Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Enerģijas cenu kāpums: nākotnes perspektīvas

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021.gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022.gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi divas un trīs reizes pārsniedz ierasto līmeni. Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40-60 eiro/MWh jeb 2-3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis. Foto: publicitātes foto.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens. Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050.gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050.gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni 250 miljardu eiro apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz 80 eiro/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši 300-400 miljardus eiro gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Augstas fosilo resursu cenas

Ogļu un gāzes cenas 2021.gadā sasniedza vēsturisku līmeni. Galvenais faktors bija Covid-19 cikliskums, ko veicināja centrālās bankas un valdības stimuli, kā arī patērētāju tēriņu maiņa no pakalpojumiem uz precēm. Sagaidāms, ka fosilā kurināmā cenas šogad saglabāsies augstas. Fosilā kurināmā piegāde piedzīvo saspīlējumus ģeopolitikas un investīciju ciklu dēļ, savukārt fosilā kurināmā ražotāji bažās par nākotni kļūst piesardzīgi. Investīcijas jaunu jaudu izstrādei ir daudz piesardzīgākas nekā parasti, nākotnē ierobežojot piedāvājumu. Tādēļ tēriņi nefosilās enerģijas izstrādei būs jāpaātrina, lai novērstu potenciālo deficītu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mūsu pašreizējās prognozes ir, ka Brent vidējā cena gada pirmajā pusē būs 85 ASV dolāri, gada beigās noslīdot līdz 65 ASV dolāriem. Mazāki jēlnaftas krājumi un piegādes pārtraukumi ir padarījuši tirgu saspīlētāku, kas uz gada beigām normalizēsies. Pašreizējo augsto cenu rezultātā ražošana ārpus OPEC valstīm reaģēs ar ieguves pieaugumu un līdz ar to arī ražošanas pieaugumu. Arī pastāvīgā spriedze starp Krieviju un Ukrainu ir augsta riska faktors. 2023.gadam prognozējam naftas cenu 60 ASV dolāri.

Fosilā kurināmā ražotājiem jaunas ieguves izstrādes termiņš ir aptuveni 7 gadi un pēc tam vēl 7 gadi paiet, pirms parādās peļņa. Kāds būs pieprasījums 2035.gadā, viņiem nav ne jausmas. Rezultātā ieguldījumi ir piesardzīgi pat pēc pašreizējā cenu pieauguma un fosilā kurināmā ražotāji pieprasa un pieprasīs augstākas cenas, pirms viņi uzdrošināsies investēt.

ASV slānekļa naftas ražotāji mainījuši savu uzvedību

Kopš 2014.gada ASV slānekļa naftas ražotāji spēja noturēt cenu pieaugumu. Ikreiz, kad naftas cenas pieauga virs USD 45/bl, tās kapitālieguldījumi un ražošana paātrinājās, kas nodrošināja cenu pieauguma īslaicīgumu. Tādējādi rūpniecība zaudēja naudu, pēdējo 2-3 gadu laikā izraisot nozares konsolidāciju. Tagad uzvedība ir mainījusies. Ražotāji un investori vairs nesteidzas tērēt naudu jaunu jaudu izstrādei. Peļņa, nevis apjoms ir viņu jaunā mantra. Slānekļa naftas platformu skaits pieaug un ieguve virzās uz augšu, taču daudz pakāpeniskāk nekā iepriekšējos ciklos. Tas tirgus varu atkal nodevis OPEC+ rokās. Tomēr redzams, ka ASV līdz 2023.gadam sasniegs jaunu visu laiku augstāko ražošanas apjomu, pastiprinot piedāvājumu. Kā vienmēr, Irānas kodolsarunas ir risks, kas var izraisīt nopietnus piegādes traucējumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dabasgāze – Krievija/Ukraina kā šā brīža centrālais punkts

Dabasgāzes cenas Āzijā un Eiropā pērn dažkārt bija 4-5 reizes augstākas nekā parasti. Viens no svarīgākajiem faktoriem bija Āzijas augošais dabasgāzes imports. Uzmanības centrā ir dabasgāzes eksporta samazinājums no Krievijas uz ES 2021.gada otrajā pusgadā un bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Neprognozēšu Krievijas iebrukuma iespējamību, bet pat labvēlīgajā scenārijā augstas cenas 2022.gadā saglabāsies. Pat, ja Nordstream cauruļvads sāks darboties vai gāzes plūsmas pa citiem cauruļvadiem no Krievijas gada vidū normalizēsies, iespējams, būs par vēlu, lai nodrošinātu normālus dabasgāzes krājumus ES pirms 2022./23.gada ziemas. Šobrīd dabasgāzes tirgus cena nākamajam gadam ir aptuveni 65 eiro/MWh, kas ir trīs reizes augstāka nekā parasti. Labvēlīga scenārija gadījumā šogad cena varētu būt 40-60 eiro/MWh robežās. Salīdzinājumam vidējā cena 2021.gadā bija 45 eiro/MWh, jo gada sākumā cenas bija zemas.

Iebrukums Ukrainā ir ļoti slikts scenārijs

Ja Krievija iebrūk Ukrainā, tad visas prognozes atceļas. ES un ASV sankcijas pret Krieviju saskartos ar pretsankcijām. Visticamāk saruktu arī Krievijas dabasgāzes eksports uz ES. Šādā situācijā Eiropa importētu vairāk SDG un vairāk izmantotu ogles un naftas produktus, bet ar to būtu par maz, lai izvairītos no stresa tirgū.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nepieciešama ātrāka pāreja enerģētikas jomā ES

No kopējā dabasgāzes patēriņa 5200 TWh/gadā ES saražo tikai 1113 TWh, bet 1900 TWh tiek importētas no Krievijas. Šī importa apjoma dēļ problēmu ātri atrisināt nav iespējams, taču nākamajos 10 gados var paveikt daudz. Acīmredzams risinājums ES un Apvienotajai Karalistei ir paātrināt enerģētikas pāreju un aizstāt dabasgāzes patēriņu, aktīvi īstenojot energoefektivitātes pasākumus.

Pastiprinās diskusijas par kodolenerģiju

Gan Apvienotā Karaliste, gan Francija plāno paplašināt atomenerģijas jaudas, taču Vācija šogad plāno visas AES slēgt. Kodolenerģija ir problemātiska sabiedrības atbalsta dēļ, jo neviens nevēlas to savas dzīvesvietas tuvumā, turklāt būvniecībai nepieciešami aptuveni 10 gadi. Tas ir arī dārgs pasākums un izmaksu līdzsvars ir aptuveni EUR 100/MWh (to Apvienotā Karaliste maksā par savu jauno Hinklijas spēkstaciju). Risinājums varētu būt mazie modulārie reaktori (SMR), kas būtu lētāk, drošāk un elastīgāk. Apvienotās Karalistes mērķis ir izvietot Rolls Royce ražotos SMR, taču pirmais projekts varētu īstenoties tikai pēc 10 gadiem.

Augstas oglekļa cena

2021.gada sākumā oglekļa cena ES pieauga no 30 eiro par tonnu līdz 80 eiro par tonnu gada beigās. Prognozējams, ka šogad tas būs vidēji EUR 100/t, jo reģions būs spiests patērēt vairāk ogļu augstās gāzes cenas dēļ. Tā rezultātā ES enerģētikas pāreja paātrināsies. Jaunas, nesubsidētas saules enerģijas izmaksas līdzsvars ES šobrīd ir tikai 35 eiro/MWh. Elektroenerģijas cenas pat pēc dabasgāzes cenu normalizēšanas tomēr, visticamāk, būs vidēji 80 eiro/MWh, tādējādi padarot ieguldījumus saules enerģijā ļoti izdevīgus. Paātrināsies arī vēja staciju izbūve.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lielākais izaicinājums būs panākt līdzsvarotu pāreju, kad fosilo kurināmo jaudu slēgšana norit līdzvērtīgi ar atjaunojamo enerģiju jaudu ieviešanu. Ja atjaunojamās enerģijas attīstība būs pārāk lēna, bet fosilās enerģijas piegādes samazināšana pārāk ātra, enerģijas cenas augs. Šādu līdzsvaru būs grūti panākt. Visticamāk, ka enerģijas cenas nākotnē kļūs svārstīgākas un pašreizējais sakāpinātais cenu līmenis saglabāsies arī 2023.gadā.

Teksts: Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.