Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Cenu kāpums neapturams; šogad varam aizmirst par lētu pārtiku

Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikts labības eksporta aizliegums.

Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās.

Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem. Augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā.

Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan “paplašināsies” tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari.

Kara ietekmē, pēc Nielsena datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst.

Lētāk nebūs: sālim sadārdzinājums par 98%, baltmaizei – par 77%

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos, norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

Piena produktu grupā, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% kāpušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0,38 centi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2,54 eiro iepriekšējo 1,69 eiro vietā.

Gaļas produktiem (desām, cīsiņiem) tajā pašā periodā cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% – līdz 3,97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% – sardelēm.

Maize un labības izstrādājumi. Vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1,01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0,57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk – par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena, un tagad par kilogramu jāmaksā 1,79 eiro, kamēr decembrī -2,69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vislielākais sadārdzinājums salīdzinājumā ar 2021.gada decembri ir sālim – iepriekšējo 0,56 eiro vietā, tas martā maksāja 1,11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām – rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Teksts: Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (11)

  1. Varbūt kāds varētu sadūšoties un pateikt,ka par lētu pārtiku varam aizmirst vispār !?

  2. visiem slinkiem laiks sakt stadit darzus, cik nav tadu kas nevar darzu iestadit. cikst ka kartupeli dargi. visi slinki saciet stradat agrak neviena lauku maja nebija bez darza un tad visiem bija ko est.cikstet var visi slinki, kas strada tie trukumu nemanis. bet slinki cikstes un vel lukojiet savus darzus zagli ari var sarosities, apzagt darzu.

    4
    3
  3. ja nepatīk, tad nečīksti ka dzīvosi ka bomzsss jo cakli cilveki visu var, slinkie cikstes ka nav edienam lidzeklu

  4. Es nečīkstu.Tikai konstatēju faktu.Netaisos nemaz čīkstēt,gan jau tik traki nebūs.Bet ja arī būs,tad aiziešu pie čaklajiem un lūgšu padalīties.

    1
    1
  5. Dārzus izsniedz pilsētas domē vai uz laukiem ciema padomēs.Dod pa divi dārzi uz vienu cilvēku.Ja nav elektroniska paraksta jāņem līdzi derīga pase.Ja ir maznodrošinātā statuss tad līdzi pienākas arī neliela mājiņa ar spices aku.Pavasaros un rudeņos vēl var izplest traktoru prieks zemes apstrādes vai ražas novākšanas.Nav tik traki kā te viens otrs iztēlojas .

    2
    2
  6. slinkie vienmer dzivo ka bomzi, kas strada tas tads nav. ta ka spriediet pasi kam bus gruti

  7. Ja vasarā beidzas karš Ukrainā un rudenī atnāk relatīvi nekaitīgs Covid variants, interesanti, kādus “iemeslus” izdomās spekulanti, lai pamatotu uzskrūvētās cenas?!! Ar labu jau negribēs atteikties no papildus peļņas.
    Kaut gan raksta, ka tikko esot parādījies pērtiķu baku vīruss, kurš varot pārņemt pasauli.. 🙂

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.