Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Eksperts: Ukraina ir tikai pakāpiens Krievijas plānā pārveidot visas Eiropas drošības arhitektūru

Ukraina ir tikai pakāpiens Krievijas plānā pārveidot visas Eiropas drošības arhitektūru, aģentūrai LETA prognozēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas uzbrukums nebija negaidīts. Jau kādu laiku ASV aktīvi ziņoja par uzbrukuma draudiem. Par to liecināja arī Krievijas bruņoto spēku lielā skaitā atrašanās pie Ukrainas robežām.

“Negaidīti, iespējams, bija tas, ka Krievija ilgstoši bija ieturējusi tādu nostāju, kurā tā varēja arī neveikt šādu uzbrukumu. Tika spekulēts, ka Krievija galu galā neizšķirsies par šādu soli, skatoties uz situāciju racionāli. Eiropa kaut kam tādam bija gatavojusies ilgi, savukārt Ukraina karo ar Krieviju kopš 2014.gada,” sacīja pētnieks.

Runājot par Krievijas mērķiem plašākā kontekstā, Balodis norādīja, ka tie jau ilgu laiku ir zināmi – Krievija vēlas būt viena no globālajām lielvarām un atrasties vienā līmenī ar ASV. Tas, Krievijas skatījumā, dotu tai tiesības izveidot savu ekskluzīvo interešu sfēru, kurā tai būtu neapspriežamas un neapstrīdamas tiesības diktēt citām valstīm, kā drīkst vai nedrīkst rīkoties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Krievija vēlas kļūt par impēriju, kurai pienāktos sava interešu sfēra, tāpēc Ukraina Krievijai ir ārkārtīgi sāpīgs jautājums. Ukraina ir teritoriāli liela valsts, arī simboliskā nozīme ir gana liela. Ukraina kopš 2014.gada konsekventi virzās prom no Krievijas ietekmes sfēru un virzās uz sadarbību ar Rietumiem, tai skaitā ar NATO. Krievija saknē negrib pieļaut Ukrainas virzību prom no Krievijas ietekmes, tas arī lielā mērā ir iemesls Krievijas pastāvīgai agresijai pret Ukrainu,” sacīja pētnieks.

Runājot par to, kā varētu attīstīties militārais uzbrukums Ukrainai, Balodis uzsvēra, ka situācija patlaban ir gana neskaidra. Tā kā uzbrukumi lielākoties notiek no gaisa un liela mēroga sauszemes operācijas netiek veiktas, pastāv vairāki scenāriji.

“Šeit varētu būt runa par centieniem iekarot visu vai vismaz lielāko daļu Ukrainas, vai arī atdalīt no Ukrainas kādu mazāku teritoriju. Pastāv vairāki varianti. Ja atminamies, kā Putins šo uzbrukumu pamatoja – ka nepieciešams veikt Ukrainas demilitarizāciju, tas vedina domāt, ka Krievijas plāni varētu būt arī nomainīt visu politisko iekārtu Ukrainā. Bet situācija mainās un, manuprāt, nevienam konkrētas skaidrības par tālāko nav,” teica pētnieks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Runājot par sankcijām, Balodis norādīja, ka tās ir jāizmanto un tām jābūt bargām. Viņš akcentēja, ka sankcijas nav brīnumlīdzeklis, jo tās ne vienmēr aptur agresiju. Sankcijas ir ilgtermiņa līdzeklis un tās ir efektīvas, ja izmanto kombinācijā ar citiem instrumentiem, piemēram, ar NATO klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstīs un Polijā. Vienlaikus, pēc pētnieka paustā, jārisina arī jautājums par to, kā Eiropa un NATO kopīgiem spēkiem var palīdzēt Ukrainai un spētu saglabāt Ukrainas sabiedrības drošību.

“Sankcijām ir jābūt, taču jārēķinās, ka Kremlis, lemjot par labu agresijai Ukrainā, parāda arī to, ka Krievija zināmā mērā ir gatava ciest vismaz īstermiņa neērtības. Sankcijas nedos tādu tūlītēju efektu, kā Krievijas tanku apturēšana,” norādīja Balodis.

Jautāts par sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, pētnieks atzina, ka tas ir gana sarežģīts jautājums – lai gan Krievija dažreiz vēlas kļūt par pilnībā patstāvīgu valsti un ekonomisku dzīvotspēju arī bez citām valstīm, Krievija galu galā ir integrēta starptautiskajā tirgū un starptautiskajās piegāžu ķēdēs. Krievijai ir nepieciešamas, piemēram, investīcijas no ārvalstīm, kuras lielā mērā nāk no Rietumvalstīm. Turklāt Krievija eksportē savus dabas resursus uz Eiropu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Krievija viennozīmīgi ir veikusi dažādus soļus, lai mēģinātu samazināt ievainojamību no Rietumu puses, bet tā ir ievainojama tieši tādā veidā. Sankcijām ir atgriezeniskais efekts, jo tās skars arī tos, kuri piemēro šīs sankcijas, proti, ja sankcijas tiek piemērotas kādam ekonomikas sektoram, tas ietekmēs valstis, kas kaut kādā mērā ir ar to saistītas. Tas ir iekšpolitikas jautājums, cik lielus zaudējumus valsts ir gatava nest savu principu vārdā,” sacīja Balodis.

Jautāts, vai Krievija kā pretreakciju uz Rietumvalstu noteiktajām sankcijām varētu izmantot dabas resursu eksporta pārtraukšanu, pētnieks norādīja, ka Krievija varētu draudēt ar tādiem rīkiem, īpaši šantāžas gadījumā, taču maz ticams, ka patlaban Krievija tādu iespēju izskata.

“Eiropā varētu būt konkrētas balsis, kuras aicinātu distancēties no Krievijas dabas resursu importa. Šis jautājums Eiropā iekšēji nav pilnībā atrisināts. Manuprāt, Krievija pagaidām nogaidīs un nedraudēs ar resursu samazinājumu. Jāņem vērā, ka tagad apkures sezona tuvojas noslēgumam un dabas resursu jautājums savā ziņā ir zaudējis aktualitāti un nav tik jutīgs, kā, piemēram, apkures sezonā,” sacīja Balodis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LETA jau rakstīja, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.