Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskas peldbaseina apmeklējuma cena pieaugusi

Bauskas novada dome apstiprinājusi Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) daudzfunkcionālā sporta un atpūtas centra «Bauskas peldbaseins» jauno maksas pakalpojumu cenrādi, kas spēkā ir no šī gada 3. oktobra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

BJSS direktore Biruta Grantiņa uzskata, ka jaunie izcenojumi ir pietiekami adekvāti. «Ja palūko citu apkārtējo pašvaldību peldbaseinu cenas, mūsējās ir draudzīgas. No pirmdienas līdz piektdienai ir divi eiro klāt, bet brīvdienās trīs eiro. Nemācēšu pateikt, kas būs Pasvales baseinā Lietuvas pusē, jo tur pagaidām pakalpojumu cenrādis nav mainīts,» teic B. Grantiņa un piebilst, ka apmeklētāju skaita samazināšanos pašlaik novērot nevarot, taču apzinās, ka cilvēki šajā laikā stingri izvērtēs, kā tērēt savus ienākumus.

BJSS direktore uzsver, ka Bauskas peldbaseinā nemitīgi tiek domāts par ekonomiju. Temperatūra grīdām ir samazināta līdz plus 17 grādiem, darbdienās darbojas tikai viena pirts. «Ja spīd saule, pateicoties lielajiem logiem, telpas ļoti uzsilst un ir kā siltumnīcā plus 34, plus 35 grādi. Ja apmeklētāju brīvdienās būs vairāk, darbosies divas pirtis, ja klientu būs ļoti daudz, strādās arī trīs pirtis. Gaisa un ūdens temperatūru mēs samazināt nevaram, jo Ministru kabineta noteikumi nosaka konkrētas ūdens un telpas temperatūras standartus, un mums ir nepieciešams tam sekot,» komentē B. Grantiņa.

Bauskas peldbaseina iepriekšējais cenrādis.
Bauskas peldbaseina cenrādis no šī gada oktobra.

Viņa atklāja, ka vidēji dienā apmeklētāju skaits ir ap 40 cilvēku. Peldbaseina «top» mēneši ir novembris, decembris, janvāris, februāris un marts. Brīvdienās šajā laikā mēdz būt arī vairāk nekā 300 apmeklētāju dienā. Peldbaseina rekords, kas pieredzēts tā darbības laikā, ir 365 cilvēki vienā dienā. Sākoties siltākam laikam un dārza darbiem, aprīlī apmeklētāju skaits strauji sarūk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Par nākamo gadu vēl esot pāragri spriest. Šī gada martā par 28 tūkstošiem kilovatu saņemts rēķins 5900 eiro, šobrīd tiek gaidīts septembra rēķins, kuru prognozē jau 13 700 eiro apmērā.

«Pašvaldībā izskanēja ierosinājums trīs dienas strādāt un trīs būt slēgtiem, taču tas nav racionāli, jo ūdens tāpat ir jāfiltrē, jāhlorē. Drīzāk peldbaseins darbu varētu sākt oktobrī un noslēgt aprīlī. Šos septiņus mēnešus mēs kaut kā izvilktu. Vajadzētu lūkot uz papildus peļņas avotiem, iespējams, jāaktivizē apkārtējie uzņēmumi, lai te rīko kādus savus pasākumus,» spriež B. Grantiņa.

Pasvales peldbaseina komanda ir īpaši gandarīta par saņemto finansējumu no Sporta atbalsta fonda, atzīst Pasvales sporta skolas direktore Ērika Urbonavičiene. Foto: jp.lt

Tikmēr Pasvales sporta skolas direktore Ērika Urbonavičiene apliecināja, ka līdz jaunajam gadam peldbaseina cenrādis netiks mainīts. Arī pirtis darbosies kā ierasti – darbdienās divas, bet brīvdienās būs pieejamas visas četras – turku, infrasarkanā, sauna un lietuviešu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Taču apmeklētājiem no Latvijas jāņem vērā, ka no 1. novembra sāksies renovācijas darbi un Pasvales peldbaseins būs slēgts. Ē. Urbonavičiene atklāja, ka sporta komplekss nodots ekspluatācijā 2012. gadā. «Ir pagājuši desmit gadi, un nepieciešams veikt atjaunošanas darbus. Tiks mainīta peldbaseina grīda, ierīkotas ģērbtuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem, renovētas apmeklētāju ģērbtuves, kā arī veikti citi sīkāki darbi. Šī projekta laikā no jauna segumu uzklās skrejceļam, kā arī tiks labots ēkas jumts. Kopējā summa, kas atvēlēta minētajiem darbiem, ir 200 000 eiro, projektu finansē Sporta atbalsta fonds, kuru administrē Izglītības, zinātnes un sporta ministrija un Centrālā projektu vadības aģentūra. Ļoti ceram, ka visu varēs pabeigt līdz šiem Ziemassvētkiem,» optimistiska ir  Ē. Urbonavičiene.

Viņa prognozē, ka pēc jaunā gada cenu izmaiņas būs arī Pasvales peldbaseinā, bet pieaugums būšot ne lielāks par 10 – 15 procentiem.

Elektroenerģijas cenu kāpums pagaidām izdevumos neatspoguļojas, jo līgums ar piegādātāju un cenu noslēgts līdz gada beigām. «Mums ir fiksēta cena līdz 31. decembrim, tāpēc arī rēķins par elektrību nav paaugstinājies, taču taupības pasākumus esam ieviesuši, mazinot apgaismojumu telpās. Higiēnas prasību dēļ nevaram samazināt temperatūru telpās un ūdenim baseinā. Tā kā esam budžeta iestāde, daļu izdevumu kompensē pašvaldība,» saka Ē. Urbonavičiene.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aptuveni desmit procenti apmeklētāju Pasvales peldbaseinā ir no Latvijas. Ē. Urbonavičiene teic, ka domā par pakalpojumu dažādošanu. Tā, piemēram, tagad tiek piedāvāta kineziterapija ūdenī grupām un individuāli.

Elektroenerģijas cenu kāpums izgaismojis to, ko 2018. gadā savā ziņojumā norādīja Valsts kontrole – pašvaldības sākumā jestri aprēķina dažādu infrastruktūras objektu būvniecības izmaksas, bet reti līdz galam pārdomā, cik tad jaunā celtne, tostarp baseins, izmaksās pēc tam. Lielākā daļa jauno baseinu gadā izmaksā vairāk nekā 150 000 eiro, daži pats virs 400 000 eiro. Daļai uzturēšanas izmaksas gada laikā kāpušas pat par 100 000 eiro, ziņo laikraksts “Latvijas Avīze”.

Vai, būvējot šos elektroenerģiju daudz patērējošos objektus, pašvaldības bija ņēmušas vērā, ka varētu sekot enerģijas sadārdzinājums? Pēc Valsts kontroles (VK) teiktā – nav.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Jau revīzijas laikā ar vairākām pašvaldībām kopīgi spriedām – esat uzbūvējuši objektu, parēķiniet, cik maksās tā uzturēšana. Daudzām pašvaldībām bija nepatīkams pārsteigums. Nav mūsu pienākums teikt – vajag vai nevajag, bet mūsu uzdevums ir norādīt, lai pašvaldības ir pret sevi un iedzīvotājiem godīgas, pasakot, cik maksās ne tikai būvniecība, bet arī ikgadēja objekta uzturēšana. Lai pasaka iedzīvotājiem, ko nāksies upurēt, lai varētu atļauties ik gadu baseina uzturēšanai tērēt 200 000–300 000 eiro. Pēc revīzijas Salacgrīvas un Jelgavas novads atteicās no baseinu būvniecības, jo saprata, ka izmaksas tomēr ir pārāk lielas. Nebija nemaz jāsagaida krīze, lai saprastu, cik liela izmaksu pozīcija ir baseini. Diemžēl daudziem tā var kļūt nepanesama,” norāda VK Piektā revīzijas departamenta (pašvaldības, sabiedrības integrācija, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana) direktors Edgars Korčagins.

Jāuzsver gan, ka jebkādu infrastruktūras objektu būvniecības nepieciešamība ir katras vietvaras ziņā. Visas pašvaldības baseinu nepieciešamību argumentē, piesaucot milzīgo noslīkušo skaitu Latvijā, savukārt, runājot par finansiālo pusi, uzsver, ka pašvaldības nav uzņēmumi, kam jādomā par peļņu. Tomēr, kā jau norādīja VK, vietējai varai jāapzinās sava rocība un tās nedrīkst sabiedrību iegrūst nepanesamos aizdevumu un tagad arī komunālo maksājumu slazdos.

E. Korčagins stāsta, ka pēc revīzijas 2018. gadā finanšu pieprasījumu un aizdevumu siets kļuvis krietni kvalitatīvāks, valsts vairs tik vienkārši neaizdod naudu jebkuram ne līdz galam pamatotam projektam. “Nevar būt tā, ka skolu tīklu optimizē, bet tikmēr īsteno vairāku miljonu infrastruktūras objekta projektus,” saka Korčagins.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vai ir kāds ideālais peldbaseinu uzturēšanas mehānisms? Vai ir pieņemami baseinu lielākoties dotēt, nevis tam spēt daļu izmaksu nosegt pašam? E. Korčagins intervijā “Latvijas Avīzei” norāda, ka nav vienas pareizās atbildes uz šiem jautājumiem, jo pašvaldībām ir vien jāspēj turēties budžeta ietvaros. Skaidrs, ka ikvienu baseinu pašvaldības dotē – daži spēj atpelnīt pusi, daži – mazliet vairāk, bet daži spēj atpelnīt labi ja desmito daļu izmaksu. Tomēr jebkuram jaunam objektam būtu jābūt pašvaldības attīstības plānos, bet vēsture rāda, ka pašvaldībām tā bijusi hroniska kaite – īstenot projektus, kuri attīstības plānos neparādās. “Attiecīgi rodas loģisks jautājums – kā interesēs projekts tapis un vai iedzīvotājiem tas vispār nepieciešams?” vaicā Korčagins.

Ella Pētermane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece: “Peldbaseini ir lielie ūdenssaimniecības objekti, un saprotams, ka, palielinoties energoresursu un komunālo pakalpojumu cenām, ir jāpieņem lēmumi ne tikai par to turpmāko darbību apkures sezonā, bet arī par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Jautājums par to, kā samazināt lielās izmaksas, LPS nav izskatīts, taču LPS, vēršoties pie Ministru kabineta ar priekšlikumiem energoresursu krīzes ietekmes mazināšanai, aicināja rast atbalsta mehānismus arī lielajiem pašvaldību sporta infrastruktūras objektiem, kuros ietilpst arī peldbaseini. Ikviens sporta infrastruktūras objekts pašvaldībā ir nozīmīgs, ņemot vērā, ka to izmanto gan bērni, gan arī pieaugušie un tas veicina sabiedrības veselības un fiziskā stāvokļa uzlabošanu, tomēr šo objektu turpmāka darbība pašreizējos apstākļos bez valsts finansiāla atbalsta nav iespējama. Jau tagad aktīvi tiek strādāts pie efektīvākas saimniekošanas, daudzos peldbaseinos tiek ieviesti tehniski uzlabojumi. Vismaz pusē peldbaseinu jau notikušas izmaiņas pakalpojumu cenās – tās pieaugušas par vidēji 30%.”

Avots: Latvijas avīze

 


 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (20)

  1. Pasvaļos baseina dziļums ir 145cm,Bauskā pāri 180cm…Lietuvā olimpiskā čempione peldēšanā,bet Latvijā tikai dziļais neekonomiskais baseins,kurā bērni peld līdz vidum,tad atpakaļ,jo nevar ar kājām aizsniegt grīdu. Kāpēc Bauskā vajadzēja neekonomisko dziļo baseinu,vēl neviens Latvijas čempionāats peldēšanā Bauskā nav noticis un nenotiks,bet visi maksāsim par Birutas neekonomisko dziļo baseinu.

    25
    5
  2. Man trūkst vienas opcijas,eju tikai uz burbuļvannu,bet maksāju gan par dziļo,gan par bērnu baseinu.Jau iepriekš paldies Birutai!

    10
    2
  3. Par trešdaļu jeb 100 000 eiro sadārdzinājusies Bauskas novada baseina uzturēšana. Tad vēl par cik eur sadārdzināsies šis baušķenieku prieks nākamgad? Kas šajā laikā būtu būtiskāk, vai grūtajā brīdī piešķirt visiem brīvpusdienas skolās un bērnudārzos, vai uzturēt šādu megabūvi, ar domu, lai tikai bērni māk peldēt un nenoslīkst. Kaut kā jau pusaudžus grūti piedabūt uz to baseinu iet, jo daudzas preilenes negrib izģērbties un ar savu klasi iet peldēt, tad nu meklē dažādus ieganstus, lai uz to baseinu neietu. Tad kāpēc jāspiež, ja negrib? Grūtajos laikos prātīgāk bija ūdeni izlaist.

    17
    5
  4. Bērnu un jaunatnes sporta skolai celts baseins ar pirtīm, ‘dzakuzi, ūdens “priekškaru” un vēl kafejnīcu iesākuma variantā? Kaut arī it kā esam “garākā nācija” bet, vai tiešām bērniem vajadzīgs tik dziļš baseins, jeb apakšā jau iesākumā bija citas intereses- “apgūt” pēc iespējas vairāk miljonu. Iespējams, ja iedzīvotāju maciņos nodokļu veidā atstātu to naudu, ko “nadzīgi” pašvaldībnieki izšķiež dažādos apšaubāmos projektos ar lielu novada budžeta “piešprici”, tad, varbūt, dzīvotu kā attīstītās valstīs, kur baseini ir bērniem, bet pieaugušajiem domātie ir privātstruktūru “apkalpes zonā”

    8
    2
  5. Visekonomiskākais baseins bailīgajiem peldētājiem ir mājas vanna, var pat pabradāt. Peldētprasme ir spēja peldēt arī dziļumā virs zoda, tas kādreiz dzīvē var glābt dzīvību. Bērniem ir bērnu baseins. Bailīgajiem un citiem ir baseina seklā zona lai savas bailes pārvarētu. Normālajiem ir viss baseins. Sacensībās startē ielecot uz galvas, tāpēc ir dziļā zona.Baseins ir universāls, der peldētājiem un plunčātājiem. Baseins tika uzbūvēts ” miera laikos”, tagad ir enerģētiskā un ekonomiskā krīze.

    6
    3
  6. Cik sacensības ir notikušas? Pāris,neviena Latvijas čempionāta vai posma. Mācīsim bērniem lēkt baseinā,tad kas būs upē-lauzti mugurkauli,vai dēļ lēkšanas baseinā vajadzēja dziļo baseinu? Dēļ tādām iegribām arī nevaram samaksāt par baseinu.

    8
    3
  7. Kāpēc puse Bauskas brauc uz Lietuvas baseinu- darbojas visas pirtis ,baseinā var peldēt bez cepurītes,džakuzī arī nevajaga cepurīti,bērni var droši ar mani peldēt kopāa lielajā baseinā,jo dziļums 145cm.,neviens nenāk klāt un visu laiku neaizrāda,ka tā nedrīkst,tā nevajaga….Galvenais cena mazāka,pēc baseina aizej iepērcies viņu pārtikas veikaalos un ceļš jau atmaksājies un vēl plusā esi.

    17
    2
  8. Ūja, ūja, Lietuvas veikalos šķiet cenas jau augstākas nekā mūsējos. Taču par brīvības sajūtu piekrītu, mēs arī tikai uz Lietuvas baseinu braucam, jo nav šīs nemitīgās uzraudzības. Arī pārskatāmība – bērnu ziņā- ir daudz labāka. Varu, piemēram, infrasarkanajā pirtī sēdēt un caur durvīm redzēt, kā bērni mazajā baseinā rotaļājas. Jā, tur aizbraucu atpūsties, relaksēties. Diemžēl Bauskas baseinā relaksēties nesanāk. Tā nu tas ir.

    15
    3
  9. Vot tikai nevajag. Sporta skolas treniņos bērni peld pilnu baseina garumu un ne tik uz vienu pusi vien. Nu tak neejiet uz to baseinu, brauciet uz to Pasvali un peldiet veseli. Tas noteikti ir daudz veselīgāk nekā sēdēt šeit un rakstīt ērcīgus komentārus.

    6
    5
  10. Beidziet baseinu jaukt ar SPA. Pasvales baseinā pavērojiet vannas malas apmēram ūdens līmenī. Nav tīras. Taukums. Peldēšana ir fiziski grūts darbs, tāpēc tā sauktie peldētāji(as) grib bradāt, plunčāties, sēdēt. Ko var gribēt no telefonu spaidītājiem, nav fiziskās sagatavotības. Sliktam dejotājam traucē….

  11. Burbuļvannu mierīgi var uzstādīt mājā, pirtī , garāžā, fitnesa klubā, garāžā, autoservisā vai normālā vannasistabā, infrasarkanos sildelementus arī. Burbuļvannām krīzes laikā cenai būtu pat jākrīt. Var pat mēģināt izkonkurēt baseinu Ja gribas aplūkot pliku un puspliku novada tautu, tad mājas vai dzīvokļa gadījumā ir zināmas problēmas. Nepatīk baseins, neiet uz baseinu. Tikai privātā SPA gadījumā elektrības, siltuma, ūdens, kanalizācijas, sanitārijas un darba izmaksas gulsies personīgi uz jums un tās par vienu stundu varētu būt vairāk nekā par vienu stundu baseinā.

  12. Pasvales baseina cenas smuki tabulā parādītas, par Bauskas baseina cenām – tik vien pateikts, ka par 2 eiro dārgāk. Cik tas ir? Tā ir kāda slēptā Pasvales baseina reklāma?

    3
    1
  13. Baseina darbinieki tiks tiesāti ja kāds baseinā noslīks un tiks sodīti ja kāds baseinā inficēsies kaut vai ar dizentēriju. Tāpēc arī uzrauga. Lietuviešu personāls drosmīgāks vai arī viņiem vienalga.

    1
    3
  14. Paldies Bauskas Dzīve, tagad ir visas cenas, taču mani cena nekad nav interesējusi. Es vados pēc savām sajūtām! Ja man ir sajūta, ka pakausī elpo un visu laiku vēro, tad labāk braucu uz citu peldbaseinu, kur varu brīvi justies. Jā, tīrība un kārtība Bauskas peldbaseinā ir priekšzīmīga. Ja Grantiņas kundze aizies pensijā, diez vai kādam izdosies šos augstos standartus saglabāt. Tas tiešām ir apsveicami, ka nekādi svešķermeņi, mati, citi atkritumi nepeld ūdenī pretī.

    2
    3
  15. Tagad lūdzu arī tabulu ar apmeklētāju skaitu šogad un pagājušajā gadā. Skolēnus arī uzskaitiet, tikai klātienē pārliecinieties, cik no minētajām personām ir baseinā. Kā man teica, tad bērniem, kuriem ir atbrīvojums no baseina ir tāpat jāiet, lai ieskaitītu viņus kopējā baseina lietotāju daudzumā.
    Ja cenas augs, šis tiešām būs ļoti dārgs prieks pašvaldībai. Par šādu naudu jau varētu veselu aktivitāšu pilsētiņu Bauskā izbūvēt dažādām vecuma grupām un tas būtu par baltu velti nevis maksas pakalpojums.

  16. skaisti dzīvot sociālismā, vai, varbūt, jau komunismā, kur tavas izpriecas, kaut arī veselīgu izpriecu izmaksas, ar saviem nodokļiem sedz it visi novada iedzīvotāji. Bet, gadījumā ja veselība “saiet grīstē”, tad it kā valstī pastāvošo “bezmaksas veselības aprūpi” bieži vien pilnā apmērā sedz pats slimnieks. Tāds pie mums tas kapitālisma- komunisma hibrīds, par ko tu esi ļoti laimīgs, tāpat kā mazs bērns, RIMI izdīcis mammai saldumus…

  17. Gribētos ar visu neapmierinātajiem atgādināt, ka viņi ar savu baseina apmeklējuma maksu nesedz baseina uzturēšanas izmaksas Viņus subsidē visi novada iedzīvotāji, bet šiem nekas nav labi. Jūs uzmana? Tātad ir iemesls. Varbūt jūs esat slikti peldētāji un varat noslīkt un šajā gadījumā ir maksimums 5 minūtes laika lai jūs nemomirtu. Nākošais variants- nekārtīgie un cūcīgie.Trešais variants varētu būt nekaunīgie un kaškīgie. Droši vien pastāvīgos apmeklētājus personāls pazīst, zin ko no viņiem var sagaidīt un īpaši nekontrolē. Ceturtais variants arī varētu būt, bet maz ticams.Varētu būt personālā kāda , nu teiksim, pārmērīgi centīga blenzēja.

  18. Laikam sen neesi bijis Bauskas peldbaseinā! Tagad tur ir ne tikai blenzējas, bet arī blenzējs ukrainis, nesaprotu, ko tāds vīrs kā ozols nesargā savu dzimteni, bet sargā no noslīkšanas Bauskas baseina apmeklētājus.

    6
    1
  19. Gribi peldi gribi nē… cena abonomentam uz 2 stundām 9,50EUR . Sanāk apmēram viens viduvējs vīns, jeb 6 ali. Labs šnabis nesanks. Ir izvēle iedzert vai peldēt. Katram sava izvēle.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.