūsdienīgi un vajadzīgi.

Uzņēmums «Bauskas alus» ir krietni ieguldījis, lai uzlabotu darba apstākļus strādājošajiem. Foto: Ivars Bogdanovs

Šogad esat iekļuvuši labāko darba devēju «topa» trijniekā Zemgalē. Kā to vērtējat?

– Kā jaunpienācēji šajā aptaujā mēs ļoti lepojamies ar šo rezultātu. Darbinieku skaits ir līdzīgs kā iepriekšējiem saimniekiem – ap 60. Novērtējums «topā» apliecina, ka svarīgākās lietas, ko cilvēki novērtē, ir atalgojuma stabilitāte, darba apstākļi, kuros esam ieguldījuši būtisku artavu, kā arī kopējais mikroklimats kolektīvā. Protams, ir izaicinājumi, bet mēs tiekam labi galā, cilvēku pietiek, un cenšamies viņus nodarbināt. Arī pandēmijā ļoti ātri panācām simtprocentīgu vakcināciju, neviens nebija jāatlaiž, kas negribētu vakcinēties. Tas arī liecina, ka ir sapratne starp vadību un kolektīvu par to, kas ir nepieciešams, un šī izpratne ir vienota.

Vai ir domāts par jaunu produktu izstrādi?

–Bauskas alus» sortiments ir ļoti stabils. Cilvēkiem «Bauskas alus» patīk tāds, kāds tas ir. Protams, lēnā garā kaut kādas jaunas vēsmas dzimst, jo cilvēki alkst kaut ko nebijušu izbaudīt, citu garšu izmēģināt, taču pagaidām tā nav prioritāte, jo «Bauskas alus» produkcijas vērtība ir pārbaudītas lietas.

Uzņēmuma noliktavā krietni pirms svētkiem veidoti produkcijas krājumi. Foto: Ivars Bogdanovs

Uz Jāņiem «Bauskas alus» noliktavas jau ir pilnas un alus svētkiem pietiks?

– Neapšaubāmi jūnijā nevaram saražot produkciju šim mēnesim. Krājumi jāsāk veidot laikus – aprīlī, maijā. Pašlaik noliktavas ir pilnas, bet nav tik pārpildītas, kā tas bija jūnija sākumā, jo plaukti sāk tukšoties.

«Bauskas alus» ir ar izteiktu sezonalitāti, tas ir tradicionāls un saistās ar Līgosvētkiem. Ir cilvēki, kuri citus mēnešus alu nedzer nemaz, bet iemalko tikai Jāņos vai visu gadu dzer citus alus, bet uz Jāņiem izvēlas ļoti latvisku alu. Pārdošanas apjomi uz vasaras saulgriežu laiku dubultojas, pat trīskāršojas salīdzinājumā ar ziemas mēnešiem. Tas patiešām ir ļoti liels «pīķis», kam jābūt gataviem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (6)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.