Skaistkalnē un Kurmenē gūst iedvesmu

Brīvprātīgie mācās «Caritas akadēmijas» rīkotajos semināros

Skaistkalnē un Kurmenē bija organizēts seminārs, kurā nodibinājums «Caritas Latvija» aicināja piedalīties Jelgavas diecēzes un Rīgas arhidiecēzes draudžu priesterus un pārstāvjus, lai pārrunātu brīvprātīgo darbu. Tradicionāli mājastēva lomu šādās reizēs uzņemas vietējās draudzes.

Baltinbaltajā ziemas dienā, 10. decembrī, Ziemassvētku gaidīšanas laikā, pirmā sastapšanās bija Skaistkalnes katoļu dievnamā. Šeit ieradās ticības brāļi un māsas no Ilūkstes, Subates, Jēkabpils, Salaspils, Siguldas, kā arī no Rīgas un tuvākajām draudzēm – Skaistkalnes, Bauskas, Iecavas, Bruknas. Visus viņus saista latīņu vārds «caritas», kas nozīmē ‘žēlsirdība, mīlestība uz Dievu un tuvāko’.

Kopā ar skaistkalniešiem un viesiem šajā dienā bija un Svēto misi vadīja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.

Trīs gadu simti
Tā kā daudzi Skaistkalnes svētnīcu apmeklēja pirmo reizi, prāvests Andrejs Mediņš iepazīstināja ar dievnama vēsturi un raksturoja pārvērtības, kas jau notikušas un turpinās. Sniedzot ieskatu pagātnē, viņš sacīja, ka šajā vasarā svētnīcai svinēta 330. gadskārta. Tik ilga laika ietekme ir neizbēgama, un atjaunotnei vajadzīgs komplekss risinājums. Sākts ar pamatu nostiprināšanu un katakombu jeb pagraba telpu sakārtošanu, kur nepietiekamas ventilācijas dēļ bija krājies mitrums un pelējums. Pašlaik turpinās bēniņu siltināšana. Tad majestātiskajā svētnīcā būs radīts vienmērīgs temperatūras režīms, kas no bojāšanās pasargās interjeru. Pazemes daļas sakārtošanai ir tāds efekts, ka apsildes izmaksas niecīgas.

Svētās ģimenes kapelas un svētā erceņģeļa Miķeļa sveču kapelas izveide mainījusi baznīcas centrālo daļu, no kuras tagad ir ieeja šajās lūgšanu vietās. Tās ir norobežotas telpas, paredzētas individuālām un grupu lūgšanām.

Vērtīgs sakrālais mantojums
Sākotnējo izskatu atgūst kancele, kurai noņemti pieci līdz septiņi vēlāka laika pārkrāsojuma slāņi. Restauratore Līga Jansone skaidro – lai konstatētu oriģinālās apdares polihromiju, tika veikts skrupulozs izpētes darbs, izmantojot gan mikroskopiju, gan ķīmiskās metodes. Tādējādi iegūti fakti, kas apstiprina barokālo kokgriezumu sākotnējo krāsojumu un zeltījumu. Pieredze vairākos objektos, kā arī sadarbība ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un citiem speciālistiem ļauj kancelei pamazām atgūt savu sākotnējo krāšņumu. Kanceles atjaunošanas darbos savu pienesumu devusi arī vecmeistare restauratore Zinaida Grīnfelde, kuras ilggadējā darba prakse saistāma ar baroka laika mākslu.

Skaistkalnes Dievmātes, Latvijas Ģimeņu aizbildnes, altāris līdz Jaunajam gadam būs sakopts un saposts. 1. janvārī paredzēts Dievmātes atkalkronēšanas dievkalpojums. Papildināts solu skaits, jaunie darināti pēc veco parauga. Aivars Mežkazs restaurējis oriģinālos solus ar barokāliem dekoratīviem solu galiem, kā arī izgatavojis jaunus un saņem atzinību par meistarīgu darbu.

Iekštelpās pašlaik satraucošākais ir centrālais, 12 metrus augstais, iespaidīgais altāris, kurā iemājojuši ķirmji, kas neatgriezeniski bojā koka daļas. Pieļaujamais risinājums ir hermētiski noslēgt dievnamu, to piepildīt ar speciālu gāzi, noturot vērtīgās iekārtas šādi izveidotā kamerā, lai glābtu iespējamo.
Pēc baznīcas apskates viesi ieturēja siltas pusdienas svētā Franciska kafejnīcā, kas tapusi, pārveidojot kādreizējās kūts telpas.