Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskas literātu apvienībai šis ir 60. gads

Bauskas literātu apvienībai šopavasar svinama 60 gadu izturības jubileja. Laika plūdumā protokolu vietā saglabājušās tikai regulāri, ar nelieliem pārtraukumiem drukātās literārās lappuses vietējā laikrakstā, kas tagad nes «Bauskas Dzīves» nosaukumu, un četras ar sabiedrības atbalstu iznākušās literātu kopgrāmatas «Mēs – no Bauskas», «Akmeņi zied», «Trešais vārds» un «Sirds dzirde».

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: pixabay.com

Pie savām dzejas grāmatām tikuši Ināra Druva, Rūdolfs Saulājs, Sandra Cīrule, Inta Baltgalve, Ivars Kārkliņš un citi mūsu literātu brālības dalībnieki. Diemžēl vairākiem lasītāju iecienītiem autoriem dažādu iemeslu dēļ sapnis izdot savu dzejoļu grāmatu nav piepildījies.

I. Baltgalve uzskata, ka dzeja ir pieslēgšanās informācijas laukam. Foto: la.lv

Pie literātu apvienības šūpļa tās dzimšanas pavasarī kūmās stāvēja literatūras kritiķis, dzejnieks, rakstnieks, žurnālists novadnieks Reinis Ādmīdiņš. Apvienības vadītāji vai koordinatori tuvākajā pagātnē nav bijušas vēlētas vai ieceltas personas, bet kāds no laikraksta redakcijas žurnālistiem, kas uzturēja ciešas saites ar
literātiem, organizējot dzejas lasījumus, tiekoties laikraksta redakcijā un atlasot tekstus kārtējai literārajai lappusei.

LITERĀTU grupas dialogs ar Mēmeli Bauskā šī gadsimta sākumā. Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.

Atmiņa glabā piedalīšanos Dzejas dienās rajona/novada skolās un kultūras namos, arī baušķenieku literāri muzikālo priekšnesumu Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā pēc muzeja direktores Gaidas Jablovskas ielūguma.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sešdesmit gadu ilgo vēsturi nevar izstāstīt vienā elpas vilcienā, bet kādu epizodi no pirmsākumiem ir vērts atcerēties, lai jaunajai paaudzei un tiem, kuri jau piemirsuši, raksturotu rakstītā vārda galveno uzraugu Latvijas PSR Ministru padomes Galveno pārvaldi valsts noslēpumu aizsardzībai presē (GLAVĻIT) un tā darbības postošās sekas pat par neizteiktu vārdu.

Bauskas literātu apvienības pirmajā gadskārtā, 1963. gada februārī, baušķenieki bija uzaicinājuši ciemos Latvijas Universitātes studentus, Rīgas jauno literātu apvienības biedrus un jaunos autorus no Jelgavas. Šim notikumam veltītajā lappusē «Vārds jaunajiem autoriem» 31. janvāra numurā bija publicēts
tolaik vēl studenta, daudzus gadus vēlāk žurnāla «Karogs» galvenā redaktora, nu jau mūžībā aizgājušā dzejnieka Māra Čaklā dzejolis – himna dabas spēkam, kas nepazīst robežu. Zemteksts bija tik nepārprotams, ka tas satracināja «dzelzs aizkara» sargātājus ne tikai rajonā, bet arī republikas komunistiskās ideoloģijas nesēju augšējos slāņus. Nav gan zināms, kādu sodu saņēma avīzes toreizējais redaktors Rihards Grenctāls – mutvārdu brīdinājumu vai ierakstu partijas dokumentos.

Bauskas literātu apvienības 60 gadu jubileju ieskandinot, «Bauskas Dzīves» drukātā izdevuma 11. februāra numurā publicēta īpaša Literārā lappuse.

Teksts: DAINA CĪRULE

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.