Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskas novada 2022. gada budžets apstiprināts vairāk nekā 57 miljonu eiro apmērā

Apstiprinātajā apvienotā Bauskas novada budžetā 2022. gadā plānota izdevumu daļa 74 103 979 eiro apmērā, bet vēl klāt pievienojams aizņēmums, kas jāatdod 2022. gadā, – tas ir 3 476 334 eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Deputāti par budžeta apstiprināšanu lēma domes sēdē 3. februārī. Attālinātajā sēdē piedalījās visi deputāti, un visi nobalsoja par budžeta apstiprināšanu, lai arī dažāda veida pretenzijas pret jaunpieņemto dokumentu bija ne vienam vien. Tomēr kopīgi vienojās, ka 2022. gads vēl aizvien jāvērtē kā pārmaiņu gads un tad 2023. gada budžetam jābūt tādam, lai nebūtu pretenziju pret pieņemto.

Daudz iesāktu projektu
Par budžeta projektu informēja Bauskas novada ekonomikas un finanšu nodaļas vadītāja Ilona Spurķe. Viņa pastāstīja, ka budžeta kopējie ieņēmumi plānoti 57 239 425 eiro. Papildu izdevumus iecerēts finansēt no iepriekšējā gada atlikuma 9 626 839 eiro apmērā un aizņēmumiem – 10 868 450 eiro. Izdevumu sadaļā pamatfunkciju nodrošināšanai paredzēti 54 269 266 eiro, savukārt attīstības programmas īstenošanai – 18 934 713 eiro, kas atbilst tiem labākajiem laika periodiem, kad bija lielākie ieguldījumi projektu īstenošanā no iepriekšējo pašvaldību puses. I. Spurķe uzsvēra, ka lielākie projekti ir jau iesāktie – Bauskas 2. vidusskolas iekštelpu pārbūves projekts, sporta zāles Iecavā un Skaistkalnē, kā arī Iecavas un Vecumnieku vidusskolu piebūves. Plānots pabeigt vairākus ceļu būves un tūrisma projektus.

Salīdzinot ar 2021. gadu, samazinājusies summa, kas tērēta pārvaldei un ekonomiskajai darbībai, bet par apmēram četriem miljoniem eiro pieauguši izdevumi izglītībai un sociālajai jomai. Šajā gadījumā pieaugumu nosaka gan īstenojamie būvju projekti izglītībai un sociālajam darbam, gan arī jau gadiem plānotās izmaiņas sociālo pakalpojumu jomā – 2022. gadā plānots, ka deinstitucionalizācijas projektā sāks darboties pirmie dienas centri, piemēram, Vecumniekos, kā arī ģimeniskai videi pietuvinātais pakalpojums Bauskā, Zaļajā ielā.

Atbalsta paveikto
Lai arī deputāti pieminēja virkni problēmu, kuras aicināja risināt, tomēr pārsvarā veltīja labus vārdus gan pašu ieguldījumam budžeta tapšanā, gan slavēja administrācijas pārstāvjus un izpilddirektora komandu par paveikto.

«Daudz esmu balsojis par valsts budžetiem. Zinu, ka balsojums ir valdības stabilitātes rādītājs. Domāju, ka Bauskas novada valdība ir stabila, un par to ir prieks. Citās pašvaldībās budžeta pieņemšana iet ļoti smagi. Prieks, ka esam koncentrēti viena mērķa labā un netaisām lielus kašķus. Arī citās pašvaldībās uz šo budžetu skatās kā uz pagaidu budžetu, ar kuru nevar atrisināt visas problēmas. Aicinu vairāk koncentrēties uz nākamo budžetu, kur nevarēsim pateikt, ka nav bijis laika izstrādāt kritērijus, piemēram, atalgojuma izlīdzināšanai. Nākamajā budžetā būs jāvar,» tā deputāts Ingmārs Līdaka.

«Paldies par darbu, ko izdarījuši speciālisti. Paldies visiem. Tomēr pievienojos domai, ka nevar būt tā, ka neesam raduši iespēju visiem novada speciālistiem samaksāt līdzvērtīgu atalgojumu. Bet balsošu par budžetu – redzu, ka speciālisti strādā, dara savu darbu,» pauda deputāts Arnolds Jātnieks. Deputāts Juris Krievs gan aicināja šo problēmu skatīt ļoti uzmanīgi: «Rezerves fondu nevajadzētu izmantot algām. Šoreiz jābalso ar domu, ka uz 2023. gada budžetu pieiesim tā, lai ir gandarījums par to, ko esam pieņēmuši.»
Tāpat savi vērtējumi bija arī deputātiem Initai Nagņibedai un Jānim Dūmiņam, bet viņi balsojumu atbalstīja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Darbs turpinās
«Attiecībā uz darba algas izlīdzināšanu – saprotu, ka, mainoties kritērijiem, ar otro pusgadu ir iespēja visus pārvērtēt un salikt tādās saimēs, kā būs apvienotā novada kontekstā. Jāņem vērā, ja darbinieks strādā, sniedz pakalpojumu un viņam darba apjoms nemainās, tad īsti pamata viņam mainīt algu nav. Katrs novads līdz šim nav «uz dullo» maksājis saviem darbiniekiem algas. Ir vērtējis amatu aprakstus, samērojis darāmos darbus, līdz ar to arī algu maksā. Ja ir starpība starp vienāda nosaukuma darbiem, tas nenozīmē, ka tie ir vienāda apjoma darbi,» situāciju ar dažādajiem atalgojumiem komentēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņš sacīja, ka pārmaiņas turpinās un ne visi darbinieki ir pieņēmuši jaunos piedāvājumus, ir vakances. Izpilddirektoram ir uzdots izvērtēt darba samaksu. «To veiks izpildvara, lai politiski nebūtu jāiejaucas darba samaksas noteikšanā,» tā A. Okmanis.

Viņš arī informēja, ka reizē ar budžeta pieņemšanu sāksies darbs jau pie nākamā, 2023. gada budžeta veidošanas. Jau februārī plānots pieņemt noteikumus par budžeta izstrādāšanu, izpildi un grozīšanu. «Jādara viss, lai februārī nolikumu varētu izskatīt un arī apstiprināt, lai martā visiem ir skaidri noteikumi par budžeta grozīšanu un izmaiņu veikšanu,» pauda Bauskas novada ekonomikas un finanšu departamenta vadītāja Indra Latviete.

Bauskas novada pašvaldības budžeta prezentācija: ŠEIT.

Avots – Bauskas novada dome.

KOMENTĀRI

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Deputāts Guntis Kalniņš nesaskata izlīdzināšanu

Domes sēdē deputāts Guntis Kalniņš balsoja par 2022. gada budžetu, tomēr uzsvēra, ka vēl aizvien nav redzams, ka tas būtu vienota novada budžets.
«Īsti izlīdzināšanu budžeta veidošanā un izpildes laikā neredzu, nav minēts par algu izlīdzināšanu, par projektu līdzfinansēšanām. Nav nekas paskaidrojuma rakstā minēts par to, vai iespējams gūt papildu ienākumus budžetā, kaut vai par īpašumu sakārtošanu un realizēšanu. Nepiekrītu, ka tagad jāsamierinās ar to, kā ir,» tā G. Kalniņš.
Atbildēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis: «Gatavojam noteikumus par nekustamo īpašumu atsavināšanas kārtību. Viens no piedāvājumiem – naudu, kuru iegūst no īpašumu atsavināšanas, investē tajā pašā teritorijā. Par darba samaksu – esam pasūtījuši eksperta slēdzienu par šo situāciju, un slēdziens ir tāds, ka pašlaik tas būtu ļoti «nežēlīgs» darbs, lai mēs to izdarītu. Otrajā pusgadā stāsies spēkā normatīvie akti, un risinām jautājumu tā, lai uz otro pusgadu varam pabeigt. Šeit liela nozīme būs izpilddirektora komisijai, lai algas varētu sakārtot. Par lieliem algas pieaugumiem sapņot nevaram. Kā finanšu nodaļas vadītāja aprēķināja – kaut par pieciem procentiem mainot darba algu fondu mūsu darbiniekiem, tie jau ir 900 tūkstoši eiro.»

Ināra Pētersone: Uzmanību attīstībai

Katrā sēdē, kur notika budžeta apspriešana, lielāku uzmanību attīstības projektiem aicināja veltīt deputāte Ināra Pētersone.

«Ļoti gribētos, lai attīstītu lielos projektus, kas ir svarīgākais iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un arī mums kā deputātiem. Vajadzētu atsevišķu sanāksmi, diskusiju, lai apspriestu visu, kas saistīts ar šīm lietām. Periodiski jāpārvērtē, ko mēs attīstām. Piemēram, Vecumnieku apvienības teritorijā ceļi ir aktuālākais jautājums. Ir atsevišķas lietas, kur centralizācija jāturpina, tomēr balanss starp centralizāciju un vietējiem pakalpojumiem mums kopā ir jāatrod. Saprotu, ka arī šis gads ir pārejas gads,» pauda I. Pētersone.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.


Rihards Melgailis: Nav pārliecības, ka esam vienots novads

Kritiski pieņemto budžetu vērtēja deputāts Rihards Melgailis, norādot, ka, viņaprāt, pietrūkusi vadības vēlme pieņemt vienādus nosacījumus visam novadam, nedalot apvienībās.

«Ja pašvaldības budžetu izdodas sagatavot un pieņemt tā, lai visiem tas būtu vairāk vai mazāk apmierinošs, tas ir liels gandarījums un novērtējums. Šodien tādu gandarījumu nejūtu, jo visā budžeta pieņemšanas laikā man neradās pārliecība, ka esam vienots novads, kur visiem speciālistiem par vienādu darbu ir vienlīdzīgs atalgojums, kur visām iestādēm ir vienādas attīstības un izaugsmes iespējas, kur visa teritorija vienlīdzīgi attīstīta un neradīsies nomales, kur visiem iedzīvotājiem ir iespēja saņemt pakalpojumus tādā pašā apmērā kā līdz šim. Budžeta apspriešanas gaitā visu laiku bija atrunas, ka nepietiek laika, nav resursu. Man šķiet, ka dažkārt nebija pietiekamas vēlmes.

Labās lietas, kas budžetā, – patīkami dzirdēt par investīcijām izglītības iestādēs, sociālajiem projektiem, bet uzskatu, ka mums ir vēl ļoti daudz darāmā, lai visi kopā justos kā viens Bauskas novads. Ilgi domāju par to, ka nekad neesmu balsojis pret budžetu, un nedarīšu to arī šodien, bet ļoti ceru, ka tas, ko šodien dzirdējām, piepildīsies un nebūsim visi vīlušies.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.


Lielākie projekti novada teritorijā ir jau iesāktie – Bauskas 2. vidusskolas iekštelpu pārbūves projekts, sporta zāļu celtniecība Iecavā un Skaistkalnē, kā arī Iecavas un Vecumnieku vidusskolas piebūves. Plānots pabeigt vairāku ceļu būves un tūrisma projektus. Attēlā – turpinās darbs Skaistkalnes sporta zāles būvniecībā. Tās būvdarbu izmaksas atbilstīgi tehniskā projekta finanšu tāmei ir 1 725 865,71 eiro ar PVN; 15% no šīs summas ir pašvaldības finansējums. 
Foto – SANDRA DANOSA

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (5)

  1. Izskatās pēc izglītības budžeta. Kad sāks novadā domāt par uzņēmējdarbības attīstīšanu?

  2. 40 grāmatvežu armija spilgti parāda administrācijas izdevumu atbilstību mūsdienu realitātei. Kamēr pasaule dzīvo citās kategorijās un laikmetā, novads ir ietrēdzis laikā kad parādījās pirmās web lapas un PC 386 bija wow. 40 grāmatveži tas ir apmēram 400 000 gadā. Manu uzņēmumu apkalpo firma, kurā ir apmēram 6 grāmatveži un pēc man izrakstītajiem rēķiniem es redzu, ka viņi apkalpo vismaz 50 uzņēmumus ar visdažādākajām nozarēm un specifiku. Interesanti kā citi novadi var to izdarīt ar mazāku cilvēku skaitu? Nu jā, bet tas ir jau ir pārāk sarežģīti – svarīgāk ir saglabāt tradīcijas un varbūt kādreiz pretendēt uz Unesco mantojumu par autentisku 90to valsts pārvaldes sistēmu.

    12
  3. Ar kaujas saucieniem uz lūpām ……. visu bērniem , budžets izglītibai gandrīz 37 000 000 eiras , bet bērni palikuši TIKAI 6822 , uz katru tērējam jau 5400 eiras , mēnesī 600 eiro , kultūrai 5 000 000 , katru mēnesi 423 000 …………. tā varētu turpināt

  4. Nevis pēc izglītības budžeta, bet pēc celtniecības budžeta, jo lielākā daļa paredzēta skolu ēku nebeidzamajai uzlabošanai, kārtējai logu nomaiņai u.tml. Tā nauda neradīs gudrākus cilvēkus, kas nākotnē mācēs pelnīt naudu un, iespējams, par gudrāk pārvaldīt valsti, bet tikai stroikas firmu īpašnieku jau tā biezajos makos.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.