Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

FM: Energoresursu cenu kāpums sadārdzinās pārtikas un nepārtikas preces

Situāciju mazumtirdzniecībā 2022.gadā lielā mērā ietekmēs augstais energoresursu cenu kāpums, kas sadārdzina gan pārtikas, gan nepārtikas preces, portālu informēja Finanšu ministrijā (FM).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: pexels.com

Līdz ar to arvien aktuālāks kļūs jautājums par iedzīvotāju pirktspēju un valdības sniegto atbalstu. Savukārt pandēmiskie apstākļi arvien mazāk ietekmē situāciju mazumtirdzniecībā, valdībai mīkstinot ierobežojumus un iedzīvotājiem arvien vairāk iegādājoties preces attālināti, norāda FM.

Neskatoties uz apjomīgajiem tirdzniecības ierobežojumiem 2021.gada sākumā un beigās, 2021.gadā kopumā mazumtirdzniecības apjomi Latvijā auguši par 2,5%, kas ir lielākais pieaugums kopš 2018.gada, tostarp 2019.gada pieaugums pārsniegts par 0,2 un 2020.gada – par vienu procentpunktu, informē FM.

2021.gada pieaugumu pozitīvi ietekmēja nepārtikas preču (bez degvielas) mazumtirdzniecības (pieaugums par 3%) un degvielas mazumtirdzniecības (par 6,3%) pieaugumi, tikmēr pārtikas preču tirgotie apjomi saglabājušies 2020.gada līmenī, pieaugot par 0,1%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu norāda, ka 2021.gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā palielinājās par 8,3% salīdzināmās cenās, ko, galvenokārt, noteica zems bāzes efekts 2020./2021.gada mijā, kad bija spēkā pastiprināti ierobežojumi Covid-19 slimības izplatības novēršanai. Turpretī 2021.gada decembrī ierobežojumi tirdzniecībā tika mīkstināti pēc mājsēdes oktobrī un novembrī.

Ņemot vērā, ka pastiprināti tirdzniecības ierobežojumi 2020.gada nogalē visvairāk ietekmēja tieši nepārtikas preču tirdzniecību, šo preču tirdzniecības vietām esot slēgtām mājsēdes laikā, par likumsakarīgu var uzskatīt augsto 16,2% pieaugumu šajā preču grupā pret 2020.gada decembri, skaidro FM. Tajā pašā laikā pārtikas preču tirdzniecības apjomi palielinājās par 1%, bet autodegvielas tirdzniecība – par 4,4%.

Starp nepārtikas precēm lielākie pieaugumi fiksēti būvmateriālu un santehnikas (par 17,7%), kultūras un atpūtas preču (par 43,8%) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 62,8%) mazumtirdzniecībā. Turklāt pērn 11 no 12 gada mēnešiem spēcīgs pieaugums bija tirdzniecībai pa pastu un interneta veikalos, decembrī pieaugumam esot 14,1% apmērā. Vienīgais kritums starp nepārtikas preču grupām decembrī fiksēts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mazumtirdzniecībā – par 2,6%.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Krasi pieaugušas arī patēriņa cenas, uzsver FM. 2021.gada decembrī tās augušas visās pozīcijās, visvairāk pieaugot izdevumiem par mājokli (par 16%) energoresursu sadārdzinājuma iespaidā, un izdevumiem par transportu (par 14,8%) naftas cenu kāpuma dēļ. Savukārt pārtika kļuva par 7,2% dārgāka.

“Brent” markas jēlnaftas cena šā gada 26.janvārī pārsniegusi atzīmi 89 ASV dolāri par barelu, kas ir jauns cenas rekords un liecina par degvielas sadārdzināšanās turpinājumu, informē FM. Tikmēr degvielas cenas Latvijā 2021.gada decembrī palielinājās par 30,3% pret 2020.gada decembri, un vidēji par 18,5% visa pērnā gada laikā.

FM vērš uzmanību, ka arī mājsaimniecību noguldījumu apjoms uzrādīja pieaugumu visa pērnā gada laikā, un, kā liecina Latvijas Bankas dati, 2021.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, Latvijas komercbanku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 15,2%, sasniedzot 9,67 miljardus eiro. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai gan noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ir samazinājušies, kopējo noguldījumu pieaugumu noteica iedzīvotāju norēķinu kontu atlikumu uz dienas beigām kāpums, kas veido izteikti lielāko daļu jeb 89% no visiem mājsaimniecību noguldījumiem, un tie gada laikā palielinājušies par 19,6%. 

FM ieskatā, tas norāda uz iedzīvotāju rīcībā esošo līdzekļu pieaugumu, ko varētu novirzīt patēriņam. Taču, ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmē radušos piesardzību, mainīgo noskaņojumu par savu finansiālo situāciju nākotnē, kā arī noteikumus, kuri ierobežo iepirkšanos, iedzīvotāji savus brīvos finanšu līdzekļus pagaidām uzkrāj.

Eiropas Komisijas apkopotais patērētāju un uzņēmēju sentimenta indekss liecina, ka decembrī mazumtirgotāju noskaņojums nedaudz uzlabojies pēc pārdzīvotās mājsēdes oktobrī un novembrī, taču tas joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa, informē FM. Tirgotāji paredz gan augstākus noieta, gan nodarbinātības līmeņus, taču paredzamās pārdošanas cenas rādītājs sasniedz 2008.gada līmeni, kad tas līdz šim bijis visaugstākais. 

Savukārt patērētāju noskaņojums pēdējos mēnešos bijis ļoti svārstīgs, decembrī tam nedaudz uzlabojoties pēc krituma novembrī. Patērētāji labāk vērtē savu finansiālo situāciju, kā arī vairāk plāno nozīmīgus pirkumus turpmākā gada laikā, informē FM.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.