Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

FOTO: Atceras 1991. gada barikāžu laiku Rīgā

Šogad aprit 34 gadi, kopš 1991.gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais, uzsver: “1991.gada janvāra barikādes ir spilgts apliecinājums latviešu tautas vienotībai, drosmei un nesalaužamai gribai aizstāvēt savas valsts neatkarību. Tas bija brīdis, kad cilvēki ne tikai runāja par brīvību, bet praktiski rīkojās – viņi atstāja savas mājas, ģimenes un ikdienas rūpes, lai stātos pretī nezināmajam un stāvētu sardzē par Latviju. Barikāžu gars ir dzīvs pierādījums, ka brīvība prasa aktīvu iesaisti un vienotu apņemšanos.
Pieminot šo nozīmīgo notikumu, mēs ne tikai atceramies pagātni, bet arī stiprinām mūsu apziņu par to, cik svarīgi ir aizsargāt un kopt mūsu valsti. Barikāžu laikā katrs indivīds kļuva par daļu no kopēja spēka, kas cēla mūsu tautu uz neatkarības ceļa – un šī vienotība ir vērtība, kuru mēs nedrīkstam zaudēt arī mūsdienās.”

1991.gada barikādes bija nozīmīgs latviešu tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes
 apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991.gada janvāra barikādes
 ir arī izcils un starptautiski unikāls nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.

Pirmdien, 20. janvārī – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā– visas dienas garumā notika individuāla ziedu nolikšana II Meža kapos, godinot 1991. gada 20. janvārī bojā gājušos. Tāpat valsts amatpersonas un iedzīvotāji nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem.

No plkst. 10.10 – 21 Doma laukumā jaunsargu uzraudzībā dega piemiņas ugunskurs. Vakarā tradicionāli aicināja visus interesentus uz sadziedāšanos pie ugunskura, kas kļuvusi par īpaši patriotisku un aizraujošu notikumu. Tāpat Doma laukumā bija aplūkojama izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”, kur tika izrādīti plakāti no 1991. gada barikāžu muzeja krājuma. Doma laukumā bija apskatāma 1991. gada barikāžu muzeobusa ekspozīcija. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Doma laukumā, Barikāžu atceres pasākuma ietvaros, notika arī neparasta un emocionāli piesātināta izstāde, kurā bija aplūkojami 12 unikāli mākslas darbi – maskēšanās tīklu gleznas. Šīs gleznas, radītas Ukrainas draugu un atbalstītāju sajūtu un fantāzijas lidojumā, atklāj personīgās emocijas un tehnikas daudzveidību. Katrs darbs ir īpašs ar savu krāsu noskaņu un simbolisko vēstījumu, uzsverot solidaritāti ar Ukrainas aizstāvjiem un vēršot uzmanību uz nepārtraukto karu, kas ir pārsniedzis 1000 dienu atzīmi.
Izstādes mērķis ir ne tikai popularizēt maskēšanās tīklu darbnīcas, kurās tiek veidoti tik ļoti nepieciešamie kamuflāžas tīkli Ukrainas aizstāvjiem, bet arī atgādināt sabiedrībai par nepārtraukto cīņu un nepieciešamību saglabāt vienotību. Izstādes laikā apmeklētājiem bija iespēja ziedot maskēšanās tīklu projekta atbalstam, noskenējot QR kodus, kas izvietoti pie gleznu aprakstiem.

Pirmdienas vakarā Rīgas Domā notika īpašs koncerts “Barikādes un bērni”, veltīts 1991. gada barikāžu atceres 34. gadadienai. Koncertu rīkoja orķestris “Rīga”, piedaloties diriģentam Valdim Butānam, ērģelniekam Aigaram Reinim, solistei Ievai Segliņai, ar emocionāli piesātinātiem audio lasījumiem, kas savij mūziku ar barikāžu laika bērnu atmiņām. Šogad koncerta centrā bija tieši tā laika bērni, kuriem 1991. gadā bija pieci, seši vai desmit gadi, un kuri šodien pārstāv Latvijas četrdesmitgadnieku paaudzi.

Programma piedāvāja spilgtus un daudzveidīgus mūzikas darbus: Selgas Mences “Kad(e) pārnāksi, bāleliņ” no kantātes “Laika vējos”, Anitras Tumševicas “Zvaigzne”, Jēkaba Jančevska svītas pirmatskaņojumu no izrādes “Brands” (soliste Ieva Segliņa), Imanta Kalniņa 4. simfonijas pirmās daļas aranžiju pūšaminstrumentu orķestrim (instr. Pēteris Rudzītis), kā arī Riharda Dubras jaundarbu “Rītausmu sagaidot“, kas šajā vakarā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu. Koncertuzveduma māksliniecisko koncepciju veidoja režisors Kārlis Anitens un Rīgas Doma velves rotāja mākslinieka Toma Zeļģa videoprojekcijas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tradicionāli, kā katru gadu, 20.janvāri kā savu otru dzimšanas dienu atzīmēja vairāki bijušie Bauskas miliči, kuri varonīgi aizstāvēja toreizējo Iekšlietu ministrijas ēku. Šogad 1991.gada barikāžu muzejā 20.janvāra rītā tikās un visu dienu līdz vēlam vakaram kopā pavadīja pieci no toreizējiem IeM ēkas aizstāvjiem- baušķeniekiem -Renārs Zaļais, Valerijs Markuns, Agris Kociņš, Māris Kļaviņš un Aleksandrs Matvejevs. Ar klusuma brīdi tika pieminēti 1991.gada barikāžu laikā bojā gājušie un kopš 1991.gada janvāra aizsaulē aizgājušie barikāžu aizstāvji.

Katru gadu Iekšlietu ministrija piemin 1991. gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija uzbrukums Iekšlietu ministrijai 1991. gada 20. janvārī, kura laikā apšaudē smagi ievainoja Bauskas milicijas darbiniekus – Aļģi Simanaviču, Renāru Zaļo, Jāni Jaseviču un Valeriju Markunu, bet valdības apsardzes dienesta vada komandieris milicijas leitnants Vladimirs Gomanovičs un iekšlietu daļas inspektors Sergejs Konoņenko gāja bojā.

Vēl un vēl tika akcentēts, ka tieši Bauskas miliču saujiņa prata pārvarēt savas iekšējās bailes un stāties pretī naidniekam un tā panākt lūzumu vēsturiskajos notikumos.

Tradicionāli arī šogad Rīgas Domē notika svinīga 1991.gada Barikāžu aizstāvju pieņemšana, šoreiz gan daudz plašāka – ar jaunsargu piedalīšanos, ar muzikāliem priekšnesumiem, ar ārzemju žurnālista 1991.gada barikāžu foto izstādes atklāšanu un Pateicības rakstu pasniegšanu par piedalīšanos 1991.gada barikādēs.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

  1. Paziņa no Īslīces pagasta teic, ka beidzot ledus sakustējies. Viņš zin paust, ka ar bijuso , vietējās skolas direktori sen par to domājusi, taču viss atduries pret nesapratni, naudu un papīru kārtošanu. Viņš atzīst, ka ļoti daudz info esot skolas muzeja…tur esot , ko palasīt…viņš turpina, ka pieminekļus gāžam, bet tos, kuri piedalījušies lv genocīda, ielu nosaukumus atstājam…

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.