Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskas novadā ar ministrijas atbalsta programmu 18 mājsaimniecībās ierīkoti saules paneļi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajai atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās pieteikšanās rit jau ceturto mēnesi. Līdz šim populārākā aktivitāte iedzīvotāju vidū ir saules elektrostacijas uzstādīšana (1235 realizēto projektu), mazāk izmantota ir pieslēguma izveidošana pilsētas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem, programmā izprojektējot un mājsaimniecībā izbūvējot siltummezglu, kā arī vēja ģeneratoru uzstādīšana, portālu informēja VARAM pārstāvis Miks Strazdiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš atklāja, ka Bauskas novadā kopumā atbalsta programmā līdz 15. jūlijam atbalstītas 20 mājsaimniecības: Iecavā – 5,  Codes pagastā – 3, Vecumnieku pagastā – 2, Bauskā – 2, Brunavas, Gailīšu, Kurmenes, Bārbeles, Rundāles, Ceraukstes, Īslīces, Vecsaules pagastā katrā pa vienai.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Bauskas novadā populārākā atbalsta aktivitāte ir saules paneļu iegāde: kopumā 18, izvēlēti arī trīs siltumsūkņi (viena mājsaimniecība uzstādījusi gan saules paneļus, gan siltumsūkni).

M. Strazdiņš pastāstīja, ka saules paneļus mūspusē iegādājas vidēji par 7500 eiro ar aptuveni 4000 eiro lielu valsts atbalstu. Zemākās saules paneļu iegādes izmaksas: 3769,09 eiro, no kuriem 2500 eiro ir valsts atbalsts. Augstākās saules paneļu iegādes izmaksas Bauskas novadā bijušas – 11 517,39 eiro, no kuriem 4000 eiro ir valsts atbalsts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ministrijā norādīja, ka izlēmīgākie jau ir pieteikušies, visticamāk, citus šī atbalsta izmantošanai attur tas, vai ir veikti attiecīgi priekšdarbi un vai cilvēki var atļauties sākotnēji finansēt programmā paredzēto aktivitāšu realizācijas izmaksas un pēc tam pretendēt uz daļēju to kompensāciju. Tāpēc vēl daudzi domā, analizē, vērtē un, iespējams, nogaida.

Par konkrētu iedzīvotāju pieredzi ziņo laikraksts “Staburags”, kas ļauj iepazīties ar Mucenieku ģimenes nonākšanu līdz solim, kad paši var ražot elektroenerģiju.

Veļas žāvētājs un datori “ēd” visvairāk

Jautājums par saules paneļu uzstādīšanu Mucenieku ģimenē gaisā virmoja kādu laiku, valsts atbalsta programma bija pēdējais grūdiens lēmuma pieņemšanā. “Uz to pamudināja arī elektroenerģijas sadārdzinājums. Izrēķinājām, ka iespējamais valsts finansiālais atbalsts sedz gandrīz trešo daļu izmaksu, tādēļ jau marta sākumā pieņēmām lēmumu, ka mūsu mājsaimniecībai saules paneļi būs izdevīgs risinājums. Elektroenerģijas patēriņš kopš Covid-19 pandēmijas sākuma bija krietni pieaudzis. To lielākoties veicināja attālinātās mācības un darbs no mājām. Man ir trīs bērni. Veļas mazgājamā mašīna, veļas žāvētājs un daudzas citas ikdienas elektroierīces tiek izmantotas bieži, un tās kopumā daudz patērē,” stāsta Signe Muceniece. Vidējais ģimenes elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 300 kilovatstundu mēnesī — vasarā mazāk, ziemā vairāk. Lai noskaidrotu, kura no ierīcēm patērē visvairāk elektroenerģijas, Mucenieki iegādājās gudro rozeti, kas izmēra, cik katra konkrētā elektroierīce patērē. Secināts, ka vislielāko patēriņu mājsaimniecībā rada veļas žāvētājs, kuru ģimene, vismaz aukstajos gadalaikos, kad veļu nevar žāvēt laukā, izmanto bieži. Tāpat pierādījās, ka attālinātais darbs no mājām, kura dēļ ikdienā ilgstoši tiek darbināti vairāki datori, krietni palielina elektroenerģijas patēriņu. Pretēji gaidītajam, vismazāko pienesumu patēriņā rada ieslēgtais apgaismojums, jo savulaik uzstādīts LED apgaismojums. No “melnā saraksta” izspruka arī ledusskapis, par kuru Signei sākotnēji bija aizdomas, ka tas patērē krietni vairāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nestandarts atsijā piegādātājus

Lai tiktu pie saules paneļiem, vajadzēja izvēlēties piegādātāju un sākuma periodā to bijis daudz. Viens no palīginstrumentiem šī jautājuma risinājumā bija Facebook.com diskusiju grupa “Saules paneļi Latvijā — diskusiju grupa”, kurā ar pieredzi un viedokļiem dalās gan tie, kuri saules paneļus jau uzlikuši, gan tie, kas tikai gatavojas, gan paši uzstādītāji. Tāpat nepieciešamo informāciju varēja gūt no dažādiem vebināriem, ko rīkoja uzņēmumi, kas uzstāda paneļus, kā arī VARAM publiskotās informācijas.

“Kopumā piegādātāja izvēle prasīja aptuveni divas nedēļas. Izvēlētajiem uzņēmējiem sūtījām pieprasījumu, gaidījām, kamēr atpakaļ saņēmām atbildi ar piedāvāto risinājumu un izmaksām. Mums savā ziņā bija nestandarta gadījums, proti, aprēķinājām, ka mājai nepieciešami 14 saules paneļi, savukārt standarta piedāvājumā uzstādītājiem pārsvarā bija cits paneļu skaits. No uzstādītājiem nebija atsaucības pārrēķināt piedāvājumu cita skaita paneļu risinājumam, bet mums bija nepieciešams tieši konkrētais paneļu skaits. Izvēli veicām starp “Elektrum” un “Enefit” piedāvājumu, galarezultātā izvēloties otro,” stāsta Signe. Nepieciešamās jaudas aprēķinus, kas nosaka, cik daudz saules paneļu nepieciešams mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa nodrošināšanai, veica Signes vīrs Edgars.

Jāņem vērā ēnojums un jumta leņķis

Martā tika parakstīts līgums ar uzņēmumu par saules paneļu uzstādīšanu, veikta pirmā iemaksa, kam sekoja aptuveni trīs mēnešu ilga gaidīšana. Kopējās izmaksas par 14 uzstādītajiem saules paneļiem Mucenieku ģimenes gadījumā bija 7600 eiro, no kuriem aptuveni trešo daļu pēc dokumentācijas sakārtošanas atmaksās no valsts izstrādātās atbalsta programmas. Šobrīd atbalsta pieprasījums vēl ir sagatavošanas procesā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līgumā bija punkts, kas paredzēja, ka paneļi tiek uzstādīti līdz augustam, taču bija bažas, ka termiņā iekļauties neizdosies — diskusiju grupā, kā arī draugu vidū bija atsauksmes, ka pieprasījuma dēļ uzņēmējiem ir saspringts grafiks, trūkst materiālu, līdz ar to termiņos neizdodas iekļauties. Efektīvākais saules paneļu elektroenerģijas ražošanas periods patiesībā ir ļoti īss — vasaras saulainie mēneši, līdz ar to bija cerība, ka paneļus uzstādīs pēc iespējas ātrāk. Piemēram, novembrī, paneļu efektivitāte ir minimāla. Jūlijā Mucenieki saņēma priekpilnu zvanu — jau nākamajā dienā paneļi tiks uzstādīti. Signe slavē darbinieku izdarību, saules paneļi tika uzstādīti rūpīgi un raiti vienas dienas laikā.

Saules paneļu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no mājas jumta leņķa, ēkas novietojuma attiecībā pret sauli un noēnojuma. Mucenieku ģimenes gadījumā divi saules paneļi rītā un vakarā ir ēnā, tieši šī iemesla dēļ bija nepieciešami tieši 14 paneļi, lai novērstu saražotā patēriņa starpību, ko rada ēnojums.

Kopš 5. jūlija Mucenieku mājas saules paneļi ražo elektroenerģiju. Bez paneļiem uzstādīts arī invertors, kas apkopo, laiž tīklā, rēķina un izskaitļo saražoto elektroenerģiju. Statistikai par saražoto elektroenerģiju Signe seko līdzi aplikācijai telefonā, kā arī “Elektrum” vietnē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Saražotais ziemā būs jāatpērk

Pirmajās dienās, kad saule mijās ar mākoņiem un reizēm lija, paneļi saražoja mazliet vairāk par 20 kilovatstundām elektroenerģijas. Savukārt saulainās dienās saražotais apjoms bija ap 30 kilovatstundām. Tā kā vidējais dienas patēriņš 100 kvadrātmetru mājā ģimenei ir 10 kilovatstundas, tātad trešā daļa līdz puse saražotā tiek tērēta šobrīd, puse no saražotā aiziet krājumos ziemai. “Taču jāņem vērā, ka uz katru fāzi ir jaudas ierobežojums, cik iespējams iegūt, ja paneļi ražo uz pilnu jaudu — 1,7 kilovatstundas. Ja, piemēram, veļas žāvētājs patērē 3,5 kilovatstundas, tad no saules paneļa varu dabūt tikai pusi nepieciešamā patēriņa. Pēc šī brīža pieredzes secinu, ka visprātīgāk ir jaudīgākās ierīces izmantot dienas vidū, ja tas ir iespējams, jo tad es tērēju saules paneļu saražoto. Tas, ko atdodu tīklam, man pēc tam ir jāatpērk par sadales pakalpojumu cenu, par velti atpakaļ tas nenāk, tādēļ izdevīgāk ir tērēt uzreiz,” skaidro Signe. Aplikācija telefonā ļauj sekot līdzi detalizētam pārskatam — cik elektroenerģijas saules paneļi ir saražojuši konkrētajā dienā, un kāds ir tās dienas patēriņš. Šobrīd tas nedaudz līdzinās jaunai rotaļlietai — ar interesi tiek sekots līdzi, cik konkrētajā dienā saražots, kāds varētu būt iemesls jaudas zudumam vai, tieši otrādi, maksimālai efektivitātei. Visaugstākā efektivitāte ir saulainās dienās, taču nedrīkst būt pārāk karsts, jo uzkarstot paneļi nedaudz zaudē ražošanas jaudu.

Saules paneļi efektīvi kalpo aptuveni 25 gadus. Tos nedrīkst skrāpēt vai kā citādi mehāniski bojāt. Produktivitāti mazina ne tikai laikapstākļi, bet arī putekļu kārta, ziedputekšņi, putnu izkārnījumi, sniegs, lapas un skujas — viss, kas nonāk virsū. Taču īpaša kopšana nav nepieciešama, lielākoties pietiek ar periodisku lietu, sevišķi, ja jumts pietiekami slīps. Uzstādīšanas darbiem ir divu gadu garantija, invertoram — desmit gadu, bet pašiem paneļiem ir divpadsmit gadu garantija.

Prātu jauc divas atbalsta programmas

Kopainu par saules paneļu efektivitāti un ieguvumiem ģimene sapratīs pēc ilgāka laika posma, bet pagaidām ar jauno elektroenerģijas sistēmu ir apmierināti. “Sākumā bija nesaprašana attiecībā uz formalitātēm ar uzstādīšanas atļaujām un atbalsta nosacījumiem, turklāt vienlaikus tika sāktas divas atbalsta programmas — šī, kuru administrē VARAM, un finanšu institūcijas “Altum” pārraudzītā. Otrajā process atšķiras — vispirms tiek slēgts līgums ar “Altum”, un tikai tad tiek meklēts uzņēmējs, kas paneļus uzstādīs. VARAM izstrādātajā atbalsta programmā vispirms viss tiek izdarīts un tad tiek saņemta atbalsta summas atmaksa. Daudzi apjuka un izdarīja nepareizi, piemēram, noslēdza līgumu, pirms atbalsta programma stājās spēkā, līdz ar to šāda līguma izmaksas programmas ietvaros nav attiecināmas. Tāpat sākotnēji bija neizpratne par programmas nosacījumiem, par to, ka ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā. Tāpat, aprēķinot nepieciešamo jaudu, jāņem vērā, ka atbalsts tiek paredzēts sistēmai, kas ir domāta pašpatēriņam, tātad nevajadzētu plānot pārāk lielas jaudas sistēmu. Vairāki paziņas uzlika saules paneļus, taču atbalstu nesaņēma, jo bija neprecīzi sapratuši nosacījumus. Mēs ceram, ka ar atbalsta saņemšanu aizķeršanās nebūs un visus nosacījumus izpildīsim. Es ticu, ka saules paneļu uzstādīšana ir tā vērta pat bez valsts atbalsta, piedevām pašreizējā elektroenerģijas izmaksu pieaugumā. Uzņēmējs aprēķināja, ka mums paneļi atmaksāsies 13 gados, pēc mūsu aprēķiniem, ņemot vērā elektroenerģijas cenas pieaugumu, kā arī ņemot vērā valsts atbalsta apmēru — drīzāk.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tiešsaistes vebinārā atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem

Ceturtdien, 4. augustā, pulksten 12 VARAM rīko kārtējo  tiešsaistes vebināru par atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, kur iedzīvotājiem būs iespēja iegūt atbildi uz sev interesējošiem jautājumiem – tos iesūtot iepriekš vai uzdodot tiešraides laikā ministrijas facebook lapas komentāru sadaļā.  

Vebinārā atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem sniegs un informēs par atbalsta programmas aktualitātēm VARAM parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs, klimata pārmaiņu departament p.i. Raimonds Kašs un Gints Kārkliņš,  ”Vides investīciju fonda” finanšu vadītājs.  

VARAM izstrādātā programma paredz atbalstu šādām aktivitātēm: 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

·         pārejai no esošām fosilo energoresursu (dabasgāze, ogles, dīzeļdegviela) apkures iekārtām uz jaunām atjaunojamo energoresursu apkures iekārtām (biomasas granulu katli, saules kolektori, siltumsūkņi); 

·         jaunu atjaunojamo energoresursu iekārtu elektroenerģijas ražošanai iegādei (saules paneļi, vēja ģeneratori) (neņemot vērā dzīvojamās mājas pašreizējo apkures veidu); 

·         pieslēguma projektēšanai un izveidei centralizētai siltumapgādes sistēmai (neņemot vērā dzīvojamās mājas pašreizējo apkures veidu). 

Vebināru varēs vērot ministrijas facebook lapā. VARAM aicina iedzīvotājus jau laikus iesūtīt jautājumus izveidotajā notikumā diskusijas sadaļā vai uzdot jautājumus tiešraidē komentāru sadaļā.  

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (11)

  1. Da nu baigais tur valsts atbalsts, vajag jau arī kapitālu, lai tos paneļus uzliktu. Ok tagad kad tarifs ir augsts tad atmaksājās īsā laikā, bet ja cena kritīs, tad ieguldījums atmaksāsies daudz ilgākā laika periodā, iespējams, saules paneļi būs jau nokalpojuši…

  2. Vāja jauda.Ja gribi elektrisko plīti vai vienlaikus darbināt veļas mašīnu un ūdens boileri-čušs.Puse elektro tāpat jāpērk no tīkla.

  3. par apkures un citām cenām runājot. Ja valdība spriež par apkures dotācijām, tad runa ir ka tās pienākšoties visiem, par Gausam ar teju miljonu algu gadā un pensionāram ar 20 tk. pensiju mēnesī. Bet, kad ir runa par kolektoru, siltumsūkņu kā arī elektroauto iegādi, tad tur “pie šprices” tiek vienīgi tie, kam jau ir bankā tie desmiti tūkstoši. Kā saka- kam ir- tam tiks dots. Bet ko darīt pensionāram, ja malkas krava “velk” jau uz triju mēnešu pensijas “cenu”? Viņam gaidīt līdz rudenim, kad, varbūt, piemaksās tos 20 eirikus pie pensijas apkures dotācijai un tad pirkt slapju jeb pusslapju malku, kādu lielākoties piedāvā?

  4. Jau lasām,ka sadales tīkls ies pārbaudēs nervus čakarēt.Ka liekā enerģija ,kas vasarā tiek laista tīklā,ziemā būs jāpērk atpakaļ pa dārgo.Paneļu īpašnieks,ja enerģija paliek pāri,citiem saviem īpašumiem to izmantot nevar. Tad visādas apkalpošanas maksas. Tu par savu naudu uzstādi paneļus,lai būtu lētāk,bet valsts pa apkārtceļiem tevi čakarē,jo tu pa lēto gribi dzīvit.Vārdos mēs esam par zaļo enerģiju,darbos to vien darām ,kā domājam ,kā apčakarēt tos, kas domā un dara.Vai ne,ierēdņi?

  5. Arprats….. Pateiksu godigi, pastradajot pašam uz jumta un pasaucot elektriki man 5.85 kw sistema ar 10 kw invertoru izmaksaja pilnigi viss plus minus ar nodokliem 4850. Izdariet secinajumus pasi cik adekvatas ir cenas tirgū. Es skaitiju naudu lidzi jo tai sistemai ir sevi jaatpelna. Montāža bija jūlija, tagad cenas ir vēl labākas ja pameklē! Papildus izdevumi pāris auksti aliņi lai 2 dienu laikā to samontetu pats, jo vasarā uz jumta ir reāli karsts!

    2
    1
  6. Saņēmu jauno gāzes rēķinu, izlīdzinātais ikmēneša maksājums 370.77 € aprēķināts saskaņā ar šobrīd spēkā esošo diferencēto tirdzniecības gala tarifu, prognozēto vidējo mēneša patēriņu objektā un sadales pakalpojuma fiksēto maksu, iepriekšējo 100 eiro vietā. Vai griezt gāzi nost?

  7. Jāpāriet laikam uz gāzi.Granulās man sanāk 400 euro mēnesī,tobišh viena tonna mēnesī!

    1
    1
  8. Iet dzīvot pie Pleša,viņam problēmu nav un vēl citiem sola atrisināt. Rēķins stipri līdzīgs, bija 90 ,tagad 410.

  9. Diez ko Signe, VARAM un visi pārējie rakstā minētie teiks, kad tas Enefit vai Elektrum piesaistītais “uzņēmējs” no tā jumta nokritīs.. attēlos neviena individuālā aizsardzības līdzekļa nav. Ne ķiveres, ne siešanās mehānismi utt.
    Te ieteiktu darba inspekcijai arī uztaisīt interviju ar ēkas īpašnieci.

    1
    2
  10. Gribetos dzirdet arhitekta viedokli—ka var nesoshajam konstrukcijam uzlikt svaru kas nekad nav bijis paredzets. Tai pasha laika ja nem vera deep cycle bateriju cenu un vinu dzivoshanas ilgumu nekada liela ekonomija nav

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.