Uldis Varnevičs
Sestdiena sākās ar latviešu grupām «Kaligo» un «S.A.D.», pēc kuriem uzstājās viesi no Ukrainas «Orbstruct» un «Khors». «Orbstruct» aktivizēja savus klausītājus arī ar balvām, aicinot sanākušos uz mošpitu un aktīvākajiem dalībniekiem piedāvājot kaut ko no mūziķu krekliem vai citām precēm. Savukārt «Khors» grupas solists Jurgis novēlēja Latvijai nepieredzēt to, kas pašlaik notiek Ukrainā. «Neviens to nav pelnījis,» pauda mūziķi. Savukārt vakarpusē uzstājās tālāku viesu grupas «Avulsed» no Spānijas un «Archgoat» no Somijas.
Reizē ar mūziku par ierastu festivāla sastāvdaļu jau ir kļuvuši vēstures lasījumi, kas pulcina vairākus desmitus klausītāju. Kopā ar senākiem vēstures apskatiem par Latvijas pilskalniem, par Upmales reģionu, Zemgales ūdensceļiem un viduslaiku mūziku, izskanēja arī mūsdienām tuvāki apskati. Vēstures maģistrs Dagnis Dedumietis stāstīja par pirmajām latviešu militārajām vienībām pirmajā pasaulēs karā. Izrādījās, ka Krievijā jau toreiz karoja kā mūsdienās – ļoti atšķīrās informācija, ko teica ģenerālis un ko stāstīja reālie kara darbības dalībnieki. Gatis Ozoliņš informēja par 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, bet Raitis Ābelnieks pastāstīja par lietuviešu un latviešu partizānu darbību Bauskas apriņķī pēc otrā pasaules kara.
Visu otro dienu apmeklētāji varēja iesaistīties Senās pilsētiņas aktivitātēs. Piemēram, Bauskas novada pārstāve Sanita Behmane – Baibakova mācīja aust jostiņas vienā no vissenākajām pasaules aušanas tehnikām. Un reizē festivāls ar katru gadu piesaista arī ar kaut ko jaunu.
Šogad blakus jau festivāla dalībniekiem ierastajām zobencīņām un spēka spēlēm bija vēl papildus lekcijas un konkursi. Pēc soma Harri Hihnala stāstījuma par vikingu laika karadarbību arheologs Artūrs Tomsons stāstīja par lamerāla bruņām. Pa vidu notika dūdu pūšanas konkurss un rīkles dziedāšanas sacensības – pēdējās aizrāva ar izpildījumu, jo ne visi bija dzirdējuši šāda veida mūziku.
Tomēr izcilākais mirkļa moments bija Lauras un Jāņa Krivānu – Kamparu kāzas – abi ir iesaistīti festivāla organizēšanā, abi savulaik iepazinušies līdzīgā festivālā un nolēma, ka varētu festivālā arī laulāties. Abus turpat senajā pilsētiņā salaulāja Bauskas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga. Kāzas notika kā jau pie latviešiem – arī ar sievas zagšanu, kuru no lietuviešu karotājiem nācās izpirkt ar lielu krūzi alus.
Reklāma