Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Energoresursi šogad lētāki nekļūs. Varbūt nākamgad

Pagājušā gada otrajā pusē epidemioloģiskās situācijas nedienām pievienojās straujš energoresursu cenu kāpums visā pasaulē, kas nav gājis secen arī Latvijai. Ievērojami kāpušās siltumapgādes un elektrības cenas, kam paralēli augušas arī naftas un līdz ar to pārtikas cenas, likušas likumdevējiem reaģēt, lai neatstātu nelaimē ne iedzīvotājus, ne uzņēmējus. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: pexels.com

Tomēr aktuāls jautājums ir dažādo atbalsta pasākumu beigu termiņš, jo eksperti prognozē, ka energoresursu cenu kritums šogad nav gaidāms. Cerību stariņu vieš vien samazinājums gāzes nākotnes līgumu cenām, sākot no 2023.gada vasaras. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka steidzami ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai diversificētu riskus un palielinātu citu energoavotu izmantošanu.

Siltuma cenu rekordi pašvaldībās

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” apkopotā informācija liecina, ka vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pērn sasniedza 88,78 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 2,6 reizes augstāka nekā 2020.gada vidējā cena. Vienlaikus 2021.gada decembrī tika sasniegts jauns gāzes un CO2 izmešu kvotas cenas rekords – attiecīgi 92,37 eiro par MWh un 80,1 eiro par MWh. Turklāt gāzes cena decembrī bija vairāk nekā 6 reizes augstāka nekā pirms gada, bet CO2 emisiju kvotu cena 2021.gada laikā ir palielinājusies 2,4 reizes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tas viss pašlaik atspoguļojas arī tarifos, kuri jāapmaksā iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Viskrasākais siltumenerģijas tarifu pieaugums jau janvāra vidū piedzīvots Olainē – pēc 2,6 reižu pieauguma tarifs sasniedz 107,42 eiro par MWh. Turklāt no 1.maija siltumenerģijas tarifs pieaugs vēl par 5,2% līdz 113,27 eiro par MWh.

No 1. februāra, būtiski sadārdzinājusies Bauskas novada Saulaines un Pilsrundāles ciemā. Bauskas novada domes sēdē 27. janvārī apstiprināts tarifs par siltumenerģiju 134,90 eiro par megavatstundu. Līdz šim maksa bija 54,43 eiro par megavatstundu. Siltumenerģijas tarifs palielinājies par 147,8%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt Daugavpilī februārī siltumenerģijas tarifs pieaugs par 64,4% līdz 93,65 eiro par MWh. Tas gan ir “maz”, salīdzinot ar vēl decembrī plānoto vairāk nekā 150% tarifa pieaugumu – būtisku izmaksu samazinājumu panāca janvārī ekspluatācijā nodotā jaunā katlumāja.

Salaspilī februārī tarifs pieaugs par 26,6% līdz 61,03 eiro par MWh, bet Jūrmalā un Jēkabpilī attiecīgi par 8,5% līdz 69,97 eiro par MWh un 5,8% līdz 69,32 eiro par MWh. Jāuzsver, ka pēdējās divās pilsētās tas būs jau otrais apkures maksas pieaugums sezonā, tāpēc Jūrmalā kopš oktobra tarifs būs pieaudzis par 32,1%, bet Jēkabpilī kopš janvāra par 27,8%.

Lai gan Rēzeknē no 1.februāra siltumenerģijas tarifs samazināsies par 13,2% līdz 41,16 eiro par MWh, jāņem vērā, ka janvārī tas pieauga par 57,7%, tāpēc sezonas laikā tomēr saglabāsies pieaugums par 36,9%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat vairākās Latvijas vietās siltumenerģijas tarifi šajā sezonā pieauguši iepriekšējos mēnešos. Piemēram, Baložos decembrī bija 15,8% pieaugums, Siguldā janvārī – 13% pieaugums, bet Rīgā novembrī apkures tarifs pieauga jau otro reizi sezonas laikā, kopā veidojot 47,5% kopš pērnā augusta. Tāpat šajā apkures sezonā par 10% siltumenerģijas tarifs pieaudzis Talsos, par 6,6% – Jelgavā un par 26% – Iecavā. Savukārt citviet plānots pieaugums martā vai aprīlī, piemēram, Madonā un Rīgā.

Kāpj dabasgāzes cenas, kāpj tarifi

Siltumenerģijas tarifu pieaugumu pamatā ietekmējis dabasgāzes cenu kāpums, tomēr novērota tendence strauji pieaugt arī šķeldas cenām, kas iepriekš mainījās minimāli, tāpēc daļai komersantu arī tas ietekmējis siltumenerģijas gala tarifu. Piemēram, “Jūrmalas siltuma” gadījumā šķeldas cenas pieaugums uz siltumenerģijas tarifu atstāj būtisku ietekmi, jo 44% no siltumenerģijas apjoma tiek saražots, izmantojot šķeldu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) skaidro, ka attiecībā uz dabasgāzes cenu kāpumu liela nozīme ir tam, kurā brīdī siltumapgādes komersanti pārslēguši līgumus par dabasgāzes piegādi. Pašvaldībās, kur līgumi pārslēgti 2021.gada pirmajā pusē, ietekme uz siltumenerģijas tarifu ir ievērojami mazāka nekā tajās, kur siltumapgādes komersanti pārslēguši līgumu 2021.gada rudenī vai ziemā, kad dabasgāzes cena sasniedza rekordaugstu atzīmi.

Piemēram, “Olaines ūdens un siltums”, noslēdzoties iepriekšējam dabasgāzes piegādes līguma termiņam, jaunu līgumu par dabasgāzes piegādi noslēdza pērn 30.novembrī, un klientiem janvāra vidū tarifs pieaudzis 2,6 reizes. Arī “Jūrmalas siltums” pērn 30.novembrī noslēdza jaunu šķeldas piegādes līgumu, kas, salīdzinot ar līdzšinējo līgumu, paredz ievērojami augstāku šķeldas cenu.

Tarifu pārskatīšana nav piesaistīta kalendārajam gadam, un komersanti tos SPRK izvērtēšanai iesniedz pēc nepieciešamības, proti, kad ir būtiskas apjoma vai izmaksu svārstības. Lai gan parasti komersanti siltumapgādes tarifus pārskatīšanai iesniedz reizi trīs līdz piecos gados, šobrīd izveidojusies situācija, ka, pieaugot dabasgāzes cenām, arī komersanti teju vienlaicīgi ir spiesti palielināt siltumapgādes tarifus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska norāda, ka iepriekš komersanti visbiežāk izvēlējās fiksētas cenas līgumus, taču šobrīd, kad cenas būtiski svārstās no mēneša uz mēnesi, pirmoreiz novērojama tendence biežāk izvēlēties biržas cenai piesaistītus dabasgāzes līgumus. Tas saistīts gan ar dabasgāzes tirgotāju piedāvājumu izmaiņām, gan siltumapgādes komersantu mērķi spēt pēc iespējas ātrāk reaģēt uz dabasgāzes cenas samazinājumu vairumtirgū.

Atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Iedzīvotāju atbalstam valdība nolēmusi dažādos atbalsta pasākumos siltumenerģijas un elektroenerģijas rēķinu pieauguma kompensēšanai sadalīt 450 miljonus eiro. Tostarp uz četriem mēnešiem tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, bet pensionāri un cilvēki ar invaliditāti saņems papildu 20 eiro mēneša pabalstu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu “ekstremālo sadārdzinājumu”. Kā skaidroja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, par ekstremālu sadārdzinājumu centrālās siltumapgādes klientiem tiks uzskatīta 68 eiro par MWh robeža, kas nozīmētu, ka atbalstu saņems mājsaimniecības Daugavpilī, Olainē, Ozolniekos, Mārupē un Saulkrastos. Savukārt dabasgāzei par “ekstremālo” slieksni tiks uzskatīti 34 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas paredzētu cenu samazinājumu līdz tam līmenim, kāds bijis 2021.gada otrajā pusē.

Savukārt, lai nodrošinātu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu nepārtrauktību, Saeima atbalstījusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz pašvaldību kapitālsabiedrībām iespēju saņemt īstermiņa valsts budžeta aizdevumus kurināmā iegādei ar pašvaldības sniegtu galvojumu 100% apmērā no aizņēmuma summas. Daugavpils, kuras dome pērnā gada 27.decembrī ārkārtas sēdē nolēma pilsētā izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi, jau informējusi, ka, lai mazinātu enerģētiskās krīzes ietekmi, tā aizņemsies 3,5 miljonus eiro dabasgāzes iegādei, vienlaikus gan samazinot karstā ūdens temperatūru tīklā.

Siltumapgādes uzņēmumi “Rīgas siltums” un “Latvijas gāze”, kā arī “Latvenergo”, kas dabasgāzes tirdzniecību piedāvā ar zīmolu “Elektrum”, klientiem piedāvā risinājumus gadījumos, ja radušās problēmas ar rēķinu nomaksu. Pagaidām neviena no trim kompānijām nav konstatējusi pastiprinātas problēmas ar rēķinu nomaksu, tomēr visās trīs norādīja uz aktuālo situāciju 2021.gada nogalē, turklāt “Rīgas siltuma” pārstāve Linda Rence uzsvēra, ka aktuālā situācija ar rēķinu nomaksu mainās pa dienām – “šodien var nebūt, rīt var jau būt redzamas problēmas”.

“Latvijas gāzes” Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča skaidroja, ka “Latvijas gāze” klientiem, kuriem ir izveidojies parāds, piedāvā iespēju to sadalīt un vienoties par maksājumu plānu, veicot norēķinu vairāku mēnešu periodā, bet Rence pauda, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju uzņēmums nepiemēro nokavējuma procentus par kavētiem maksājumiem.

Savukārt “Latvenergo” Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis norādīja, ka “Elektrum” klientiem šobrīd piemēro atvieglotus atlikto maksājumu nosacījumus, kā arī klientiem ir iespēja dalīt rēķina maksu garākā periodā. Parāda nomaksa pa daļām uz atvieglotiem nosacījumiem tiek piedāvāta gan mājsaimniecībām, gan juridiskām personām.

Komentējot valsts atbalsta pasākumus, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis aģentūrai LETA atzīmēja, ka galvenais patlaban ir, lai iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības spētu norēķināties par pakalpojumiem, savukārt siltumapgādes uzņēmumiem ir svarīga iespēja aizņemties apgrozāmos līdzekļus, lai spētu nodrošināt pakalpojumus. Viņš pozitīvi vērtēja, ka ir atbalstīti vairāki risinājumi, tādējādi aptverot pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu – gan maznodrošinātajiem, pagarinot palielināto mājokļa pabalstu līdz gada beigām, gan atbalsts citām iedzīvotāju grupām, kā arī ir domāts par komersantiem, kurus arī šī situācija ir nopietni ietekmējusi.

Vienlaikus ir jādomā ne tikai par īstermiņa risinājumiem, bet arī par turpmākajiem gadiem, nākamajām apkures sezonām, jo cenas un tarifi nemazināsies. Tie ir arī alternatīvie enerģijas avoti. “Kā vienu no risinājumiem elektroenerģijas jomā saredzu vēja parku attīstību, kur ir nepieciešama skaidra valsts programma ar sasniedzamiem mērķiem un iezīmētu konkrētu atbalstu, kas motivētu strādāt šajā virzienā,” pauž Kaminskis.

Atbalsts kaimiņvalstīs

Latvija nebūt nav vienīgā, kura saskaras ar izaicinājumu atrast risinājumus, kas palīdzētu iedzīvotājiem tikt galā ar augošajiem energopakalpojumu rēķiniem. Šis jautājums jau kopš pērnā gada rudens sagādā galvassāpes visai Eiropai, un, laikam ejot, tiek domāts par arvien jauniem risinājumiem gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī.

Igaunijas valdība 25.janvārī apstiprināja griestu noteikšanu elektrības un gāzes cenām mājsaimniecībām, kā arī elektrības sadales tīkla maksas atcelšanu uzņēmumiem, tādējādi cenšoties mazināt enerģijas cenu kāpuma negatīvo ietekmi. Atvieglojumi būs spēkā no janvāra līdz martam. Pasākumu paketi veido trīs daļas.

Pirmā no tām ir elektrības cenas griesti 12 centi par kilovatstundu mājsaimniecībām par patērēto elektroenerģiju līdz 650 kilovatstundām mēnesī. Tas nozīmē, ka rēķina daļu, kur biržas cena vai fiksētā līguma cena pārsniedz 12 centus par kilovatstundu, apmaksās Igaunijas valsts. Mājsaimniecībām nav jāiesniedz papildu pieteikums atbalstam, jo rēķinā, ko klients saņems no elektrības pārdevēja, summa, kas pārsniedz noteiktos griestus, jau būs atskaitīta. Otrā atbalsta pasākumu daļa paredz noteikt griestus gāzes cenām mājsaimniecībām 65 eiro par MWh. Valsts pilnībā apmaksās rēķina daļu, kas pārsniedz noteiktos cenas griestus, par patēriņu, kas nepārsniedz 2,75 MWh mēnesī. Trešais pasākums ir 100% elektrības sadales tīkla maksas segšana uzņēmumiem no janvāra līdz martam. Līdz šim sadales tīkla maksas atlaide bija 50%.

Vēl pērnā gada beigās Igaunija lēma energoresursu cenu subsīdiju maznodrošinātām ģimenēm attiecināt arī uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir mazāki par 1126 eiro mēnesī par pirmo ģimenes locekli. Pēc Igaunijas valsts pārvaldes ministra Jāka Āba teiktā, augstākais atbilstības slieksnis nozīmē, ka aptuveni 380 000 mājsaimniecību visā Igaunijā jeb kopumā vairāk nekā 800 000 cilvēku gūs labumu no šāda atbalsta. Citiem vārdiem sakot, no šī atbalsta labumu gūs ne tikai maznodrošinātās ģimenes, bet arī mājsaimniecības līdz vidējiem ienākumiem. Paredzamās subsīdijas izmaksas ir aptuveni 79 miljoni eiro, ko paredzēts segt no ieņēmumiem no CO2 emisijas kredītu pārdošanas.

Savukārt Lietuvas Seims jau pagājušā gada rudenī apstiprināja likumprojektu, kas ļauj iedzīvotājiem pieteikties apkures izmaksu subsīdijām. Tam bija atvēlēti 14 miljoni gadā un bija paredzēts, ka subsīdijas attieksies uz apmēram 95 000 iedzīvotāju, taču decembra pirmajā pusē tika nolemts atbalstu paplašināt, tādējādi atbalstu attiecinot uz vēl 15 000 iedzīvotāju. Plānots arī noteikt elektroenerģijas cenu griestus patērētājiem, sadalot pieaugumu uz turpmākajiem pieciem gadiem. Iedzīvotāju ieskatā, ar to nepietiek, jo pēdējie apkures rēķini liecina par daudz ievērojamāku cenu kāpumu, nekā iepriekš prognozēts, un, līdzīgi kā Latvijā, ir izskanējuši aicinājumi samazināt PVN enerģijas produktiem.

Jāpiebilst, ka pēdējais ir izdarīts vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Polijā, kur PVN apkurei un ēst gatavošanai izmantotajai gāzei ir samazināts pat līdz 0%. Polijā būtiski (no 23% līdz 8%) arī samazināts PVN degvielai un elektrībai, kā arī apmēram pieciem miljoniem mājsaimniecību nodrošināta iespēja saņemt kompensācijas rēķinu apmaksai.

Energoresursu cenu kritums šogad nav gaidāms

Atbilstoši “Latvenergo” sniegtajai informācijai tuvākā perioda gāzes nākotnes līgumu cenas var vērtēt kā augstas, ko nosaka nepiepildītas gāzes krātuves, zem normas esošā hidroizstrāde Skandināvijā, samazināta atjaunojamo energoresursu (AES) jaudu pieejamība Francijā, kā arī salīdzinoši augsts pieprasījums pēc energoresursiem.

Šoziem dabasgāzes cenu līmenis Eiropā ir bijis ļoti svārstīgs, bet pārsvarā gāzes cena ir bijusi aptuveni 70-90 eiro par MWh, jo pieprasījums pēc energoresursiem un gāzes joprojām saglabājas augstā līmenī. Gan šī gada vasarā, gan nākamajā ziemā gāzes cenu nākotnes kontraktu cenas Eiropas biržā ir aptuveni 60-70 eiro par MWh līmenī.

“Latvenergo” pārstāvis Lūsis norādīja, ka šobrīd cenu samazinājums gāzes nākotnes līgumu cenām ieraugāms, vienīgi sākot no 2023.gada vasaras, kad pasaules tirgū prognozē energoresursu pieprasījuma un piedāvājuma apjoma līdzsvara atjaunošanos. Tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc gāzes saglabās pieauguma tendenci, taču piedāvājumu nodrošinās jauni gāzes ieguves un piegādes projekti, kas uzsākti 2021./2022.gadā un ienāks tirgū no 2023.gada.

Savukārt enerģētikas eksperts, degvielas mazumtirgotāja “Virši-A” biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers aģentūrai LETA norādīja, ka elektroenerģijas cenu kritumu varētu ietekmēt gāzes cenu kritums. Šobrīd ir iespējams 2023.gada vasaras mēnešiem dabasgāzi iegādāties mazāk par 40 eiro par MWh, kamēr šī gada janvāra vairumtirgus indeksa vērtība ir 116 eiro par MWh. “Tāpat gadu no gada palielināsies atjaunojamo energoresursu saražotās elektroenerģijas apmērs, jo tiek prognozēts, ka uzlabosies ūdens rezervju apmērs Skandināvijas hidroelektrostacijās un būtiski pieaugs vēja un saules enerģijas loma reģionā, jo katru gadu ekspluatācijā tiks nodotas jaunas lieljaudas stacijas,” klāstīja eksperts.

Viņš arī sacīja, ka šobrīd netiek prognozēts, ka kādā no mēnešiem atkārtosies decembrī pieredzētais elektroenerģijas vairumtirgus cenu kāpums virs 200 eiro par MWh, taču gada griezumā vidējās cenas 2022.gadā, visticamāk, būs augstākas nekā 2021.gadā, jo pērn paaugstinātas mēneša cenas salīdzinājumā ar vēsturiski ierastajiem cenu līmeņiem tika fiksētas, sākot no jūnija. “Katrā ziņā vidējā termiņā Skandināvijas un Baltijas reģionā var prognozēt cenu kritumu un normalizāciju līdz iepriekš ierastajam cenu līmenim 2023. vai 2024.gadā,” pauda Bethers.

Patēriņa izmaiņas un centieni kļūt energoefektīvākiem

Bethers atzīmēja, ka energoresursu izmantošanu īstermiņā tieši ietekmē ekonomiskā aktivitāte, un, lai gan 2021.gada augstās cenas nav negatīvi ietekmējušas energoresursu patēriņu, ir sagaidāms, ka pēdējos mēnešos piedzīvotās augstās resursu cenas veicinās gan uzņēmēju, gan arī iedzīvotāju plānus īstenot ievērojamus energoefektivitātes pasākumus.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gadā 11 mēnešos dabasgāzes patēriņš pieauga par 6% salīdzinājumā ar 2020.gadu, bet AS “Augstsprieguma tīkls” jau ir apkopojis, ka elektroenerģijas patēriņš gada griezumā, neskatoties uz straujo cenu kāpumu, ir palielinājies par 3,5%.

Dabasgāzes patēriņa pieaugumu Latvijā noteica 2021.gada aukstā ziema, bet tuvāko gadu laikā šī resursa patēriņu noteiks Rīgas TEC-2 konkurētspēja elektroenerģijas tirgū. Bethers prognozēja, ka Eiropā kopumā dabasgāzes patēriņš vidējā termiņā pieaugs, jo ir sagaidāms, ka CO2 kvotu cenas saglabāsies augstā līmenī. Tas izstums ogļu un degslānekļa stacijas no elektroenerģijas tirgus un dabasgāzes stacijas cenu ziņā būs konkurētspējīgākais fosilais energoresurss, kas nodrošinās iztrūkstošo elektroenerģijas apjomu Eiropā, ko nespēs nodrošināt atjaunojamie energoresursi un atomelektrostacijas.

“2021.gads bija ļoti īpatnējs, jo rekordaugstās energoresursu cenas nesamazināja resursu patēriņu un rekordaugstās CO2 emisiju kvotas tika fiksētas vienlaikus ar pieaugošu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu,” atzina eksperts.

Savukārt SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vecākais tirgus analīzes eksperts Reinis Āboltiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka dabasgāzes lomu nākotnē noteiks pieņemtie enerģijas un klimata politikas lēmumi, bet ilgtermiņā dabasgāzes patēriņa samazinājumu noteiks divi faktori – ēku un rūpnieciskās energoefektivitātes uzlabošana un kurināmā maiņa. Īstermiņā dabasgāzes pieprasījums varētu samazināties šī resursa augstās cenas dēļ, bet vidējā un ilgākā termiņā – energoefektivitātes pasākumu īstenošanas dēļ, jo būtiska daļa dabasgāzes tiek izlietota siltuma ražošanai centralizētās siltumapgādes sistēmām pieslēgto klientu siltuma pieprasījuma nodrošināšanai. “Uzlabojoties energoefektivitātei, samazināsies nepieciešamība ražot siltumu, tostarp izmantojot dabasgāzi. Tāpat dabasgāzes lomu energoapgādē turpmāk varētu ietekmēt arī Eiropas Savienības apņemšanās līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālai un atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas,” skaidroja Āboltiņš.

Vienlaikus komentējot, kādas izmaiņas varētu gaidīt attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu, viņš atsaucās uz AS “Augstsprieguma tīkls” ikgadējo pārvades sistēmas operatora (PSO) novērtējuma ziņojumu. Nesenākajā, 2020.gada, ziņojumā PSO izskata elektroenerģijas pieprasījuma dinamiku trīs dažādos scenārijos, kur ņemti vērā dažādi faktori, kas saistīti gan ar ražošanas jaudu pieejamību, gan izmaiņām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijās, gan ekonomikas pieauguma prognozēm. “No šiem scenārijiem izriet, ka tuvāko 10 gadu laikā ir gaidāms elektroenerģijas patēriņa pieaugums. Mazākā pieprasījuma pieauguma scenārijā prognozēts, ka patēriņš palielināsies minimāli – no aptuveni 7 teravatstundām (TWh) 2021.gadā līdz aptuveni 7,5 TWh 2031.gadā. Maksimālā pieauguma scenārijā prognozēts, ka patēriņš augs no aptuveni 7,3 TWh 2021.gadā līdz aptuveni 8,3 TWh 2031.gadā. Atbilstoši PSO datiem 2021.gads noslēdzās ar 7,4 TWh patēriņu, kas ir vistuvāk ziņojumā analizētajam optimistiskajam jeb maksimālā patēriņa scenārijam,” klāstīja Āboltiņš un uzsvēra, ka visu scenāriju gadījumā Latvijai būs jāiegulda līdzekļi jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstīšanā.

Ilgtermiņa risinājumi

Ir skaidrs, ka ir ar steigu jādomā par risinājumiem gan vidējā, gan ilgtermiņā, lai diversificētu riskus un šādas situācijas neatkārtotos. Par to tiek runāts arī starpvalstu līmenī, piemēram, Itālija un Spānija aicinājušas uz kopīgu rīcību Eiropas Savienības līmenī, lai īstenotu stratēģiskus krājumus un kopīgu dabasgāzes iepirkumu, savukārt citas valstis, piemēram, Igaunija, Ungārija un Čehija, rosinājušas pārskatīt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mehānismu, bet Francija ir ieminējusies par Eiropas enerģijas tirgus cenu noteikšanas mehānisma reformu.

Vienlaikus Latvijas valdība ir informējusi, ka vidēja termiņa atbalstam tiks izstrādāta atbalsta programma mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem. Gaidāms arī informatīvais ziņojums, kas atvieglos atļauju iegūšanu atjaunojamās enerģijas ražošanas būvēm un iekārtām.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš ir uzsvēris, ka šī energokrīze liek Latvijai citādāk sākt domāt par energopatēriņu un patērētās enerģijas veidu un ilgtermiņā Latvijai būtu jāpāriet uz citiem energoavotiem. Esot redzams, ka Krievija “klaji manipulē” ar gāzes piegādēm, tāpēc Latvijai jāskatās, kā mazināt atkarību no šī fosilā kurināmā, teica Kariņš, vienlaikus norādot, ka šī pāreja prasīs vairākus gadus.

Bethers atzīmēja, ka Latvijā ir jāatrod kompromiss, lai reģionos, kur ir iespējams attīstīt sauszemes vēja parkus, vietējās kopienas tos atbalstītu vai arī saņemtu pietiekamu kompensāciju un piekristu lieljaudas vēja parku attīstībai. Tāpat ir jāatvieglo saules paneļu izbūves prasības, lai paātrinātu saules enerģijas izmantošanu gan fizisko, gan arī juridisko patērētāju segmentos.

“Būtisks mājasdarbs Baltijas pārvades sistēmas operatoriem un enerģijas regulatoriem ir vienošanās ar Somijas partneriem, lai ieviestu elektroenerģijas cenu risku mīkstināšanas instrumentus, lai Baltijas elektroenerģijas tirgotāji varētu klientiem nodrošināt stabilas un pilnībā garantētas fiksētās cenas,” uzsvēra eksperts un atzina, ka šis neizdarītais mājasdarbs ietekmēja to, ka Baltijas tirgū gala lietotāji vairumtirgus cenu kāpumu izjuta daudz skaudrāk nekā reģionos ar sakārtotu vairumtirgu.

Komentējot, vai Latvijai arī vajadzētu apsvērt atomelektrostaciju (AES) veidošanu, viņš norādīja, ka elektroenerģijas vairumtirgus cenu veidošanas principi ir ļoti agresīvi un sagaidāmais vēja un saules enerģijas jaudu pieaugums rada ļoti nestabilu vidi investoriem tādā kapitālintensīvā ražotnē kā AES. “Visticamāk, ka šāda projekta īstenošanai būtu jāpanāk politisks lēmums un jāvienojas par pieejamās bāzes jaudas maksu šādai ražotnei papildus saražotās elektroenerģijas ieņēmumiem,” sacīja Bethers, vienlaikus uzsverot, ka jebkuras AES būvniecība ir ļoti garš un sarežģīts process.

Arī SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vecākais tirgus analīzes eksperts norādīja, ka jāpieliek pūles, lai Baltijas reģionā veicinātu pārdomātu enerģētisko pašpietiekamību, vienlaikus samazinot riskus, kas saistīti ar ierobežotām ietekmēšanas iespējām.

Pēc viņa teiktā, lielākie riski saistīti ar nepieciešamību importēt tādus energoresursus, kuru ieguvi, piegādi un cenu Latvija nevar ietekmēt, un Latvijas gadījumā tāds resurss ir dabasgāze. Vienlaikus ir jādažādo elektroenerģijas ražošanas iespējas, ieguldot konkurētspējīgās tehnoloģijās. “Pēdējo aptuveni piecu gadu laikā publicētā analīze zinātniskajā un tehniskajā literatūrā ļauj prognozēt, ka ilgtermiņā nākotne pieder hibrīdiem energosistēmu risinājumiem, kad vienotā sistēmā darbojas dažādas tehnoloģijas, kas viena otru papildina, nodrošinot sistēmas stabilu darbību. Secināms, ka sava loma šādā hibrīdā sistēmā ir gan vēja enerģijai, gan saules enerģijai, gan ģeotermālajai enerģijai, gan ūdeņraža risinājumiem, gan biogāzei, gan hidroelektrostacijām, gan dabasgāzei, kuras loma nākotnē būtiski mainīsies,” sacīja Āboltiņš, atzīmējot, ka lielāka neatkarība no viena konkrēta enerģijas resursa vai vienas atsevišķas enerģijas ražošanas tehnoloģijas samazina enerģijas sistēmas ievainojamību un līdz ar to arī riskus, ka kādā brīdī var nepietikt elektroenerģijas vai siltuma.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

  1. Ja paskatās un saprot kaut ko no biržas, tad var redzēt, ka speciāli tiek manipulēts ar biržas cenu gan elektrībai, gan dabasgāzei.
    Tā teikt, lūgti “zaļajā” domāšanā heb zaļajā afērā 🙂

    2
    2
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.