FOTO: Laikrakstam “Ziemeļlatvija” 100 gadi

Mūsu laikraksts «Bauskas Dzīve» 80 nepārtrauktas iznākšanas gadu jubileju atzīmēja pērnruden, kaut arī presei Bauskā ir 132 gadu gara vēsture, kad 1893. gada 11. novembrī sāka iznākt laikraksts «Bauskas Sludinājumu Lapa». Toties kolēģu izdevumam – Valkas un Smiltenes novada laikrakstam «Ziemeļlatvija» – šomēnes apritēja tieši simt gadu.

Valkas aktīvie ļaudis savulaik nav nobijušies no 13. datuma un 1925. gada 13. jūnijā dibinājuši laikrakstu «Ziemeļlatvija». Sveikt kolēģus apaļajā jubilejā devās arī «Bauskas Dzīves» pārstāvji, kas reizē varēja vairāk iepazīt apvienoto latviešu un igauņu pilsētu Valku – Valgu ar tās interesanto vēsturi.

Avīzes kolektīvu apmeklējām redakcijā – sarkanu ķieģeļu mājā Valkā, Rīgas ielā 25. Ēka gan ir pašvaldības īpašumā, un laikraksts īrē vairākas telpas otrajā stāvā. Savulaik namā bijusi banka, bet tagad palicis tikai bankomāts. Bankas vietā telpas piešķirtas pašvaldības policijai un klientu apkalpošanas centram.

Sveicēju bija daudz. Ar pilnu sarakstu var iepazīties portālā ziemellatvija.lv. No laikrakstiem bija pārstāvēta Gulbenes «Dzirkstele», Jelgavas «Zemgales Ziņas», tuvāki kaimiņi «Alūksnes un Malienas Ziņas». Jelgavas «Zemgales Ziņas» ir vēl pieredzējušākas – to vēsture sākas no 1766. gada, kas dod viņiem vairāk nekā 200 gadus.

Sanākušos sveica «Ziemeļlatvijas» galvenā redaktore Ingūna Johansone. Ciemiņiem bija sarūpēta programma ar muzeja un kultūras centra apmeklējumu un ielūkošanos Valkas un Valgas pilsētas svētkos, kurus vainagoja skaists un plašs abu pilsētu iedzīvotāju gājiens. Bija iespēja aplūkot Valkas novadpētniecības muzeja ceļojošo izstādi «Ziemeļlatvijai – 100». «Šis nosaukums laikrakstam bija pirmsākumos un arī patlaban. Pa vidu vairāk nekā 50 gadus no 1940. līdz 1992. gadam tam bijuši citi nosaukumi. Arī laikraksta saturs ir mainījies atbilstoši valdošajai ideoloģijai,» pausts izstādes informācijā.

Kā Valku dalīja

Valkas novadpētniecības muzejs atrodas ēkā, kur no 1853. līdz 1890. gadam darbojās Jāņa Cimzes vadītais Vidzemes draudžu skolotāju seminārs. Starp zināmākajiem skolniekiem arī preses izdevējs Antons Benjamiņš, Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis, dzejnieks Auseklis. Muzeja pedagoģe Anda Sīmane-Gudriniece stāstīja – kopš tā laika Valka lepojas ar to, ka ir vieta, no kuras tālāk Latvijā aizgājusi vēlme pēc zināšanām un prasme dziedāt, jo te īpašu uzmanību veltīja muzikālajai izglītībai.

Muzeja ekspozīcija ir daudzveidīga, atraktīva – gan ierastā ar vēsturiskiem eksponātiem, kuru vidū ir tiešām iespaidīgi atradumi, gan arī moderna stila interaktīva ekspozīcija par Valkas vēsturi. Ienākot var sasveicināties ar Jāni Cimzi vaska figūras atveidā, te var noskatīties filmu par Valkas vēsturi.

Minēšu vienu no svarīgiem vēstures brīžiem. Tas bija pēc Pirmā pasaules kara, kad Baltijas valstis atguva neatkarību, taču ciešas draudzības īsti nebija, ar Igauniju nevarēja sadalīt robežas, tai skaitā Valku. Sauca palīgā starptautiskus tiesnešus, kas lēma, ka ir vairāki varianti. Viens no tiem bija atdot visu Valku Igaunijai par lielu naudu, bet Latvijas valdība atbildēja, ka savus cilvēkus pārdot neies. Beigās 1920. gadā tiesneši pieņēmuši lēmumu vairāk par labu Igaunijai, un otrā pusē palikusi lielākā pilsētas daļa – gan domes ēka, gan citas svarīgas būves, Latvijai piešķirti Lugaži, vien Valkas piepilsēta. Visgrūtāk bijis pirmajos gados, kad bija ļoti cieša robežkontrole un robežas šķērsošana bija ilgs process. Turklāt vienā pusē palikuši vairāk piena ražotāji, otrā – maiznieki, un tad nu nācies vai nu censties tirgoties pāri robežai, vai arī pašiem sākt ar šiem rūpaliem nodarboties.

Sacensība un sadarbība

Kopumā latvieši tobrīd palika, tā sakot, pie tukšas siles. Daudz pilsētā nācās būvēt no jauna – tai skaitā, 1924. gadā tapa iespaidīgs kultūras nams. Dzīve kultūras namā rit ļoti aktīvi. Apmeklējuma laikā te bija izstādīta Valkas avīzes vēstures ekspozīcija, te bija atvesta izrādīšanai arī filmas «Straume» veidotāju iegūtā Oskara statuete un citas balvas.

1925. gadā sāka iznākt avīze «Ziemeļlatvija». Mūsdienās, pateicoties Igaunijas ekonomiskai attīstībai, Valga zināmā mērā izskatās veiksmīgāk par Valku, bet ir skaidrs, ka šī sacensība turpināsies.

Ne tikai sacensība, bet arī sadarbība – 13. jūnijā notika pilsētas svētki, kuros bija iesaistītas abas puses. Notika arī liels gājiens, kurā piedalījās gan Valgas, gan Valkas iedzīvotāji. Jāuzteic gājiena dalībnieki par atraktivitāti un izdomu – gājiens bija ne tikai vienkārši sanākšana rindiņā, bet saturēja daudz un dažādus izklaides un pārsteiguma elementus. Varēja just, ka dalībnieki, kas bija gan biedrības, gan pašvaldības iestādes, gan uzņēmumi, bija padomājuši, lai skatītājiem būtu interesantāk. Ar tehniku piedalījās arī ugunsdzēsēji, bruņoto spēku pārstāvji, novada autosportisti.

Kur neatkarību pasludināja?

Ar pilsētas sadalījumu varēja iepazīties klātienē. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā robeža gan palikusi tikai kartē, dabā tā iezīmēta ar valstu karogiem. Pilsētā uz robežas ir uzstādītas šūpoles, kurās šūpojoties tu vienu brīdi esi Latvijas pusē, bet pēc tam uzreiz Igaunijas pusē un atpakaļ. Par simtkārtīgu un vairāk reižu robežšķērsotāju var kļūt dažās minūtēs.

Valgas pusē palikusi toreizējā Valkas domes ēka, kurā 1917. gada 17. novembrī, pēc mūsdienu kalendāra 2. decembrī, Valkā dibināja Latviešu pagaidu nacionālo padomi, kas pieņēma deklarāciju «Ārvalstīm un tautām», nosakot, ka «Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli attiecībās uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts». Tā nu valcēnieši, un ne tikai viņi, ir pārliecināti, ka Latvijas neatkarība ir pasludināta pie viņiem gadu iepriekš. Oficiāli veiksmīgāks tomēr bija cits datums, kuru apstiprināja kā neatkarības deklarācijas datumu.

Valgas pusē palikušas daudzas vēsturiskās ēkas. Daļa ir atjaunotas. Viena no labi uzturētajām ēkām ir pašreizējā Valgas dome – tā pati, kurā Latvijas neatkarība 1917. gadā pasludināta.

Strūklakas un upesmala

Tad nāk tas, par ko baušķeniekiem varētu sirds sāpēt. Vispirms Lugažu laukums, kas atrodas pretim Valkas kultūras namam. Reizē ar sakārtotiem vides elementiem laukuma vidū ir strūklaka, kura turklāt naktī ir izgaismota. Izrādās, ka var arī tā.

Iespaidīgi ir dažādi pilsētvides elementi – gan brilles, gan tā dēvētais Valgas–Valkas dvīņu pilsētas centrs pie Valkas autoostas, kur notiek dažādi pasākumi.

Pastaigājoties pilsētā var redzēt daudz siltinātu ēku. Kā teic Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis – vidēji uz iedzīvotāju skaitu Valkas pilsētā ir visvairāk nosiltinātu ēku Latvijā.

Visbeidzot – iespaidīgā Pedeles dabas taka un Putraskalns. Izrādās, ka var ļoti skaisti un skatāmi sakārtot upes krastu un ierīkot vietu, kur atpūsties un peldēties. Ik pa brīdim šajā vietā kā ķirsītis uz tortes darbojas arī strūklaka. Vārdu sakot – kaut kā tas, kas Bauskā nekādi nesanāk, Valkā ir izdevies un priecē gan iedzīvotājus, gan viesus.

«Par savu Valku mums, redakcijas darbiniekiem, bija liels gandarījums un lepnums, jo caur ciemiņu acīm tiešām labāk izgaismojas tas, kas labs un skaists un kas ikdienā varbūt paliek mazāk ievērots,» pauž I. Johansone.

+ 63