Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

FOTO: Rundāles multifunkcionālajā centrā ielīgo Jāņus

Rundāles multifunkcionālajā centrā 22. jūnijā bija iespēja iemācīties pīt vainagus, kā arī iedziļināties tradīcijās un apgūt receptes ventspilnieces, zāļu sievas, pirtnieces, stāstnieces Līgas Reiteres vadībā, Jāņu dziesmas un rotaļas ierādīja dziesminieks Pēteris, izrādes fragmentu “Meža meitas” izrādīja studija “Savējie”, bet izrādi “Dzelzs magnolijas” piedāvāja Ozolnieku amatierteātris.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sarīkojumā kopā ar folkloras kopu “Vecsaule” tika atklāta latvietes Evas Vēveres un dānietes Gudrunas Holkas (Gudrun Holck) izstāde “SET SOUND TO CAN LIS”, kas skatītājiem piedāvā ielūkoties mākslinieču radītā īsfilmā, kura apvieno vides, arhitektūras, skaņu, dabas un formas mijiedarbību un ļauj skatītājam rezonēt ar mākslas performanci.

“Visa laba jāņazāle, ko plūc Jāņu vakarā. Rumpatene, pumpatene, tā bija īsta zāle. Guņuzāle, kādas tur vēl ir tās zāles… Rumpatene ir rūta, pumpatene ir asinszāle, guņuzāle ir gundega, kā nu kurā vietā sauc,” sacīja zāļu sieva Līga Reitere.

“Tā ir burvju pasaka, kurā trīs burvju lietas pa ceļam dabon un visas trīs arī iegulda, lai kaut ko dabūtu. Un tā vissvarīgākā lieta šajā pasaulē ir zemteksts katrā valodā. Zemteksts nesaka priekšā, bet liek domāt pašam. Zelta sauja ir pasaules manta. To dod, pār slieksni kāpjot, un, uz dzimšanas dienu ejot, vēl garderobē negrūž to šķiņķi — to dāvanu, bet pār slieksni, dižistabā ejot. Zieds ir mīlestības plaukums, un ziedu sauja ir mīlestības dāvana. To dod jau pa gabalu, sveicinoties, pie vārtiem labdienu sakot — Dievs palīdz novēlot. Saules meita ir gabaliņš no gaismas, un, ja Saulei tā lielā gaisma, tad gabaliņš no gaismas kā saules stariņš mums katram ir kāds padoms, kāda pasaka, kāds teiciens. Un tad, kad esmu jau tik veca, ka man kāds padod krēslu piesēst, tad es varu sākt dalīt Saules meitas — dalīt stāstus un dalīt padomus. Bet, kamēr vien cilvēki domā, ka es vēl jauns un muļķis, man nav ko bāzties visām butelēm par korķi un līst kā naģei uz tepiķa,” stāstīja L. Reitere.

Līga vainagus pin jau no agra pavasara: “Ar sniegpulksteņiem un gaiļbikšiem sākot, līdz Mārtņiem, lai ražas vainags, tad vēl ziemā vajag smukus vainagus, lai logā ielikt. Bet Līgo vainagus, ielīgošanu iesāku 13. jūnijā. Bija arī nometne, kurā mācīju bērniem vainagus pīt, bet tas nebija saistīts ar ielīgošanu, bija radošā darbnīca.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.