Antra Ērgle
Pūkainos kažokos, garām bārdām, raibās čigānu drēbēs, ar kūjām, taurēm, bungām, vijolēm un tarkšķiem Iecavas pagasta Zorģu atpūtas centrā «Labirinti» un zemnieku sētā «Bērziņi» pie Pastaru ģimenes sestdien, 15. februārī, sanāca masku festivāla dalībnieki.
Līdz ar skaļajiem un mundrajiem maskotājiem ap 40 sanākušos ciematniekus sagaidīja Saule, kas silti spīdēja visu jautrības laiku. Masku grupas sagaidīja un folkloristu vēlēto svētību saņēma gan saimnicības dibinātāji Dzintra un Jānis Pastari, gan jaunais saimnieks Andris Pastars ar ģimeni.
Ar ķekatu krāsainību un baranku virtenēm kā sievišķīgā spēka simbolu sētā nāca Katlakalna kopa «Rāmupe», vedot un dancinot Laimes zirgu, kuru katram vajadzēja paglaudīt. Cienājoties ar pīrāgiem, tie bija jāpadod ne tikai Laimes zirga priekšai, bet ar pēcpusei pa spraudziņu seģenē.
Ķekatnieču teicējas iepēra katru ar eglīti vai kadiķzaru, lai šogad ir veseli, spēcīgi un krāju turību. Katlakalna sievas veda visus riņķa dancī un virtenē, lai krātu mundrumu jaunajai ražas sezonai.
Saimniekus ar pavasara rituāliem svētīja «Bārbalas» no Vidzemes, tērpušies aitādās. Vidzemnieki ar lielām dzirklēm «apcirpa» gan saimnieci Dzintru, gan jauno saimnieku Andri, un nokritušos vilnas kumšķīšus vajadzēja salasīt un salikt kabatās, lai zemgaliešiem šogad brangi rudzi un aitas.
Barbalēni izspēlēja rotaļu ar neprecētu meitu, kurai aizsietām acīm vajadzēja ķert maskotos ienācējus. Ja noķēra puisi – šogad precēsies, ja citu meitu – vēl gadiņš jāpagaida.
Ar vijoli un bungām čigānu tērpos sētā nāca Rīgas «Skandinieki», uzreiz aicinot saimnieku Jāni pie Garās sievas šī gada laimi zīlēt. Burvju kārtis rādīja Melno caurumu, kas būšot jāaizpilda. Saimniecei Dzintrai tika Kaķis, iespējams, no filmas «Straume», un tas solot vienu laimīgu murrāšanu kā attiecībās, tā lauka un mājas darbos.
Visus sanākušos veda līksmā čigānu dziesmas dancī, burot prieku, saticību un pārticību visam nākamajam gadam. Pirms atvadām «Skandinieki» ierādīja un novadīja pontitūdi – danci ar vairākām tūrēm un figūrām, kas sasildīja gan lielus, gan mazus.
Vēl pirms gājiena «Bauskas Dzīve» pie Zorģu bibliotēkas satika «Metsepoles bārdas» no vēsturiskās līvu Vidzemes apkaimes, ko tagad sauc par Limbažiem. Juris Rudzītis atklāja, ka viņam mugurā vecvectēva kažoks, kurā 40. gadu ziemās maziņa sildīta viņa mamma. Arī Jura draugiem Kasparam un Mārtiņam Ahmedam bija mugurā krāšņi kažoki, simbolizējot aitu spēku.
Pastaru sētā metsepolieši deva auglības un spara vēlējumus saimniekiem Dzintrai un Jānim, pievienojoties «Skandinieku» vestajai riņķa rotaļai.
Vijoli jau pa gabalu pārmāca ūjināšana no skanīgām rīklēm un dažādām taurēm, ar kurām sētā nāca «Vilki». Krāšņi tērptie nācēji izdancināja saimniekus, vēlot ražīgu gadu, un visus sanākušos veda līksmajā rotaļā «Cūka rudzos».
Līdz ar dancošanu un rotaļās iešanu varēja sildīties pie ugunskura. Saimnieki cienāja maskotājus un viesus ar pašu ceptiem pīrāgiem, plātsmaizēm un siltu tēju. Saimniece Dzintra Pastare atklāj, ka uzņemt masku gājienu aicinājusi Iecavas folkloras grupas «Tarkšķi» vadītāja Kristīne Karele, un Pastari ar prieku piekrituši. Dzintra teic, ka pēc šī gada aizraujošā piedzīvojuma līdzīgu pavasara saukšanu Zorģos varētu atkārtot arī nākotnē.
XXVI Starptautiskais masku tradīciju festivāls Bauskas novadā notika 14.-16. februārī ar masku gājieniem un skati, darbnīcām un Meteņa dzīšanu Vecumniekos.
Reklāma