Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Cenu šoks: Puse iedzīvotāju inflācijas dēļ atsakās no ikdienas pakalpojumiem

Teju katrs trešais jeb 32% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā nolēmuši pagaidām atteikties no iecerētajiem liela apjoma pirkumiem, ko bija plānojuši ilgtermiņā. Lai samazinātu tēriņus, taupīt ir gatavi 57% Igaunijā, 50% Latvijā un 45% Lietuvā. 13% Latvijas sabiedrības gatavi cenu pieaugumu pārtikai, elektrībai un siltumam finansēt no saviem iekrājumiem. 18% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā norāda, ka ir gatavi atteikties no ikdienas pakalpojumiem, lai ietaupīto novirzītu tieši drošības uzkrājumu veidošana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: aculiecinieka foto.

Inflācijas rezultātā pieaugošās cenas pārtikai un komunālajiem maksājumiem likušas pusei Latvijas iedzīvotāju pārskatīt savus ikdienas paradumus izdevumu samazināšanas nolūkā, liecina bankas “Citadele” un pētījumu aģentūras “Norstat” janvārī veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.

Lai samazinātu tēriņus, visbiežāk taupīt gatavi iedzīvotāji Igaunijā – 57%, bet Latvijā un Lietuvā ierobežot ikdienas paradumus un saņemtos pakalpojumus plāno, attiecīgi, 50% un 45% sabiedrības. Latvijā vistaupīgāk noskaņotas ir sievietes vecumā no 60 – 74 gadiem, secināts aptaujā.

Teju katrs trešais jeb 32% aptaujāto Latvijā nolēmuši pagaidām atteikties no iecerētajiem liela apjoma pirkumiem, ko bija plānojuši ilgtermiņā. Vienlaikus 13% sabiedrības gatavi cenu pieaugumu pārtikai, elektrībai un siltumam finansēt no saviem iekrājumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Inflācija un tās rezultātā augošās cenas gan pārtikai, gan komunālajiem maksājumiem atstāj ietekmi uz visām iedzīvotāju grupām – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Šādos laika posmos no iedzīvotāju perspektīvas ļoti svarīgi ir uzturēt ģimenes vai individuālo drošības spilvenu, kas ir iekrājums vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā neparedzētām situācijām, piemēram, būtiski dārgāku apkures vai elektrības rēķinu apmaksai.

Pozitīvi ir tas, ka 18% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā norāda, ka ir gatavi atteikties no ikdienas pakalpojumiem, lai ietaupīto novirzītu tieši drošības uzkrājumu veidošanai, kas palīdzēs vieglāk pārdzīvot potenciāli sarežģītas situācijas nākotnē. Šeit gan joprojām ir vieta progresam, jo, piemēram, Igaunijā drošības spilvena nozīmi šobrīd vērtē augstāk – mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ietaupīt iekrājumu veidošanas vārdā gatavi 29% sabiedrības,” norāda Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Uzņemties papildu darbus vai slodzi, lai vairāk nopelnītu, Latvijā gatavi 12% respondentu, un visbiežāk tie ir jauni cilvēki vecumā no 18 – 29 gadiem, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā un ik mēnesi atalgojumā saņem starp 351 – 550 eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Naudas aizņemšanos kā risinājumu ikdienas izdevumu segšanā par labu esam atzīst 6% Latvijā, 5% Lietuvā un 4% Igaunijā.

Starp aptaujātajiem 12% Latvijā atzinuši, ka neizjūt ikdienas izdevumu pieaugumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā šāds noskaņojums ir, attiecīgi, 15 un 17% sabiedrības.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par inflācijas ietekmi uz iedzīvotāju paradumiem banka “Citadele” veica janvārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, katrā Baltijas valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

  1. Laipni lūgti zaļajā afērā, kurā pārtika skaitās siseņu proteīns, mākslīga gaļa. Kurā elektrība ir privilēģija.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.