Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

EM: Četru darba dienu nedēļas ieviešana samazinātu kopējo saražoto pievienoto vērtību tautsaimniecībā

Strādnieki Mežaparka topošās estrādes būvlaukumā.

Ņemot vērā, ka kopējam produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā ir sava dinamika, ko ir grūti ietekmēt ar novatoriskiem pasākumiem īsā laika termiņā, četru darba dienu nedēļas ieviešana samazinātu kopējo saražoto pievienoto vērtību tautsaimniecībā, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka faktiski iniciatīvu par četru darba dienu nedēļu darba devēji var ieviest jau šobrīd, jo Latvijā Darba likums paredz iespējas darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgiem nosacījumiem gan attiecībā uz darba laika, gan darba izpildes vietas organizāciju, gan arī izmantojot attālināto darbu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) radītās iespējas.

Ministrijā gan arī uzsvēra, ka teorētiski darba laika samazināšana var stimulēt produktivitātes pieaugumu, plašāku darba resursu izmantošanu, jo īpaši atsevišķu uzņēmumu līmenī.

EM atzīmē, ka produktivitātes paaugstināšanas pamatā ir ne tikai tehnoloģiskas novitātes, ražošanas procesa vadības pilnveidošana, bet arī esošo resursu pārdale augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, kas objektīvu apstākļu dēļ notiek salīdzinoši lēni.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Līdz ar to jāsecina, ka, būtiski saīsinot darba dienu pie esošā produktivitātes līmeņa, samazināsies kopējā saražotā pievienotā vērtība tautsaimniecībā, kā rezultātā mazināsies uzņēmumu ieņēmumi, algas, nodokļu ieņēmumi, tātad būs arī mazākas iespējas finansēt pensijas, valsts budžeta finansētās jomas un tamlīdzīgi,” pauž EM.

Ministrija skaidro, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2021.gada pētījums par nostrādātajām stundām parāda, ka valstis ar augstāku iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju līmeni strādā mazāk stundu nekā tās, kurās labklājības līmenis ir zemāks.

EM norāda, ka tas ir skaidrojams ar produktivitātes līmeni šajās valstīs. Augstāka produktivitāte dod iespēju līdzīgā laika periodā radīt lielāku pievienoto vērtību un attiecīgi iegūt lielākus ienākumus. Šeit runa ir ne tik daudz par kvantitāti, bet kvalitāti – ir jāstrādā nevis ilgāk, bet gudrāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus OECD pētījums parāda, ka ir arī izņēmumi. Piemēram, Dienvidkoreja un ASV, kurās ir gan augsts IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju un produktivitāte, gan arī salīdzinoši ilgas darbam veltītās stundas – tas ir saistīts ar darba tradīcijām, tieksmi iegūt peļņu un augsto konkurenci darba tirgū. Tāpat darba stundu ilgumu ietekmē tas, cik stipras ir arodbiedrības.

Ministrijā norādīja, ka būtiska darba laika samazināšana tāda produktivitātes līmeņa valstīm kā Latvija nozīmē ekonomikas apjoma krišanos un ar to saistītām negatīvām sekām uz darba algām, budžetu, pakalpojumu saņēmēju apmierinātību. Produktīvākās Rietumeiropas ekonomikās darba ņēmējs var atļauties nedēļā strādāt mazāk stundas, jo vienalga saņems būtiski lielāku darba samaksu nekā tas ir Latvijā.

Tāpat EM norādīja, ka bez ekonomiskajiem aspektiem darba laika samazināšanai ir arī cita maz pētīta dimensija, piemēram, vai īsāka darba nedēļa padarīs cilvēkus laimīgākus, kā arī kur ir zelta viduspunkts starp laiku, kas ir veltīts darbam, un brīvajam laikam. Šie jautājumi ir maz pētīti un pagaidām nav zinātniski pamatotas atbildes, vai saīsināts darba laiks padarīs cilvēkus laimīgākus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc EM aplēsēm, tuvākajā nākotnē maz ticams, ka darba laika būtiska saīsināšana tiks plaši īstenota. Tas varētu notikt atsevišķās valstīs eksperimenta veidā dažos uzņēmumos. Tomēr, raugoties tālākā nākotnē un augot produktivitātes līmenim, darba devējiem paaugstināsies iespēja pakāpeniski samazināt darba dienas ilgumu.

Tāpat ministrijā uzsver, ka aizvien lielāku lomu pasaulē spēlē tehnoloģijas un darbi, kurus ir iespējams automatizēt, kā arī attālinātais darbs. Tādējādi cilvēka darba diena, kas jau šodien ir būtiski mainījusies kopš industriālas revolūcijas laika, kad darbs sākās ar zvanu un beidzās ar zvanu, arvien vairāk tiks organizēta, dodot lielāku izvēles brīvību.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par ieceri pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Iniciatīvas pārstāvis Denis Meļehovs norāda, ka tas izdarāms, grozot Darba likumu 131.panta, kas saistīts ar normālo darba laiku.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Meļehova ieskatā, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Pēc iniciatīvas pārstāvja paustā, būs vairāk brīvā laika arī mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts.

Foto:lsm.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.