Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Dombrovskis: Ieviestās sankcijas nobremzēs ES ekonomikas izaugsmi, bet to pilnībā neapstādinās

Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Eiropas Savienība līdz ar ASV, Lielbritāniju un virkni citu valstu pret Krieviju un Baltkrieviju noteica iepriekš neredzēti apjomīgas sankcijas. Krievijas iebrukumu gan tās nav apturējušas, tomēr to uzdevums ir vājināt Krievijas spēju finansēt karu. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka turpinās darbs pie jaunu sankciju izvērtēšanas. Turklāt pašlaik neviena opcija sankciju lēmumos nav noņemta no dienas kārtības – arī pašai Eiropai potenciāli ļoti sāpīgais jautājums par sankcijām pret enerģētikas sektoru.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: @VDombrovskis/twitter

Kad varētu būt lēmumi par nākamo sankciju kārtu Krievijai?

Ja runājam par sankcijām, tad no Eiropas Savienības (ES) puses jau tūliņ pēc iebrukuma Ukrainā tika sagatavotas divas sankciju paketes un pēc tam sekoja vēl virkne lēmumu par sankciju piemērošanu. Līdz ar to pašlaik vēl ir grūti teikt, vai nākamā būs vienota sankciju pakete jeb dažādi pasākumi tiks virzīti uz priekšu tad, kad tie tiks sagatavoti.

Iezīmējot darba virzienus, tad tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Paralēli tam mēs strādājam pie G-7 vai pat plašāka paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildus muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums.

Tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

“Zilonis istabā”, protams, ir sankcijas enerģētikai. Vai un kad Eiropa par to varētu izšķirties, ņemot vērā Eiropas valstu diezgan lielo atkarību no Krievijas energoresursiem?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības. No Eiropas Komisijas puses mēs esam veikuši arī izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes. Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs.

Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi. Tātad par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Jums pašlaik ir indikācijas, ka Krievija varētu spert atbildes soli tieši attiecībā uz energoresursiem?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nē, šādu indikāciju nav, bet, protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs.

Pašlaik energoresursu cenas ir “uzšāvušās debesīs” un tāpēc arī daudzi ekonomikas apskatnieki brīdina, pat, ja Krievijas energoresusiem tiek noteikti zināmi piegādes ierobežojumi, Krievija vienalga saņems pietiekami daudz naudas kara finansēšanai. Esat vērtējuši arī šādu faktoru?

Augstās cenas bija problēma jau pirms Krievijas invāzijas Ukrainā un enerģijas, īpaši gāzes cenu līmenis jau labu laiku ir ļoti augsts. Protams, mēs esam vērtējuši iespējamās sekas un otrdien Eiropas Komisija publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti šajā situācijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tomēr jautājums par enerģiju ir tikai viens aspekts. Jautājums ir par plašāku Ukrainas kara, Rietumu noteikto sankciju un Krievijas pretsankciju ietekmi uz ekonomiku. Esam veikuši pirmos novērtējumus. Ja ziemas prognozes novērtējums bija, ka ekonomiskā izaugsme ES šogad būs 4%, tad tagad ir skaidrs, ka izaugsme būs mazāka, bet pilnībā izaugsme neapstāsies. Tādēļ var teikt, ka tagadējā situācija nobremzēs ekonomikas izaugsmi, bet to pilnībā neapstādinās. Tāpat mēs vērtējam, kādas ir iespējas dalībvalstīm reaģēt un mazināt negatīvās sekas uz ekonomiku.

Šogad turpina darboties tā sauktā izņēmuma klauzula, kad ES dalībvalstīm netiek noteikti kvantitatīvi budžeta deficīta mērķi, kas no fiskālās politikas viedokļa dod manevra iespēju. Covid-19 krīzes laikā bija arī pagaidu valsts atbalsta ietvars, dodot valstīm lielāku elastību attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem. Tagad mēs gatavojam līdzīgu pagaidu valsts atbalsta ietvaru saistībā ar Krievijas – Ukrainas karu un visām ar to saistītajām sekām. Līdz ar to mēs redzam, kādā veidā ir iespējams mazināt sekas uz Eiropas ekonomiku.

Par jūsu minēto novērtējumu. Vai esat vērtējuši arī to, kā tas izpaudīsies dažādās valstīs, jo, es pieļauju, ka Baltijas valstīm, kas ir blakus Krievijai, tas varētu būt smagāk nekā virknei citu ES dalībvalstu, kuras no Krievijas atrodas tālāk?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tā ir taisnība. Mums nav detalizēta izvērtējuma par katru valsti, tas sekos pavasara ekonomikas prognozē. Tas, ko pieminēju, bija ļoti ātrs izvērtējums ļoti neskaidrā situācijā, kura turpina attīstīties.

Taču jau pašlaik ir skaidrs, ka ietekme būs ļoti nevienmērīga attiecībā uz dažādām dalībvalstīm un attiecībā uz dažādiem ekonomikas sektoriem. Līdz ar to, protams, būs jāvērtē, kādi ir iespējamie risinājumi gan dalībvalstīs, gan arī ES līmenī. Darbs pie šiem jautājumiem jau notiek un, kā jau minēju, būs jauni priekšlikumi par situāciju enerģētikā.

Vai tām valstīm, kuras potenciāli cietīs no sankcijām Eiropas pusē, būs arī palīdzība?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mēs pašlaik vērtējam, kādā veidā var izmantot arī Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļus šīs krīzes risināšanai. Uzreiz jāsaka, tur ir zināmi ierobežojumi, ko nosaka šī instrumenta regula, bet zināmas iespējas ir. Tāpat ir arī mērķēts atbalsts tām valstīm, kuras jau pašreiz ir vairāk ietekmētas. Eiropas Komisija piedāvāja 500 miljonu eiro paketi gan Ukrainai, gan tām ES dalībvalstīm, kas pašreiz sastopas ar lielāku bēgļu plūsmu, lai palīdzētu risināt situāciju saistībā ar bēgļu uzņemšanu.

Vai tiks nopietni pārskatīti arī ES fondi un to plānotais izlietojums, atkarībā no tā, kāda situācija būs nākamajos mēnešos, pēc pusgada?

Mums, protams, būs jāvērtē, kādi ir ES pieejamie līdzekļi. Skaidrs ir tas, ka jau pirms vairākiem gadiem ir pieņemts lēmums par ES daudzgadu budžetu no 2021. līdz 2027. gadam. Lemjot par dažādām papildus palīdzības paketēm, mēs lielā mērā izmantojam tās rezerves, kas daudzgadu budžetā ir. Taču situācija veidojas tāda, ka mēs jau divu pirmo gadu laikā visas pieejamās rezerves būsim izmantojuši. Līdz ar to būs jālemj, kādi ir iespējamie tālākie soļi. Esošo finansējumu var pārvirzīt šīs krīzes situācijas risināšanai, vai arī ir jāvērtē, vai nav nepieciešama papildus līdzekļu piesaiste no dalībvalstīm, palielinot ES budžeta apjomu. Skaidrs, ka šie jautājumi jau tuvākajā laikā būs nopietni jāvērtē.

Pašlaik ir redzams, ka sankcijas nav panākušas ātru konflikta apstāšanos. Kādi ir tālākie scenāriji? Eiropa ir gatava arī tam, ka ar Krieviju gadiem var būt tādas ekonomiskās attiecības kā savulaik ar PSRS aukstā kara laikā?

Pašlaik tomēr ir svarīgi izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju un mazināt Krievijas iespējas finansēt šo karu. Ja mēs skatāmies uz finanšu sankcijām, tad to efekts jau ir ļoti nopietns spiediens uz Krievijas finanšu sistēmu un iespējām finansēt kara darbību. Krievijas rubļa vērtība kopš kara sākuma ir kritusies par aptuveni 30%. Maskavas birža bija ciet visu pagājušo nedēļu un vēl nav atvērta. Ievērojama daļa Krievijas centrālās bankas aktīvu ir iesaldēti. Krievijas centrālā banka bāzes procentu likmi ir palielinājusi līdz 20%. Krievijas kredītreitingi ir ļoti strauji samazināti un atrodas tikai nedaudz virs maksātnespējas līmeņa. “Visa” un “Mastercard” ir apturējušas savu darbību Krievijā. Līdz ar to attiecībā uz finanšu sektoru mēs redzam jau ļoti nopietnu ietekmi.

Jāvērtē, kādi ir nākamie soļi, jo mums ir jādara viss iespējamais, lai šo agresiju pēc iespējas ātrāk apturētu.

EK ir paziņojusi, ka iesaka no 2023.gada sākt samazināt Covid-19 krīzes laikā palielinājušos valdības parādu, vienlaikus neveicot pārāk strauju konsolidāciju. Vai pašreizējos apstākļos tas ir iespējams?

Pagājušonedēļ EK pieņēma vadlīnijas fiskālajai politikai 2023. gadam. Atbilstoši pašreizējām prognozēm vispārējā izņēmuma klauzula 2023. gadā vairs nebūs spēkā un tātad parādīsies zināmi fiskālie ierobežojumi. Tajā pašā laikā mēs nepiemērosim tā saucamo vienas divdesmitās daļas likumu, kas nosaka, ka dalībvalstīm ir jāmazina valsts parāds katru gadu par vienu divdesmito daļu no starpības starp valsts parāda līmeni un 60% no iekšzemes kopprodukta, dodot lielāku elastību, it īpaši augsta parāda valstīm attiecībā uz parāda mazināšanu. Nākamgad vajadzētu būt kopumā neitrālai fiskālajai pozīcijai, kas nozīmē, ka fiskālo stimulu līmenim būtu jāpaliek apmēram tādam pašam kā šogad. Mēs redzam, ka Covid-19 krīze pamazām beidzas, jo dalībvalstis aizvien vairāk atceļ vai mīkstina Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, un līdz ar to mazinās ietekme uz ekonomiku. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka tagad jau ir cita krīze un arī tai būs nepieciešams fiskālais atbalsts. Tāpēc iespējams, ka šo fiskālo atbalstu būs jāpārvirza no vienas krīzes risināšanas citas krīzes risināšanai.

Tomēr es vēlreiz gribu uzsvērt, ka pašreiz attiecībā uz ekonomiskajiem scenārijiem ir ļoti liela nenoteiktība. Mēs turpināsim šo situāciju monitorēt un nepieciešamības gadījumā arī koriģēt mūsu makroekonomiskās un fiskālās politikas atbildi uz šo krīzi.

Ir jau skaidrs, ka, piemēram, enerģētikā ātru risinājumu nav un mēs nevaram vasaras laikā sabūvēt daudz jaunu vēja parku. Vai pašlaik tiek pieļauts, ka šādi Eiropas neatkarības pasākumi tiek finansēti ātrāk un lielākā apjomā, nekā tas varbūt bija paredzēts zaļā kursa ietvaros?

Ir skaidrs, ka enerģētiskās neatkarības pasākumi būs jāvirza straujāk. Turklāt jāskatās, cik lielā mērā tas būs saistīts ar zaļo kursu, jo tas ir plāns desmitiem gadu uz priekšu, bet te ir problēma, uz kuru ir jāreaģē ļoti ātri. Tāpēc jau pieminēju enerģijas priekšlikumus, kuri tiek publiskoti otrdien. Mēs meklējam arī īstermiņa risinājumus, kādā veidā mazināt mūsu atkarību no Krievijas gāzes un arī pārējiem Krievijas energoresursiem, kā diversificēt piegādes, kā veikt kopīgus iepirkumus vai veidot stratēģiskās rezerves. Tie ir jautājumi, kas jārisina jau tagad, gan kontekstā ar iespējamām mūsu pašu sankcijām, gan Krievijas pretsankcijām, gan jebkurā gadījumā, domājot par nākamo ziemu. Taču konceptuālas pretrunas ar zaļo kursu te nav, jo arī zaļais kurss paredz pakāpenisku atteikšanos no fosilajiem energoresursiem, un atkarības mazināšana no Krievijas gāzes ir tas pats virziens.

Vai bez enerģētikas Eiropai vēl ir kādas sāpīgās vietas, pa kurām Krievija var iespert pretī?

Ja mēs skatāmies uz Krievijas eksportu uz ES, tad vairāk nekā puse ir energoresursi – gāze, nafta, ogles. Tādēļ sāpīgākais punkts tiešām ir enerģija. Kas attiecas uz citām jomām, tad mēs redzam, ka, piemēram, reaģējot uz finanšu sankcijām, Krievija arī ir pieņēmusi pretsankcijas attiecībā pret ES, bet to ietekme ir diezgan ierobežota. Tādēļ tiešām finanšu sektors ir tas, kur mēs varam izdarīt lielu spiedienu uz Krieviju, bet Krievijas atbildes iespējas nav tik lielas.

Pašlaik arī tiek norādīts, ka Krievija meklē un daudzos gadījumos arī atrod draugu Ķīnas personā. Vai tas var mazināt Rietumu noteikto sankciju potenciālo ietekmi?

No vienas puses Ķīna nav pievienojušies Rietumu sankcijām pret Krieviju. Tajā pašā laikā arī Ķīnas uzņēmumi veic zināmus pasākumus un atsakās no sadarbības ar Krieviju, iespējamas baidoties no Rietumu sankcijām pret uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krieviju.

Tomēr ir skaidrs, ka arī Krievija mēģina diversificēt sava eksporta struktūru, fokusējoties uz Ķīnu. No 2014. gada Ķīnas īpatsvars Krievijas eksporta struktūrā ir divkāršojies un tagadējā situācija šo tendenci noteikti paātrinās. Tajā pašā laikā zināms ir arī tas, ka Ķīna šādās situācijās ļoti labi māk diktēt savus noteikumus un visticamāk tie nebūs Krievijai izdevīgi.

Kāds ir jūsu ieteikumus, ko Latvijai pašlaik vajadzētu darīt, lai, no vienas puses, turpinātu atbalstīt Ukrainu, no otras mazinātu triecienu pret Latvijas ekonomiku?

Latvijas valdība tos pasākumus, kas pašreiz ir jāīsteno, jau veic. Tas ir maksimāls atbalsts Ukrainai un neatliekamas pašlaik ir ieroču piegādes, kuras Latvija jau ir veikusi, tai skaitā jau pirms Krievijas invāzijas. Tas bija ļoti svarīgi, ka laikā, kad pie Ukrainas robežas tika savilkti Krievijas spēki, notika arī ieroču piegādes no virknes valstu, tajā skaitā no Latvijas, kas ļāva izturēt šo pirmo triecienu.

Visāda veida atbalsts Ukrainai ir jāturpina un, protams, ir jāstrādā ar starptautiskajiem partneriem, lai kāpinātu atbalstu Ukrainai, tajā skaitā militāru atbalstu, jo tas ir ļoti svarīgi, kā arī turpināt spiedienu pret Krieviju. Vienlaikus, protams, ir ļoti nopietni jāstrādā NATO ietvaros attiecībā uz Latvijas un Baltijas valstu aizsardzības spēju kāpināšanu, tajā skaitā pretgaisa aizsardzības jomā. Darāmā šeit ir ļoti daudz un situācija jāuztver ļoti nopietni, bet es gribu teikt, ka Latvijas valdība visos šajos virzienos jau strādā.

Attiecībā uz ekonomiku Latvijai ir pieejami ļoti apjomīgi ES līdzekļi gan Kohēzijas politikā, gan Atjaunošanas un noturības mehānismā. Tādēļ ir jāvērtē, cik lielā mērā šos līdzekļus var pārvirzīt papildus pasākumu finansēšanai un, kā es minēju, dalībvalstīm, tātad arī Latvijai, ir iespējas papildus atbalstu ekonomikai sniegt. Turklāt tāpat, kā mūsu kopējā redzējumā, var mazināt Covid-19 atbalstu un pārvirzīt to jaunās krīzes risināšanai.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.