Baušķenieks Īslīcē un Rundālē iemūžina krāšņu ziemeļblāzmu

Naktī no 27. uz 28. februāri daudzviet Latvijā skaidrajās nakts debesīs bija vērojama mūsu platuma grādos salīdzinoši retā dabas parādība – ziemeļblāzma. Krāšņo skatu cilvēki steiguši iemūžināt gan video, gan foto. Ziemeļblāzma šonedēļ novērota arī Bauskas novadā.

Baušķenieks Guntars Homičs ziemeļblāzmu iemūžinājis Rundāles pagasta Ziedoņos, kā arī Īslīces pagastā.

G. Homičs paskaidro, ka ziemeļblāzmas varbūtību nosaka KP indekss – jo tas ir augstāks, jo lielāka iespējamība ieraudzīt šo dabas parādību. Tāpat debesīm ir jābūt skaidrām un bez mākoņiem, kā arī ziemeļblāzmu nevar ieraudzīt apgaismotās vietās.

“Ziemeļblāzmas prognozēm sekoju “Aurora Alerts” aplikācijā. Pirmdien tika prognozēta ziemeļblāzma ar KP indeksu 7, un es sāku krāmēt foto somu, lai dotos ceļā. Ziemeļblāzmu iemūžināju 27.februārī pulksten 19:49. Fotografēju ar “Sony Alpha6000″ -SAMYANG F2.0/12mm objektīvu,” stāsta G. Homičs.

Tik spēcīgu dabas parādību viņam izdevies fiksēt pirmo reizi. Iepriekš ziemeļblāzmu fotografējis, kad KP indekss bijis vien pieci.

28. februāra vakarā Bauskas pusē novēroti arī reti mākoņi, kurus fiksējusi Anta Spangere. LTV laika ziņu diktors Toms Bricis savā “Facebook” lapā ziņo, ka tos sauc par Kelvina-Helmholca mākoņiem un skaidro, ka šādi mākoņi rodas, kad dažādos atmosfēras slāņos būtiski atšķiras vēja ātrums.

“Augstāk esošajā slānī vējš ir daudz spēcīgāks un burtiski parauj zemāk esošo mākoņu virsotnes un tās, iekļūstot ātrākajā gaisa plūsmā, virzās ātrāk par mākoņa lejas daļu. Rodas viļņveidīgi mākoņi,” stāsta Bricis.

Eksperts piebilst, ka šādi mākoņi arī norāda uz lielu turbulenci, kas nozīmē, ka, lidojot šādos apstākļos, būtu pamatīgas “gaisa bedres”.

+ 1