Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

“Citadele” ekonomists: Par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd ir pāragri runāt

Latvijas ekonomikā 2021. gads ir bijis ievērojami labāks nekā gaidīts un, neskatoties uz COVID-19 pandēmiju, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Ekonomikas atkopšanās joprojām ir nevienmērīga, un arī šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies labi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists

Piemēram, janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri palielinājās par 15,6 %. Līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Par ļoti precīzu Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd, manuprāt, ir pāragri runāt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no konflikta tālākas attīstības un situācija ir ļoti mainīgu. Latvijas ekonomiku šis karš var ietekmēt no vairākām pusēm. Pirmkārt, Latvijas ekonomiku ietekmēs tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kas kopā veido nedaudz vairāk kā 10 % no mūsu preču eksporta.

Tirdzniecība ar Krieviju pilnībā nav aizliegta, tomēr Krievijas banku atslēgšana no SWIFT, kā arī nozaru un pret dažādām personām vērstās sankcijas, būtiski apgrūtinās jebkāda veida ekonomisko sadarbību. Īstermiņā tirdzniecība ar Krieviju varētu apstāties, savukārt turpmākajos mēnešos kāda daļa tirdzniecības iespējams atjaunosies, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no notikumiem Ukrainā, ko šobrīd nav iespējams prognozēt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atsevišķiem farmācijas, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, kā arī elektrisko iekārtu ražotājiem Krievija ir būtisks tirgus. Daļēji to var kompensēt ar jaunu noieta tirgus meklēšanu, tomēr eksporta sarukums uz Krieviju varētu samazināt Latvijas IKP par 1-1,5 %. Otrkārt, ļoti būtisks jautājums ir energoresursu pieejamība un cenas. Šobrīd energoresursu piegādes Eiropai nav samazinājušās, taču naftas un dabasgāzes cenas šobrīd ir ļoti augstas. Ja augstās dabasgāzes cenas Eiropā saglabāsies līdz vasarai, tad mums ir jārēķinās ar ievērojamu siltumenerģijas cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā.

Treškārt, Krievijas ekonomikas izslēgšana no globālās ekonomikas nav tikai energoresursu jautājums. Krievija ir būtisks metālu, minerālmēslu, pārtikas un citu dabas resursu ražotājs. Piemēram, Latvijai Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs kokapstrādes nozares izejvielu avots. Pārrāvumi resursu pieejamībā ietekmēs ražošanas un piegādes ķēdes ne tikai Latvijā, un no kara Ukrainā varētu ciest arī Latvijas eksportu uz Eiropas valstīm. Ceturtkārt, karš var ietekmēt arī patērētāju uzvedību un investīciju lēmumus Latvijā, ko pagaidām ir grūti novērtēt.

Kara tālāko attīstību un tā risinājuma ir grūti prognozēt. Pie sliktākajiem scenārijiem nevar izslēgt arī ekonomikas aktivitātes kritumu Latvijā, taču šobrīd, manuprāt, par to runāt ir pāragri. Eiropa ir demonstrējusi lielu solidaritāte ar Ukrainu un, ja būs nepieciešams, Eiropai ir iespējas stiprināt savu ekonomiku. Lai arī procentu likmes pēdējos mēnešos ir nedaudz kāpušas, tomēr Latvijai joprojām ir iespējas lēti aizņemties un finansiālas iespējas atbalstīt Latvijas ekonomiku, ja radīsies nepieciešamība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Teksts: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists

Foto: Publicitātes foto.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.