Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskas Centrālā bibliotēka iegūst Latvijas Gada bibliotēkas balvu

Ogres Centrālajā bibliotēkā vakar, 28. aprīļa pēcpusdienā, Latvijas Bibliotēku festivāla gaitā notika arī Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) «Gada balva 2021» pasniegšanas ceremonija. Gada balvu nominācijā «Gada bibliotēka 2021» ieguva Bauskas Centrālā bibliotēka (BCB).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LBB Gada bibliotēkas balva tiek piešķirta par institucionāliem sasniegumiem bibliotēku nozarē. Balvas mērķis ir izteikt atzinību LBB biedriem, izceļot vispārliecinošāko, aktīvāko un sekmīgāko bibliotēku sniegumu, kas devis labumu ne tikai vietējai kopienai, bet arī spējis iedvesmot citas bibliotēkas un bibliotekāro sabiedrību kopumā.

LBB Gada balvu “Gada bibliotēka 2021” saņēma Bauskas Centrālā bibliotēka par ieviestajām inovācijām, pakalpojumu izcilību, projektu realizāciju, aktīvu darbību, veiksmīgu sadarbību un komandas darbu. “Šīs vērtības ir bibliotēkas pakalpojumu kvalitātes pamatā. Jūtamies gandarīti, novērtēti un gatavi jaunām iespējām un jauniem izaicinājumiem,” liecina BCB publiskotais paziņojums iestādes mājaslapā.

Sveikt BCB vadītāju Māru Kuļikausku Ogrē bija ieradušies arī pārstāvji no Bauskas novada pašvaldības – priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (NA) un deputāte Inita Nagņibeda (JKP), kā arī Antra Ozoliņa, izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja. «Šis apbalvojums jums tiešām pienākas, un mēs, pašvaldība, jūs atbalstām,» M. Kuļikauskai apliecināja A. Mačeks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ogres Centrālajā bibliotēkā norisinājās arī Latvijas bibliotekāru biedrības rīkotā diskusija “Administratīvi teritoriālā reforma: bieds vai iespēja”, kas veltīta reformas ieviešanas norisei valstī, īpaši akcentējot tās ietekmi uz kultūru un bibliotēkām reģionos. Diskusijā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Ministrs Plešs: “Bibliotēka mūsdienu izpratnē nav tikai grāmatu krātuve. Tā nodrošina labvēlīgas vides veidošanu kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai. Tā sekmē cilvēkresursu attīstību un izglītošanu kopīgos pasākumos; nodrošina piekļuvi mūsdienu tehnoloģijām un sniedz atbalstu to izmantošanā. Tā paplašina būtiskāko pakalpojumu pieejamību un izmantošanas iespējas it īpaši lauku iedzīvotājiem. Lai nezaudētu saikni ar saviem lasītajiem, bibliotēku darbinieki dara neatsveramu darbu, kas dod lielu ieguldījumu vietējās kopienas saglabāšanā, un ministrija turpinās būt par uzticamo sabiedroto kā bibliotēku darbiniekiem, tā apmeklētājiem.”

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR), kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, var kalpot par platformu dažādu institucionāli nozīmīgu procesu attīstībai, tostarp kultūras jomā. Bibliotēku nozare Latvijā ir plaša; to kopumā veido 1505 bibliotēkas, tai skaitā 770 pašvaldību publiskās bibliotēkas, kas nodrošina bibliotekāros pakalpojumus pašvaldību iedzīvotājiem. Reformu var izmantot arī kā iespēju, lai Latvijas bibliotēku tīklu padarītu atbilstošāku mūsdienu sabiedrības interesēm un vajadzībām, koplietojot resursus, apmainoties zināšanām vai pārstāvot cits cita intereses jaunizveidotajos novados.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ministrs, uzrunājot diskusijas dalībniekus, uzsvēra, ka ir svarīgi, lai pašvaldības, veicot arī turpmākas reorganizācijas un pilnveidojot savas darbības struktūru bibliotēku jomā, nesamazina pakalpojumus iedzīvotājiem, bet mainot, piemēram, pārvaldes veidu, sasniedz mērķi – uzlabo un nodrošina vienotas prasības sniegtā pakalpojuma kvalitātei.

Ministrija ir uzsvērusi, ka ATR ieviešanā ir svarīgi nodrošināt pakalpojumu pieejamību – saglabāt pakalpojumus vietējā līmenī un veidot priekšnoteikumus tālākiem uzlabojumiem. Pēc reformas ieviešanas ir uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte, un ar lielāku finanšu resursu pašvaldībām ir iespējams nodrošināt savus iedzīvotājus ar tiem nepieciešamo pakalpojumu apjomu atbilstošā kvalitātē.

Ikvienam iedzīvotājam jābūt iespējai saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas, un VARAM ieskatā lieliska iespēja, kā saglabāt pilnvērtīgu bibliotēku tīklu arī turpmāk, ir papildu funkciju uzņemšanās, tām kļūstot arī par informācijas centriem: nodrošinot bibliotēku tīkla iekļaušanos “vienas pieturas” principa īstenošanā, sniedzot valsts pārvaldes pakalpojumus tuvāk iedzīvotājiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

VARAM atzīmē, ka ministrija uzsākusi Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru jeb VPVKAC reformu, kas līdz 2025. gadam paredz paplašināt VPVKAC teritoriālo pieejamību līdz gandrīz 600 punktiem, iesaistot bibliotēkas. Šobrīd VPVKAC strādā jau 13 bibliotēkās. VARAM aicina pašvaldības izmantot esošo bibliotēku tīklu, lai tādējādi pilnveidotu valsts un pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, jo redzams, ka bibliotēkas un bibliotekāri jau daļēji palīdz ar dažādu formalitāšu kārtošanu virknē novadu.

Plašāk par sarīkojumu un balvu mūsu bibliotēkai lasiet laikrakstā “Bauskas Dzīve” otrdien, 3. maijā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (4)

  1. Jauka ziņa.Prieks par mūsu čaklajām bibliotekārītēm.Lai ar turpmāk nes gudrības nastas uz Bauskas zinību stropu.

    14
    1
  2. Bauskas bibliotēka tiešām ir labākā! Paldies par jaunievedumu – grāmatu pakomatu! Tas tiešām ir fantastiski, jo vairs nav jārāpjas uz trešo stāvu. Novēlu kādreiz (pārskatāmā nākotnē) tikt pie piemērotām, mūsdienīgām telpām!

    16
    1
  3. sava laika, studejot uznemumu un personala vadibu ari smelies zinibas. pazina zinaja teikt, ka ari ritausma esot loti laba bibliot… ar to ari apsveicam…

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.