Reklāma

Bauskas novadā nedrošā ledus laika periods netiek noteikts

www.bauskasdzive.lv Pēc atkušņa mūspuses upju ūdeņos vietām sasaluši vižņi, citviet izveidojusies jauna ledus kārta, ko sedz sniegs.

Laikā, kad uz vietējām ūdenstilpēm atsākusies veidoties ledus kārta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina būt piesardzīgiem. Vairākas pašvaldības izdod atsevišķu rīkojumu par aizliegumu kāpt uz ūdenstilpju ledus, bet Bauskas novadā šāda kārtība nav ieviesta.

2016. gadā Latvijā spēkā stājas grozījumi Zemes pārvaldības likumā, kas paredz pašvaldībām tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās teritorijā esošo iekšzemes ūdeņu ledus. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants paredz, ka par atrašanos uz ledus pēc noteikta aizlieguma var sodīt ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit eiro. Savukārt, ja tas darīts alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, – ar naudas sodu no piecpadsmit līdz simt eiro.

Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis atklāja, ka Bauskas pašvaldībā nav ieviests regulējums, kurš nosaka paaugstinātu ledus bīstamību konkrētā periodā un par kura pārkāpšanu personas varētu tikt administratīvi sodītas. Vietvaras likumsargiem ir bijuši ierosinājumi šādu praksi ieviest arī Bauskas novadā, taču priekšlikumi netika atbalstīti.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka arī šogad pašvaldības policija veic preventīvo darbu, apsekojot ūdenstilpes ziemas sezonā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nepilngadīgām personām, ar kurām tiek veiktas pārrunas un informatīvais darbs par bīstamību un draudiem, atrodoties uz ledus.

«Arī pieaugušos pašvaldības policisti uzrunā, bet jāņem vērā, ka pieaugušais pats ir atbildīgs par savu drošību, izvērtējot, vai var kāpt uz ledus konkrētā brīdī vai nevar,» norāda B. Ostrovskis, piebilstot, ka  brīžos, kad likumsargi  ir bijuši pie vietējām ūdenskrātuvēm, uz ledus cilvēki nav konstatēti. Pašvaldības policijas priekšnieks ir pārliecināts– ja ir stiprs sals un biezs ledus, tad pašvaldības policijai nav pamata pieaugušos dzīt prom no ledus.

Tikmēr glābēji atgādina, ka ledus ir trausls un ielūzt tajā pavisam vienkārši var ne tikai makšķernieki, bet arī iedzīvotāji, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu.

“Ik gadu ziemā vairāk nekā desmit cilvēku ielūzt ledū un noslīkst. Pat tad, kad ledus ir kļuvis biezs, ir vietas, kur ūdenstilpnes neaizsalst. Tās ir vietas, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks ūdens, upju grīvās un sašaurinājumos, kuģošanas ceļos, zem tiltiem, zvejnieku izcirsto āliņģu vietās. Ledus izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti. Jāielāgo, ka ledus kārta uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna, tomēr cilvēkiem nereti veidojas maldīgs priekšstats, ka ledus ir izturīgs,” stāsta VUGD pārstāve Agrita Vītola.

Ko darīt, ja tomēr esi ielūzis ledū:

  • saglabā mieru;
  • turi galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ;
  • nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus. Tā vietā vienmērīgi kustini kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus;
  • elpo pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
  • ja iespējams, sauc palīgā;
  • ja soma vai smags mētelis velk uz leju, mēģini no tiem atbrīvoties;
  • pagriezies ar seju uz to pusi, no kuras atnāci un noliec rokas uz ledus. Izstiept rokas pēc iespējas tālāk;
  • mēģini uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un izstumt sevi no ūdens;
  • izkļūstot no ūdens, nevajag uzreiz celties kājās! Labāk ritināties prom no bīstamās vietas vai rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci;
  • tiekot krastā, neapstājies, bet turpini kustību un pēc iespējas ātrāk doties uz tuvāko silto vietu.

Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams ņemt līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.

Ko darīt, ja Jūs redzat, ka cilvēks ir ielūzis:

  • jāzvana 112. Jānosauc dispečeram adrese vai jāizskaidro, kā nokļūt līdz notikuma vietai. Jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem;
  • lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus. Netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 – 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 – 3 metru attālumā;
  • izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību.



Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

  1. Visvieglāk neuzņemties atbildību, lai tie pārgalvji uz savu galvu iet un urbj caurumus, izpeldās un ja gadās arī noslīkst. Pašvaldības policija tāpat ir pārgurusi, lai vēl te nodarbotos ar neprāšiem, kas ledus izturību grib pārbaudīt. Bērniem arī nav ko apkārt vazāties, lai sēž mājās un glauda viedierīču ekrānus.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.