FOTO: Novadnieku saietā “Tas notika te – Jaunsaulē” pulcējas kupls pulks interesentu

Aizvadītās nedēļas nogalē, 7. februārī, Vecsaules pagasta Jaunsaules bibliotēkā novadnieku saietā «Tas notika te – Jaunsaulē» pulcējās teju 50 cilvēku liels pulks tagadējo un bijušo jaunsauliešu. Tikšanās vadmotīvs bija iepazīstināt sanākušos ar vietējā novadpētniecības pulciņa veikumu – savākto atmiņu krājumu «Zudusī Jaunsaule» par kādreizējā Jaunsaules pagasta zudušajām un esošajām 20. gadsimta mājām un ļaudīm, kas tajās dzīvojuši.

Bibliotēkas vadītāja Inese Paviļone uzrunā atklāja, ka rīkot šādu tikšanos bijis nodoms jau ilgāku laiku, un pulciņa divos gados paveiktais rosinājis novadnieku saietu rīkot tieši šobrīd. Atklājot pasākumu, viņa pauda prieku par aktīvajiem jaunsauliešiem un necerēti kuplo vietējās kopienas sanākšanu un pulcēšanos pie garā galda, lai satiktos, sarunātos, atcerētos un tuvinātos, baudītu vietējo amatierkolektīvu priekšnesumus un iepazītos ar apkopoto atmiņu krājumu. I. Paviļone sacīja: «Vairs nav satikšanās kolhozu ballēs, nav skolas absolventu salidojumu, un šī ir īstā reize, kad ir iemesls satikties. Lai visiem sirsnīga un prieka pilna tikšanās!» Bibliotekāre bija izstādījusi pašas fotografētus dabas skatus dažādos gadalaikos un dažādos rakursos fiksētus mirkļus, kuros redzama Mēmele tikai dažu simtu metru plūduma posmā – no bibliotēkas ēkas līdz gājēju tiltam pār upi. Bildes grezni rotāja telpu un patiesi pārsteidza un priecēja sanākušos ļaudis.

Vecsaules pagasta nodaļas vadītāja Sandra Siliņa-Aleksejeva, kas arī ir Jaunsaules skolas absolvente, veltīja pateicības vārdus bibliotēkas vadītājai un novadpētniecības klubiņa dalībniekiem par nozīmīgo veikumu – gan par atmiņu apkopošanu, gan jaunsauliešu kopā pulcēšanu. Klubiņa dalībniekiem Marijai Purmalei, Ilmāram un Dacei Vackariem, Inārai Kregzdei, Kārlim Vecvagaram, Irēnai Strazdiņai, Ivetai Balgalvei, Guntai Izakai klātesošie veltīja sirsnīgus aplausus. S. Siliņa-Aleksejeva pauda: «Jūs esat tie, kas mūs visus sapulcējāt. Lai arī nākotnē netrūkst tikšanās reižu, ir vērts to pārvērst par tradīciju.»

Izzināti māju un cilvēku likteņi

I. Paviļone iepazīstināja ar atmiņu krājumu, stāstot par tā veidošanu un veidotājiem. Nosaukums «Zudusī Jaunsaule» radies no krājuma galvenā vadmotīva – zudušās mājas, kuru nosaukumi ir 1940. gada kartē, bet vairs nav 2020. gadā. Krājumā fiksēti notikumi, cilvēku vārdi, viņu un māju likteņi pirms un pēc 2. pasaules kara, kas lielā mērā bijuši pakļauti vairākkārtēju okupāciju varām. Jaunsaulieši labprāt dalījušies ar fotogrāfijām, saglabātajām vēstulēm no izsūtījuma Sibīrijā, kas krājumu nozīmīgi bagātina un ilustrē. Pasākuma dalībniekus aicināja to darīt arī turpmāk, tādējādi papildinot atmiņu krājumu. Cilvēki dalījušies ar savu dzimtu stāstiem, izvērsti to aprakstījis Ilmārs Vackars. Mapei pievienoti arī 1940. un 1949. gada cilvēku saraksti, kas bija paredzēti izsūtīšanai uz Sibīriju.

I. Paviļone atklāja, ka radusies ideja uzaicināt TV raidījumu «Tas notika šeit» filmēt sižetus Jaunsaulē, bet diemžēl atsaucību nav guvuši, pat atbildi no televīzijas nesaņēmuši.

«Laucis» atdzīvina senus amizantus nostāstus

Atmiņās jaunsaulieši izstāstījuši arī dažādus amizantus atgadījumus, kas risinājušies gan pirmskara, gan pēckara laikā Jaunsaulē. Kas un kā toreiz noticis, Jaunsaules amatierteātris «Laucis» atraktīvi izrādīja un lika gardi smieties skatītājiem. Kādā sižetā bija sūdzēšanās kolhoza priekšsēdētājam par čigānu pāridarījumiem apkārtnes iedzīvotājiem, citā – par kādu vīru, kurš taisījis zārkus un tos izmantojis arī diendusai, jo zem aizvērta vāka mušas nekožot. Vēl kādā sižetā kolhozniece priekšsēdētājam ierosina no brāķētajiem cukurgailīšiem raudzēt kandžu, lai ir ar ko viesus pacienāt. Katram tēlojumam sekoja jautrs «kolhoza vokāli instrumentālā ansambļa» dziesmas priekšnesums. «Zilo lakatiņu» kopā ar aktieriem dziedāja un līdzi šūpojās visi pie garā novadnieku saimes galda sēdošie.

Bibliotekāre teica atzinīgus vārdus par «Lauci», kas allaž ir atsaucīgs bibliotēkas pasākumu kuplināšanai, un atklāja, ka teātra pirmizrādēs ir cilvēku pilna zāle.

I. Paviļone pastāstīja, kā klubiņa dalībnieki regulāri tikušies bibliotēkā, lai kopā liktu savās un laikabiedru atmiņās atrastos stāstus. Ar patiesu sirsnību aktīvos seniorus viņa dēvēja par saviem «sirmīšiem». Klubiņš darbu uzsācis 2023. gadā, un bibliotēkas vadītāja ir izveidojusi albumu par klubiņa tikšanās reizēm, kas bijušas interesantas, aizraujošas un mīļas. «Pierakstījām atmiņas, kopējām fotogrāfijas un precizējām iepriekš fiksēto, kopīgi svinējām svētkus un apaļas jubilejas. Paldies par veikumu, dzīves pieredzi un atmiņām!» pauda I. Paviļone. Viņa atgādināja, ka arī turpmāk kluba dalībnieki allaž būs gaidīti bibliotēkā.

Katrā lietā ir kāds galvenais

Gan klubiņa dalībnieki, gan bibliotekāre atzina, ka Marijas Purmales piedalīšanās atmiņu vākšanā par Jaunsaules mājām bijusi ļoti nozīmīga. «Viņa neļauj sevi saukt par vadītāju, tāpēc dēvēšu par galveno,» bilda I. Paviļone. M. Purmale pati dzīvo Vecsaulē, kur sadarbībā ar Vecsaules bibliotēku daudz paveikusi apkaimes novadpētniecībā arī tur. Uz Jaunsauli atvedusi interese par vīra radu vēstures meklēšanu, jo arī viņi savulaik izsūtīti no Jaunsaules. «Tas mani te atveda, un šeit satiku ļoti jaukus cilvēkus,» atklāja M. Purmale. Viņa pastāstīja, ka jau iepriekšējā bibliotekāre Una Nākuma bija aizsākusi šo darbu – bija sagādāts izsūtīto saraksts un vēsturiskās kartes. Ieskatoties senajā kartē un mūsdienu, redzot cik daudz mājvietu vairs nav, radies nosaukums «Zudusī Jaunsaule». Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Jaunsaule neizzustu no nākotnes kartēm. Par to sacīja: «No daudz kā, kas šeit kādreiz bijis kopienai, palikusi vien baznīca, veikals un vienīgais zinību centrs – bibliotēka. Tas, ka mēs te satiekamies tik kuplā skaitā, ir pierādījums, ka Jaunsaule būs! Ceru, ka vasarā te sarīkosim plašāku kopienas balli – vietā, kur atradusies barona Hāna Vecmuiža.» Klubiņa dalībnieki pateicās par kopā darbošanos gan M. Purmalei, gan bibliotēkas vadītājai. Apsveikumos izskanēja vārdi: «Lai vienmēr ir jaunsaulieši un jaunsauliešu stāsts!»

Vokālais sieviešu ansamblis «Uguntiņas» nereti ar uzstāšanos bagātina bibliotēkas rīkotos pasākumus. Arī šoreiz tas priecēja ar tautā pazīstamām un daudziem klātesošajiem mīļām dziesmām.

I. Paviļone atklāja, ka nesenā pagātnē bibliotēkā bijusi tikšanās ar dzejnieku Zigmāru Dunkuli no Vecsaules ciema. Viņš arī dāvājis Jaunsaulei un jaunsauliešiem veltītu dzejoli, kas esot radies Jaunsaules krustcelēs. Ieklausoties dzejas rindās, ko klātesošajiem nolasīja Daina Mustermane, šķita, ka dzejnieka paustais patiesi sasaucas ar šī kopienas saieta gaisotni.

Par baronu Hānu un lidotāju Cukuru

Sarunās atklājies, ka daudzu jaunsauliešu senči kalpojuši pie barona Hāna, kam piederējušas vairākas muižas Jaunsaules un Skaistkalnes pusē. Atmiņu stāstos par mājām «Silavas» teikts: «Skaista sarkano ķieģeļu ēka, celta 1873. gadā par barona Hāna naudu. Saules muižas barons Hāns uzcēla Jaunsaulē pirmo skolu.»

Ar savu senču atmiņām dalījies jaunsaulietis Kalvis Sausais, arī tajās nostāsti par baronu Hānu. Viņa vectēvs Saules muižā bijis kalps, bet tēvs Rihards ganījis lopus, pa mālainām bedrēm lēkājot. Mālu izmantoja ķieģeļu ražošanai. Jaunsaules un Skaistkalnes pusē ir daudz sarkano ķieģeļu ēku. Un cits stāsts:«Reiz barons Hāns bija nopircis jaunu dampi, to apdrošinājis par lielu naudu. Saules muižā gribējis dampi sadedzināt, lai saņemtu apdrošināšanas naudu, bet kalpi to izglāba, par ko no barona dabūjuši rājienu, ne uzslavas.»

Novadnieku saietā Kalvis Sausais pastāstīja par barona Hāna jātnieka pātagu. Kad barons devās uz dzīvi Vācijā, viņš savam bijušajam kalpam, Kalvja vectēvam, uzdāvinājis pātagu, kas ilgi glabājusies viņu mājās. Pātagas kāta daļa bijusi gatavota no stirnas stilba, kājas nagos iestiprināta lunkanā daļa, kas savīta no ādas sloksnēm. Atklājies, ka bērni to nedaudz pabojājuši, domājis, ko ar to priekšmetu darīt. Vajadzīga restaurācija, un nolēmis pātagu atdāvināt tagadējiem Saules muižas saimniekiem. Par turpmāko pātagas likteni gan viņam nav zināms.

Amatierteātra dalībniece Baiba Vackare atraktīvi izstāstīja atmiņu stāstos pieminēto Jaunsaules saistību ar lidotāju Herbertu Cukuru pirmskara laikā. Jaunsaules «Zeltakalni» bijusi iecienīta zaļumbaļļu vieta daudzām jaunsauliešu paaudzēm. Reiz «Zeltakalnos» notikusi zaļumballe, pāri lidojis Cukurs. Netālu no turienes nolaidies, uzticējis lidaparātu sargāt kādam vīram vārdā Turba un aizgājis uz deju placi. Kad atgriezies, pamanījis, ka lidaparātam radusies bukte, un bijis ļoti dusmīgs. Teicis – tie latvieši ir tik prasti, ka viņiem lidmašīnu nevar uzticēt nosargāt. Pat mori Āfrikā, kur viņš pabijis, esot labāki nekā prastā latviešu tauta.

Savukārt Kalvis Sausais zināja pastāstīt citu stāsta variantu par Cukura viesošanos Jaunsaulē. Kādu gabalu aiz «Zeltakalniem» upes malā pie mājām «Druvas» atradies lidlauks, kur lidaparāts nolaidies. Cukurs bijis ieradies, lai piedalītos Aizsargu svētkos. Esot teicis runu svētku dalībniekiem, stāvēdams uz lidmašīnas, un pēc tam aizlidojis. Uz Aizsargu svētkiem Jaunsaulē braukuši ļaudis no plašas apkārtnes – no Bruknas, Vecsaules un citurienes.

Jaunsaule – unikāla vieta

Marija Purmale sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atklāja, ka viņai šis kopdarbs ar jaunsauliešiem bijis interesants un aizraujošs. Pēc profesijas M. Purmale ir zemes ierīkotāja, strādājusi par melioratori – zemes ierīkotāju kolhozā, vēlāk arī Zemes dienestā. «Karte ir mans mīļākais objekts, man patīk pētīt un salīdzināt dažādu laiku kartes, meklēt iezīmētos objektus. Tas man bija kā tīkams darba turpinājums. Bija aizraujoši, daudz ciemojāmies dažādās mājās. Iesākumā mums jau bija senā karte, izsūtīto saraksti, tad sākām zvanīties un uzrunāt cilvēkus. Daudz zināja un pastāstīja Ināra Kregzde, Ilmārs Vackars ļoti daudz iedevis kopējai lietai, daudz atklājis par izsūtīto ļaužu un viņu māju postu. Es ļoti priecājos par Jaunsaules kopienu. Man gribas izcelt Jaunsauli un cilvēkus. Te ir unikāla vieta, te ir tik daudz, ko pētīt. Ceru, ka turpināsim. Un galvenais jau ir pavisam cits – redz, kāds skaists sarīkojums sanācis, kad tik daudzi pie viena galda sanākuši! Tas ir galvenais,» pauda Marija Purmale.

+ 25